Jauns egļu mežs Kocēnu novadā, 500 priedīšu papildinājums Valmieras pilsētas mežam, jasmīni un citi košumkrūmi, kā arī koki Raunas parkam. Un šodien Valkas novada Kārķos gan koku stādīšana, gan arī koka auto sacensības un dabas koncertzāles izveide - tā ir tikai neliela daļa no šī pavasara Mežu dienu veikuma Vidzemes pusē.
„Vecpiebalgas ceļam būt!” – pirms diviem gadiem aprīlī visai skaļi ar šādu moto izskanēja vietējo iedzīvotāju protesta akcija. Piebaldzēni, protestējot pret slikto un gadiem neremontēto reģionālo autoceļu Vecpiebalga- Madona, vāca parakstus, brauca piketēt uz Rīgu, bet pašvaldība izsludināja pat ārkārtas situāciju. Toreiz daudzi interneta komentāros visai nīgri pārmeta - ko gan vecpiebaldzēni sadomājušies! Līdzīgi un vēl sliktāki ceļi taču ir daudzviet! Bet nu jāteic, šī pilsoniskā aktivitāte ir vainagojusies ar panākumiem: šopavasar sākta ceļa Cēsis–Vecpiebalga-Madona rekonstrukcija.
Viens šī gada Valmieras Mākslas mēneša jaunumiem ir radošā partnerība, proti, iesaistīt dažādās aktivitātēs arī tos cilvēkus, kuru profesija un ikdiena nav saistīta ar mākslu. Un par šādu radošo partneri Mākslas mēneša organizatori aicināja Valmieras cietumu, līdz ar to valmieriešiem bija iespēja iepazīt darbus, kurus savā brīvajā veidojuši ieslodzītie - tās ir gan gleznas, gan darbi kokā, gan miniatūru buru kuģu maketi.
Sestdien Lielā talka. Šopavasar četru Vecpiebalgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem tā būs jau piektā kopīgā talkošanas reize. Un iemesls ir uzvara Lielās talkas pagalmu konkursā, kurā iegūts arī finansiāls atbalsts pagalma labiekārtošanai, bet, protams, darbi jāveic pašu iedzīvotāju spēkiem.
Vai Āraišu ezerpilij atkal būs jānogrimst ezera dzelmē? Protams, tas ir pārspīlēti teikts un nogrimšana vēl jau nedraud, bet problēmu šim Latvijā iecienītajam tūrisma objektam nudien netrūkst. Līdzekļu nepietiek, lai uzturētu rekonstruētās seno letgaļu mājiņas, nemaz jau nerunājot par tūristiem nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanu. Amatas novada pašvaldība labprāt iesaistītos Āraišu arheoloģiskā muzejparka attīstībā, bet, tā kā tas pieder valstij, pašvaldība līdzekļus tajā nedrīkst ieguldīt. Kā risināt situāciju un kādus sadarbības modeļus veidot, par to tika diskutēts Āraišu forumā.
Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests publicē rubriku, kurā vaicā Latvijas iedzīvotājiem viedokļus un domas par potenciālajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem.
No 1.jūlija lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā jeb marķētā degviela. Zemnieki uzskata, ka šī prasība nebūt nav viegli izpildāma.
Klāt Mākslas dienu laiks. Valmierā jau Mākslas dienas atzīmē ik gadu, bet šopavasar tās solās būt ar ļoti plašu programmu, un tās būs ne tikai izstādes, radošās darbnīcas. Viens no šo Mākslas dienu vadmotīviem ir radošā partnerība, proti, netradicionālu mākslas darbu radīšanā satiksies dažādu profesiju pārstāvji – mākslinieki, mūziķi un arī cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar mākslas jomu.
Reģionos turpinās pašvaldību jaunā finanšu izlīdzināšanas modeļa apspriešana. Līdz šim notikušajās diskusijās tas vērtēts atzinīgi. Un kā nu ne, jo iepriekšējais likums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu pieņemts pirms 17 gadiem, tātad vēl pirms novadu izveides un, nenoliedzami, neatbilst šī brīža situācijai. Jaunajā modelī ņemts vērā gan konkrētās pašvaldības iedzīvotāju skaits, gan teritorijas lielums.
