Ja būtu jāizraugās visatbilstošākais pretendents šī - Kazas gada - simbolam, tad par to varētu kļūt Gulbenes novada Tirzas pagasta „Avotiņu” saimniecībā mītošais āzis Zuntis. Iespējams, ka citam viņa ciltsbrālim ir pat vēl iespaidīgāka ragu rota, bet diezin vai kāds vēl ir tik sabiedrisks - spēlējis teātri, piedalījies gadatirgos un tradicionālajos Bānīša svētkos.
„Zirgu vārdotāja” – šāds nosaukums bija reitterapijas un jāšanas sporta treneres Urzulas Kronbergas stallim Kurzemē, bet šis gads, kas pēc Austrumu horoskopa ir Zirga gads, trenerei ir bijis iezīmīgs ar to, ka viņa atgriezusies dzimtajā Rūjienas pusē, lai īstenotu savu sapni par pansiju zirgiem. Un arī paralēles ar populāro filmu „Zirgu vārdotājs” tiešām var vilkt, jo viņa zirgus gan trenē, gan strādā kā zirgu psihoterapeite.
Glābšanas dienesta uzdevumos ir ne tikai dzēst ugunsgrēkus, likvidēt dažādu avāriju sekas, bet palīdzēt arī nelaimē nokļuvušajiem dzīvniekiem. Un tie nav tikai kaķi, kas uzrāpušies kokā tik augstu, ka paši vairs netiek zemē, bet arī bieži vien nākas likt lietā izdomu, lai glābtu kādā dūksnājā iestigušu govi vai medīt čūsku, kas ielīdusi dzīvoklī. Tā Gulbenes novada Stradu pagastā glābējiem nācās papūlēties, lai no diezgan dziļas upes kraujas izvilktu tur iekritušo zirgu.
Ne tikai Ziemassvētkiem ir jābūt laikam, kad kļūstam atvērtāki labdarībai, bet labiem darbiem ir jābūt arī ikdienā. To tagad apņēmušies pierādīt un īstenot Valmieras jauno uzņēmēju kluba „Vidzemei” biedri. Pirmais solis jau ir sperts - nodots ziedojums Kauguru pagastā iecerētajai Patvēruma mājai, kurā būtu pagaidu dzīves vieta topošajām māmiņām, kuras nonākušas krīzes situācijā. Jaunie uzņēmēji apņēmušies palīdzēt arī turpmāk ne vien finansiāli, bet arī ar savu darbu talkās.
Lizuma pagastā šoruden atjaunotas un apmeklētājiem atvērtas pirms diviem gadiem ugunsgrēkā cietušās Apsīšu Jēkaba dzimtās mājas "Kalaņģi". Kaut gan tajā skatāma arī Apsīšu Jākabam veltītā ekspozīcija, ēka nebūs muzejs šī vārda ierastajā izpratnē. "Kalanģi" tagad drīzāk veidojas kā savas vietas kultūras un arī amatniecības centrs.
Labākās zāles, kas dod mundrumu, ir tas, ja esi kādam vajadzīgs - tā uzskata salacgrīvieši Maiga un Ilgvars Liepiņi.
Šogad var teikt, ka Cēsu novads sācis īstenot savu reemigrācijas plānu, bet tas gan nav biezs dokumentu kopums ar dāsniem solījumiem saviem novadniekiem, lai viņi atgrieztos. Drīzāk tā ir personīgu kontaktu veidošana un iespēju robežās atbalsta sniegšana tiem, kas nolēmuši braukt mājās.
„Krievija nosaka embargo lielākajai daļai Eiropas Savienības pārtikas preču” – 7.augustā šādi ziņu virsraksti bija teju visos medijos un interneta portālos. Vissmagāk šis pārtikas importa aizliegums skāra piena ražotājus – strauji kritās piena iepirkuma cena un veidojās piena pārprodukcija.
Tik daudz elektromobiļu, kā šogad, uz Latvijas ceļiem vēl nav bijis. Jo šogad šo videi draudzīgo auto varēja iegādāties pašvaldības un to uzņēmumi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstītajā projektu konkursā.
