Laikā, kad spriežam, ar kādiem pasākumiem, koncertiem, izstādēm, prezentācijām sagaidīt Latvijas simtgadi, cik un kā tam tērēt naudu, ir cilvēki, kuri ar savu iniciatīvu un darbu, pat nedomājot par kādu konkrētu gadskārtu, vēlas paveikt ko paliekošu Latvijai. Tā var teikt arī par biedrību „Ērģemes bruņinieku pils”.
Vidzemes Augstskolas mācībspēki Latvijas Dabas fonda projektā „Ainava runā” izzina, kāda nākotnē būs Latvijas tradicionālā ainava. Projektā ir arī praktiskā sadaļa – izglītojošas talkas, lai ikkatrs, kurš arī vēlas savu īpašumu sakopt, uzzinātu, kā pareizāk to darīt. Pirmā no šīm talkām, kas bija veltīta parkveida ainavas izkopšanai, norisinājās Turaidas muzejrezervātā.
Aiziet tie laiki, kad laukos varēja nodarboties tikai ar tradicionālo lauksaimniecību vai amatniecību. Šodien modernās tehnoloģijas sniedz iespēju, arī dzīvojot attālā lauku viensētā, ražot augstas klases produkciju, kas inovatīva un interesanta ir ne tikai pašmāju tirgū.
Ik dienu pat vairāki izsaukumi par degošiem sodrējiem skursteņos, un, kaut arī rit tikai pirmie šī gada mēneši, šādi izsaukumi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) bijuši jau ap 200. Dienestā secina, ka galvenais iemesls ir pirms apkures sezonas savlaicīgi neiztīrītie dūmvadi.
Valmieras Drāmas teātrī 3.martā tiks runāts par mūžīgo – kā vecākiem būtu jāaudzina bērni un vai bērnu kļūdas ir arī vecāku kļūdas? Rūdolfs Blaumanis šo tēmu pētījis lugā “Pazudušais dēls”, ko Valmieras Drāmas teātrī iestudējis režisors Reinis Suhanovs.
Tikai 34% romu ir pamatizglītība un 17% par pamatizglītību augstāka izglītība – tā secināts pētījumā „Romi Latvijā”. Tas savukārt ir arī viens no iemesliem augstajam bezdarba līmenim.
Ziedojot asinis, viens donors vienā reizē var izglābt dzīvību pat trīs pacientiem, bet valmieriete Pārsla Sippo asinis ziedojusi 131 reizi. Vēl vairāk cilvēkiem viņa ir palīdzējusi savā ikdienas darbā Vidzemes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā, kurā Pārsla par virsmāsu strādā jau 44 gadus, kopš šīs nodaļas izveides. Par ilggadējo iesaistīšanos donoru kustībā Pārsla Sippo saņēmusi arī apbalvojumu „Goda donors 2016”.
Laukos vecajiem, vientuļajiem cilvēkiem, kuriem nav vairs pašu spēkos sevi aprūpēt, nereti vienīgais ceļš ir doties uz kādu no sociālās aprūpes iestādēm jeb pansionātu. Lielākoties šis solis - mainīt ierasto vidi - vecajiem ļaudīm ir ļoti smags pārbaudījums. Vidzemes pusē domā par to, kā viņiem palīdzēt pašu mājās.
"Ar dabu šķīvī” – ar šādu moto visu gadu Rīgā un Vidzemē, Gaujas Nacionālā parka teritorijas pašvaldībās, risināsies „Eiropas gastronomijas reģiona 2017” pasākumi. Tie būs gan tirdziņi, gan restorānu nedēļas, muzikālās brokastis, meistardarbnīcas un arī savvaļas kulinārie festivāli.
Ja ir savas mājas un mīloši cilvēki, kas gaida atgriežoties, tad neviens šķērslis nav par grūtu, lai atgrieztos. To apliecina Variņu pagasta lauku suņu puikas Rekša stāsts. Reksim - tāpat kā citiem viņa ciltsbrāļiem - vajadzēja doties pie veterinārārsta, lai saņemtu čipu, tādēļ arī bija brauciens uz Smilteni. Bet, nokļuvis pirmo reizi pilsētā un vēl pie tam pie ārsta, Reksis ļāvās izbīlim un aizmuka. Liels bija saimnieku pārsteigums, kad pēc divām dienām viņš pats atgriezās mājās, mērojot vairāk nekā 20 kilometrus.
Lai palielinātu iespējas apmācīt reģiona uzņēmumiem nepieciešamos jaunos speciālistus, sadarbības līgumu noslēgusi Vidzemes Augstskola un Valmieras Tehnikums.
Sarūkot cilvēku skaitam laukos, rezultāts ir slēgtas skolas, pasta nodaļas, autobusu maršruti, un arī mazajiem lauku veikaliem arvien grūtāk ir izdzīvot. Līdz ar to jāmeklē savi risinājumi, vai nu iekļaujoties veikalu tīklos, vai arī domājot, kā pilnveidot pakalpojumu klāstu. Piemēram, Amatas novada Ģikšos, kur slēgta pasta nodaļa un benzīntanks, tagad veikalā ir iespēja norēķināties par elektrību un iegādāties gāzi.