Limbažu novada Viļķenes pagasta „Dzirnupēs” svin gan latvisko Lielo dienu, gan kristīgās Lieldienas, un atšķirīgais te ir tas, ka ikvienos gadskārtu godos sētā skan saimnieka Jura Palelioņa gatavotās celmu bungas.
Kurš izgudroja elektrisko spuldzi? Teiksiet Edisons, bet malēnietis to apstrīdēs, - nekā nebija, to izgudroja Malēnijā. Un pamatojums tam ir jau slavenais nostāsts par to, kā malēnieši gaismu ar maisiem nesuši istabā. Bet nopietni runājot, šodienas malēnieši vēlas saglabāt gan savam novadam raksturīgo, tostarp arī valodu, kas strauji izzūd. Tāpēc jau ceturto gadu Jaunlaicenes muzeja paspārnē darbojas malēniešu valodas skola.
Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, lai izbēgtu no padomju varas represijām un ceļa uz Sibīriju, bēgļu gaitās uz Zviedriju devās ap 4500 cilvēku. Šonedēļ, lai atcerētos šos vēstures notikumus, Valmieras muzejā bija skatāma ceļojošā izstāde par latviešu bēgļu gaitām.
1949. gada 25.martā uz nometinājuma vietām Krasnojarskas, Novosibirskas apgabalos un Kazahijas ziemeļu rajonos izsūtīja vairāk kā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju - kopumā 13 504 ģimenes, arī ar zīdaiņiem un maziem bērniem. Šodien viņi ir sievas un vīri jau cienījamos gados, bet toreiz, pirms 66 gadiem, dažam no viņiem ir tikai gads, divi gadi, citam pieci vai seši, kad kopā ar ģimeni lopu vagonos sākās ceļš uz Sibīriju.
Valkas iedzīvotājus neapmierina autobusu satiksme ar Rīgu, pareizāk sakot, ilgās stundas, kas jāpavada ceļā līdz galvaspilsētai. Laikraksta „Ziemeļlatvija” redakcija kopā ar novada pašvaldību aicināja iedzīvotājus izteikt savus priekšlikumus satiksmes uzlabošanai. Tagad šie viedokļi ir apkopoti un nosūtīti transporta uzņēmumam „Valmiera”. Uzņēmumā atzīst, ir priekšlikumi, kurus izvērtējot kopā ar pašvaldību, var īstenot, bet ir, kas atduras pret vienu iebildi – maz braucēju.
Dzelzceļa līnijas „Rail Baltic” sabiedriskās apspriešanas pirmā kārta gan beigusies, bet kaislības saistībā ar dzelzceļu nerimst. Un ne tikai Mārupes novadā, tagad savas prasības noformulējuši arī salacgrīvieši.
No „Vienmēr bākā turam degvielu, lai briesmu brīdī varētu doties prom” līdz „Kādēļ baidīties pirms laika, Krievijai nav intereses uzbrukt” - tik dažādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi par to, vai mūsu valsts varētu būt Krievijas nākamais mērķis pēc Ukrainas. Taču daudz tiešāk par Latviju un Baltiju Krievijas prezidenta Vladimira Putina redzeslokā jau mēnešiem runā eksperti, politiķi, žurnālisti gan pašā Krievijā, gan Rietumos.
Šobrīd, kad veikali un konditorejas piedāvā tik dažādu kūku un toršu klāstu, šķiet, tās izkonkurējušas mums tik tradicionālo lauku torti. Tomēr nē, un to apliecina Valkā notikušais jau otrais kūku festivāls. Lai arī cepēju skaits kopš iepriekšējā festivāla nebija kļuvis kuplāks, tomēr apmeklētājiem Kultūras nama zāle gan bija par šauru. Un gan šim kūku festivālam, gan maijā paredzētajam kūpinājumu un desu festivālam ir viena pamatdoma – novadā stiprināt mājražošanas tradīcijas.