Modernas un plašas telpas gan personālam, gan tehnikai, autoremontdarbnīcas, trenažieru zāle, par kuru var apskaust pat dažs labs sporta klubs un klinšu kāpšanas siena treniņiem. Par šādiem darba apstākļiem vēl daudzviet glābēji var tikai sapņot, bet Cēsīs tagad tā ir realitāte. Te tagad atklāts pirmais depo Latvijā, kas projektēts pēc Eiropas Savienības standartiem un uzcelts tieši ugunsdzēsēju darba vajadzībām. Un šis depo būs arī kā mācību centrs ne tikai Vidzemes, bet arī citu Latvijas novadu glābšanas dienestu darbiniekiem.
Vienreiz tas neizdevās, vai izdosies šoreiz? Runa ir par Staiceles vēlmi atdalīties no Alojas novada. Šoreiz gan staicelieši nevēlas palikt vieni, saprotot, ka tik mazai pašvaldībai būs pārāk grūti izdzīvot, tāpēc tagad ar lūgumu ņemt savā paspārnē viņi vērsušies Limbažu novada domē. Un Limbažu domnieki tam arī ir devuši konceptuālu atbalstu. Protams, ar vēlmi vien šajā gadījumā nepietiek, jāņem vērā būs arī likuma panti un Saeimas vērtējums. Bet kas tad staiceliešiem, pēc pieciem novadā kopā ar Aloju nodzīvotiem gadiem, nu jau pat vairākkārt licis domāt par atdalīšanos?
Smilšaina, akmeņaina un mazāk auglīga - tāda ir piejūras zeme. Tāpēc Salacgrīvas un Limbažu novada zemnieki jau vairākus gadus centušies panākt, ka arī viņu zeme ir iekļaujama mazāk labvēlīgo apvidu sarakstā, lai saņemtu Eiropas Savienības finansējumu. Jaunajā plānošanas periodā - no šī, 2014.gada, - šis saraksts ir arī beidzot papildināts.
Klāt brīvdienas, un slimnīcu uzņemšanas nodaļās tas nozīmē, ka jārēķinās - būs darbs ne tikai ar sasirgušajiem vai traumas guvušajiem pacientiem, bet arī ar dzērājiem. Šonedēļ par atskurbtuvēm, to nepieciešamību un finansējumu diskutēja arī valdībā un medijos. Bet, kamēr šī problēma nav atrisināta, iereibušo uzņemšanu un atskurbināšanu nākas veikt slimnīcām.
Mazsalacas puisis, kurš apguvis pavāra profesiju, tagad ir arī jau starptautisku kinofestivālu dalībnieks, kuros pat daudzi mūsu profesionālie un atzītie aktieri nav pabijuši. Pats Kristers Pikša atzīst, – neticējis, ka režisors Juris Kursietis izraudzīsies tieši viņu galvenajai lomai filmā „Modris”.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Valmiera ieguva lielās pilsētas statusu, bet toreiz, nerodot kompromisu ar apkārtējiem pagastiem, pilsēta palika viena un savās robežās. Nu tās kļuvušas par šauru un vairs nav brīvu teritoriju ražošanas attīstībai. Lai to risinātu, noskatīts zemes gabals 118 hektāru platībā blakus esošajā Beverīnas novadā, kurā paredzēts veidot Vidzemes industriālo parku.
Laukos iedzīvotāju skaits sarūk un līdz ar to arī nerentabli kļūst daudzi autobusu reisi. Bet pie ārsta vai uz vietējo pašvaldību jānokļūst ir arī visattālāko un vientuļāko māju iedzīvotājiem. Lai risinātu sabiedriskā transporta problēmu, Vidzemē ir uzsākts darbs, lai izveidotu jaunu pakalpojumu – transports pēc pieprasījuma. Šajā gadījumā iedzīvotājiem, iepriekš piesakot sava brauciena vēlmes, būtu iespēja nokļūt sev vajadzīgajā galapunktā, un šim nolūkam kalpotu vai nu vieglās mašīnas, vai pavisam nelieli busiņi.
Par Latvijas karoga dzimteni uzskatām Cēsis, jo 13.gadsimtā Atskaņu hronikā parādās ziņa par cēsnieku sarkanbaltsarkano karogu, bet sava loma Latvijas karoga tapšanā ir arī Valmierai. Kāds tad ir bijis Latvijas karoga ceļš līdz mūsdienām un vai tam ir kāda saistība ar Krievijas vēsturnieku pausto, ka sarkanbaltsarkanais karogs ir nācis no slāvu ciltīm?