Ik dienu ap 5000-6000 apkārtējo novadu iedzīvotāju, lai dotos uz darbu, mēro ceļu uz Valmieru. Daudzi no viņiem labprāt pilsētā iegādātos vai īrētu dzīvokli, bet tas ir problemātiski, jo brīvu dzīvokļu nav. Līdzīga situācija ir Cēsīs, kur pieprasījums pēc īres dzīvokļiem septiņas reizes pārsniedz piedāvājumu.
Lai sniegtu atbalstu topošajiem uzņēmējiem, pēc gadu ilga pārtraukuma darbu atsācis Valmieras biznesa un inovāciju inkubators. Tas tāpat kā 14 citi Latvijas pilsētās esošie biznesa inkubatori tagad ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pakļautībā.
Labklājības ministrija trijās pilsētās – Jelgavā, Rīgā un Valmierā - īsteno projektu par bērnu pieskatīšanas pakalpojumu darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laiku. Valmierā šo projektu vērtē atzinīgi, un spriež, ka pieprasījums pēc tā varētu augt.
Šonedēļ ar sniegu un ledu arvien noteiktāk savas pozīcijas piesaka ziema. Līdz ar to arī zemledus makšķernieki steidz atklāt sezonu, bet ledus vēl ir mānīgs, to apstiprina arī saņemtā ziņa par šogad pirmo noslīkušo zemledus makšķernieku Jelgavas novadā. Savukārt Vidzemes pusē ar ielūšanu Driškina ezerā beidzās jauniešu pārgalvīga braukāšana pa ledu ar auto. Braucējiem gan izdevās izglābties, bet spēkrats nogrima ezerā.
Precīzāka braucienu uzskaite – tā Kocēnu un Burtnieku novados vērtē ieguvumu no tagad, janvārī, ieviestās elektroniskās viedkartes skolnieku pārvadājumiem. Tās turpmāk šo novadu skolniekiem kalpos kā abonementa biļete braukšanai SIA „VTU Valmiera” vietējās nozīmes maršrutu autobusos.
Vidzemē šis gads nāk ar būtiskām pārmaiņām sporta jomā, jo top pat vairākas jaunas sporta būves un tiek arī modernizētas esošās. Cēsīs, piemēram, pēc 40 gadu ilgas gaidīšanas aizvadītajā gadā sākās pilsētas stadiona rekonstrukcija, savukārt Limbažos top 25 gadus gaidītais peldbaseins, savukārt Siguldā savukārt būs sporta komplekss ar peldbaseinu. Bet Valmierā šogad būs divi sporta dzīvē nozīmīgi notikumi – durvis vērs jaunais peldbaseins, kā arī sāksies vieglatlētikas manēžas celtniecība un Jāņa Daliņa stadiona pārbūve.
Jaunais gads Valmieras teātrī būs pārmaiņu gads, tā tradicionālajā vecgada pasākumā, uzrunājot savu kolektīvu un skatītājus, uzsvēra teātra direktore Evita Ašeradena, jo teātrī ienāks jauni režisori un arī aktieri.
„Gribu tevi atpakaļ” – tāpat, kā daudzās Latvijas ģimenēs, arī man šie vārdi nav tikai sociālās kampaņas moto, bet ir vairāk nekā aktuāli, arī skumji un ļoti sāpīgi. Nu jau būs gadi septiņi, kopš mana meita ir prom – vispirms Dānijā, tad Itālijā, Milānā un nu jau Londonā. Viņa, tāpat kā daudzi mūsu jaunieši, aizbrauca ne jau sēnes lasī, vai meklēt darbu, lai vienkārši nopelnītu, bet aizbrauca mācīties, studēt, jo iegūt arhitekta diplomu Latvijā mūsu ģimenei nebija finansiālu iespēju pat pie labākās gribas.
Valmieras autoostā novietotās publiskās klavieres, kas pieejamas ikvienam, kurš pārvalda to spēli, pirms gadumijas rosināja kamerkori „Kaķi” un Valmieras mūzikas skolu gada nogalē autoostā sniegt pat nelielu koncertu.
Ziemassvētku un Vecgada pasākumu laiku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) vērtē kā viskritiskāko ugunsdrošības ziņā. Iemesls tam ir svētku noskaņai iedegtās sveces, kas kopējā jautrībā tiek aizmirstas. Savukārt mediķi ar bažām gaida gadumiju ar svētku uguņošanu, jo katrs gads nes arī nelaimes gadījumus un smagas traumas.