Baltijas jūra – viena no piesārņotākajām – diemžēl, bet tāds ir zinātnieku vērtējums. Lai turpmākos gadus mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi un arī lai izvērtētu, kā turpmāk racionāli izmantot jūras resursus, šobrīd top jūras telpiskais plānojums. Plānojums palīdzēs saskaņot dažādu jūras lietotāju intereses, tajā pašā laikā nenodarot neatgriezenisku kaitējumu jūrai. Ar topošo plānojumu jau iepazīstināti pašvaldību, zvejniecības, tūrisma pārstāvji Kurzemē – Mērsragā un Pāvilostā un šonedēļ arī Vidzemē – Salacgrīvā.
Tik ierasto, ziemas un pavasara mēnešos pieejamo pirmo zaļumu – sīpollokus, drīz vien izkonkurēs diedzētu kviešu, redīsu, sinepju un krešu asni. Tā savu pircēju paradumu maiņu vērtē Straupes pagasta zemnieku saimniecības „Eicēni” dārzniecībā. Un zaļumi te tiek diedzēti jau no decembra. Kā šobrīd, tik sīvās ievesto dārzeņu konkurences laikā, sokas mazajām dārzniecībām?
„Gribēju būt barons, un esmu barons!” – tā par sava sapņa īstenošanos, saka Gulbenes novada Kalnienas pagasta zemnieku saimniecības „Dzelzavieši” saimnieks Aivars Biezais, piebilstot, ka rokas un mugura gan no darba sāp.
Deinstitucionalizācija – šis sarežģītais vārds ir viens no galvenajiem plānā par sociālo pakalpojumu attīstību turpmākajiem gadiem. Un tas nozīmē nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti iespēju no valsts sociālās aprūpes iestādēm pāriet uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.
Šobrīd Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā, kas ir gan valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, gan viens no vecākajiem Latvijas dievnamiem, norit torņa rekonstrukcijas darbi. Šim nolūkam draudzei ir izdevies piesaistīt gan ziedojumus, gan Eiropas Savienības finansējumu. Taču mazākām draudzēm šobrīd atrast līdzekļus savu dievnamu remontiem ir gluži vai neiespējami - tiek lēsts, ka nopietni rekonstrukcijas darbi būtu nepieciešami ap 150 baznīcām.
Latvijas zaļais zelts - lai arī cik skaļi neskanētu šis apzīmējums mūsu mežiem, šobrīd tas tieši tā arī ir, jo meži ir viens no eksporta stūrakmeņiem. It sevišķi laikā, kad Krievijas ekonomika piedzīvo lejupslīdi un arī turpmākajos gados eksporta prognozes saistībā ar šo valsti nav optimistiskas. Tāds vērtējums izskanēja meža nozares ekspertu diskusijās Vidzemes Augstskolā, runājot par Latvijas ekonomiskās neatkarības stiprināšanu.
Būt vai nebūt Vidzemes industriālajam parkam? Par to tagad karstas diskusijas ir Beverīnas novadā, kur norit projekta sabiedriskā apspriešana. Maza pašvaldība vēlas parku, lai piesaistītu investīcijas, un uzskata, ka iedzīvotājus „tracina” uzņēmēji, kuri baidās no konkurences.
Divdesmit piecas govis, aitas, cūkas, simts vistu, zosis - tāda ir Amatas novada Zaubes pagasta „Vecmiķelēnu” saimniecība. It kā jau parasta zemnieku saimniecība, bet te īpašs ir tas, ka saimniecei Sanitai Akotai slimība jau kopš bērnības ir likusi būt ratiņkrēslā. Bet tas nebūt nav šķērslis, lai darītu daudzus saimniecībā nepieciešamos darbus, pabūtu kūtī, vasarā ravētu dārzu.