Ja tagad - pirms Ziemassvētkiem - sanāk Valmieras autoostā gaidīt autobusu un ja nav svešas klavierspēles prasmes, tad droši var uzspēlēt par prieku sev un citiem autobusu gaidītājiem, jo līdz pat janvāra vidum Valmieras autoostā ir pieejamas publiskās klavieres. Publisko klavieru ideja jau pasaulē nav sveša, un tās ir daudzu pilsētu dzelzceļa stacijās, lidostās. Valmierai trīs publiskās klavieres pirms diviem gadiem dāvāja Valmieras novada fonds.
„Džeina Eira” – šis angļu rakstnieces Šarlotes Brontē sarakstītais un 1847.gadā izdotais romāns ir vairāku paaudžu un vēl arvien pasaulē viena no lasītākajām grāmatām. Romāns piedzīvojis arī vairākus ekranizējumus, bet 15.decembrī romāna varoņi pirmo reizi Latvijā sāks savu skatuves dzīvi uz Valmieras teātra lielās skatuves. Izrādes režisors Reinis Suhanovs, galvenajās lomās Inga Apine un Ivo Martinsons.
Vecpiebalgas novada Dzērbenē durvis vērusi Ziemassvētku vecīša sēta, kurā var satikt gan pašu saimnieku, gan - apskatot atklātnīšu ekspozīciju - var izsekot Ziemassvētku un Jaunā gada ceļam 20 gadsimtā.
21.novembra naktī Cēsīs ugunsgrēks izpostīja Ruckas muižas ēku, kas ir aizsargājams valsts kultūras piemineklis un kur jau vairākus gadus darbojās mākslinieku rezidenču centrs. Šeit norisēja dažādas radošās aktivitātes - meistarklases, izstādes, vasaras skolas; vārdu sakot, centrs sniedza iespēju šeit strādāt dažādu jomu radošajiem cilvēkiem.
Šoruden Vidzemē vilki paciemojušies vairākos pagastos - Brīvzemniekos, Pālē, Stalbē, Umurgā, Skultē, Naukšēnos -, kur, uzbrūkot mājdzīvnieku ganāmpulkiem, radījuši arī zaudējumus zemniekiem. Aitu audzētāju asociācija jau vērsusies gan Zemkopības, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu veidot kompensāciju mehānismu meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.
Jau vairākkārt ir izskanējušas uzņēmēju bažas, ka saistībā ar paredzētajām izmaiņām sociālās apdrošināšanas iemaksās nākamgad var nākties likvidēt daudzas darba vietas, kurās cilvēki strādā nepilnas slodzes. Šī jautājuma priekšā ir arī ap 200 cilvēku, kuri strādā kā mājas aprūpētāji Latvijas Samariešu apvienībā un kuriem nav pilns darba laiks. Latvijas Samariešu apvienībai, kura daudzās Latvijas lauku pašvaldības nodrošina mājas aprūpes pakalpojumus, nav finansiālu iespēju segt šīs sociālās iemaksas.
Lai arī Valsts vides dienests (VVD) vēl tikai pēta radona gāzes klātbūtni dzīvojamajās un darba telpās, tomēr dienests paredz, ka lielām problēmām šajā jautājumā nevajadzētu būt. Tiesa, siltinātu māju un dzīvokļu īpašniekiem jāatceras, ka telpās tiek paturēts ne tikai siltums, bet arī veselībai kaitīgas vielas.
Vairs ne tikai ar vieglo auto, bet tagad sestdienās arī ar autobusu no Tallinas ostas igauņi un somi tiek aicināti doties uz Ainažiem vai Valku. Bet ne jau apskatīt, piemēram, Ainažu veco molu, jūrskolas muzeju, vai arī tūrista acīm iepazīt dvīņu pilsētas Valku un Valgu… Runa ir par alkohola veikaliem, kas atvērti uz robežas.
Šī gada 18.novembrī savu simtgadi nosvinēja valmieriete Elvīra Karnāte, bet var teikt, ka arī pirmdien, 21.novembrī, viņai ir dzimšanas diena, jo, atgriežoties no Sibīrijas izsūtījuma, padomju ierēdņi, izdodot pasi, tajā ieraksta 21.novembri, lai tikai nebūtu 18.datuma. Sibīrijas gadus Elvīra Karnāte „nopelna” par savas dzimtas vīriešiem, jo viņas brālis Ēriks Tomsons savulaik bija latviešu bēgļu pārcēlājs.
To, cik kilogramu sīku pērlīšu vairāk nekā 40 darba gadu laikā Latvijas amatniecības kameras meistare Māra Krieviņa iešuvusi latviešu tautas tērpu vainagos un jostās, viņa pat neņemas rēķināt. Vainagi darināti daudziem deju kolektīviem, arī individuālajiem pasūtītājiem, tie aizceļojuši arī pie latviešiem teju uz visiem kontinentiem – vienīgi Antarktīdā nav. Māras Krieviņas izšūtās pērļu jostas atzinīgi novērtētas arī izstādē Ķīnā.