Pamatojot Oļģerta Krodera balvas piešķiršanu scenogrāfei Monikai Pormalei, Krodera fonda valdes pārstāvis, aktieris Artūrs Skrastiņš intervijā Latvijas Radio norāda, ka Pormale bijusi visstiprākais pretendents no balvai izvirzītajiem tāpēc, ka "viņa ir reāli pagriezusi Latvijas teātra scenogrāfiju par 180 grādiem".
Dot savu ieguldījumu arī sabiedrībai – tāds ir viens no jauno uzņēmēju kluba „Vidzemei” ētikas kodeksa punktiem. Šī kluba izveides iniciatori ir valmierieši brāļi Gusts un Miks Baloži. Abi brāļi ir uzņēmēji – Miks pārņēmis no tēva Vaidavas keramikas ceha vadību, savukārt Gusts pievērsies lauksaimniecībai. Abus brāļus vieno savs - ne tik ierasts - redzējums un filozofija gan uzņēmējdarbībai, gan dzīvei. Un tas pamatā ir arī viņu izveidotajam jauno uzņēmēju klubam.
„Vai sanitārais mezgls, kas izremontēts pēc Eiropas standartiem, cilvēkam ir svarīgāks par apkārtējo vidi un sabiedrību, kas ir apkārt?” – tā Saeimai un labklājības ministram savā vēstulē jautā 1260 Raunas novada iedzīvotāji. Raunēniešu satraukumu radījusi ziņa par valsts sociālās aprūpes centra „Vidzeme” filiāles „Rauna” slēgšanu. Vēstulē paustas bažas ne tikai par 40 šīs filiāles darbinieku turpmāko likteni, bet arī par to, kas notiks ar aprūpes centra iemītniekiem, no kuriem gandrīz vai puse te mīt jau vairāk nekā desmit gadus un Raunu uzskata par savām mājām.
„Pie mums sniegs ir līdz pat Jāņiem,” – tā joko Alūksnē, un sava daļa patiesības tajā ir, jo arī kaprīzās ziemās par sniega trūkumu sūdzēties nevar. Šobrīd gan atkusnis korekcijas ir viesis arī Alūksnē. Bet sniegs, kura te parasti ziemās netrūkst, arī ir viens no aspektiem, kas rosināja Alūksnes novada skolām un bērnudārziem iegādāt slēpošanas inventāru. Otrs, pat svarīgāks aspekts ir tas, ka Alūksnes novads savā ziņā ir mūsu biatlonistu kalve.
Izglītības un zinātnes ministrijas pagājušā gada nogalē pausto vēlmi Alsviķu arodskolu pievienot Smiltenes tehnikumam vai kādam citam kompetences centram gan skolā, gan Alūksnes novada pašvaldībā vērtē kā neizpratni par to, kas īsti ir nepieciešams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šajā skolā aroda prasmes apgūst cilvēki gan ar garīgu atpalicību, gan fizisku invaliditāti, līdz ar to ir nepieciešams speciāli apmācīts personāls un pielāgotas telpas. Gaidāmā apvienošana Alsviķos tiek vērtēta kā solis uz skolas likvidāciju.
Šogad aprit 95 gadi, kopš Alūksne ieguvusi pilsētas tiesības. Atzīmējot šo jubileju, top arī alūksniešu kopīgi veidota, netradicionāla dāvana. Tā būs josta ar latvju zīmēm, kurā savus dzīparus visa gada garumā reizē ar vēlējumu savai pilsētai aicināts ieaust ikviens alūksnietis.
Iestājoties salam, kad meža ceļi vairs nav tik staigni, intensīvāka kļūst mežistrāde. Savukārt neatliekamās palīdzības mediķiem tas nozīmē, ka jārēķinās ar izsaukumiem uz meža cirsmām, jo mežizstrāde ir viena no jomām, kurā ir visvairāk darba traumu. Valsts darba inspekcijā vērtē, ka galvenā problēma ir tā, ka netiek slēgti darba līgumi un cilvēki izvēlas strādāt kā pašnodarbinātie, līdz ar to arī atbildību par darba drošību uzņemas paši. Turklāt daudzi meža darbos strādā bez zināšanām šajā jomā.