Pirms gadiem 20 būtu grūti iedomāties, ka tik daudz latviešu dzīvos un strādās Anglijā vai Īrijā un ka arī pie mums ieprecēsies vai brauks uz dzīvi dažādu tautību cilvēki. Pat no visai eksotiskām valstīm - arī no Ķīnas. Šoreiz runa būs par Cēsu ķīniešiem, kuri pilsētā nopirkuši ap 60 īpašumu.
Reizē spožums un posts – savā ziņā tā var raksturot veco apbūvi ne vienā vien pilsētā. Ja vecās ēkas ir restaurētas un sakoptas, tās nenoliedzami pilsētai piedod savu šarmu, bet, ja mājas ir pamestas laikazoba ziņā, tad aina nav īpaši pievilcīga. Šāda situācija ir arī Cēsīs. Tagad pilsētā ir uzsākts apjomīgs darbs, lai mudinātu saimniekus sakārtot savus īpašumus un kritiskā situācijā esošās ēkas arī nojauktu. Pašvaldībā šim nolūkam izveidota pat speciāla komisija.
Tuvojas Lāčplēša diena, kad godināsim brīvības cīņās kritušos. Lāpu gājieni un atceres pasākumi notiks daudzviet, bet nu jau septīto gadu vidzemniekiem ir iespēja Lāčplēša dienas vakarā pabūt kopā, iededzot svecītes Latvijas kontūrā uz Cēsu pils kāpnēm. Savukārt uz viduslaiku pils torņa skatāmā videoprojekcija liek aizdomāties par Latviju un tās vēsturi. Šīs ieceres iniciators un arī realizētājs ir cēsnieks - uzņēmējs Renārs Sproģis.
Motivēt romu jauniešus mācīties būs viens no Valmierā jaunatklātā romu bērnu un jauniešu resursu centra darbības virzieniem.
Vai zinām, cik daudz ikdienā patērējam ūdeni un cik no tā izlietojam lietderīgi? Šis ir tikai viens no jautājumiem, kuru projektā „Valmieras gudrais nams” skaidro šajā Vidzemes pilsētā. Projekta pamatmērķis – izzināt daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju paradumus - arī atkritumu šķirošanā, siltumenerģijas taupīšanā, attieksmē pret vidi. Šajā izpētes darbā iesaistījušās piecas viena daudzdzīvokļu nama ģimenes.
Krievijai kļūstot arvien neprognozējamākai, Latvijai aktuālāks top jautājums, kā mazināt energoatkarību no lielā kaimiņa. Šajā ziņā viens no mums pieejamajiem resursiem ir šķelda. Vai te nevar palīdzēt arī kārkli? Šoreiz gan runa nav par parastajiem, Latvijas kārkliem, bet gan ātraudzīgajiem jeb tā sauktajiem industriālajiem kārkliem. Un ir jau saimnieki, kas izmēģina to audzēšanu un saskata arī perspektīvu, tiem atvēlot lauksaimniecībā neizmatojamu zemi.
Saeimas vēlēšanas aizvadītas, bet vēlēšanu kaislības nerimstas. Tā Pārgaujas novada Stalbes pagasta iedzīvotājiem vēl arvien neatbildēts ir jautājums, vai ir kāda saikne starp diviem lielajiem autobusiem, kas vēlēšanu rītā atveda vēlētājus uz viņu iecirkni, un vēlēšanu rezultātiem.
Rit trešais mēnesis, kopš atļauta ir nēģu zveja, taču Salacgrīvas novada nēģu zvejnieki atzīst – šis rudens nav bagāts ar lomiem. Tāpēc arī pircējiem jārēķinās, ka lēta šī delikatese nav - cepti nēģi maksā 15 eiro un pat vēl vairāk kilogramā. Bet nēģu zvejnieki ir pārliecināti, ka īstais zvejas laiks nēģiem vēl priekšā, jāgaida tikai, lai laiks un arī ūdens Salacā paliktu vēsāks un pūstu īstais vējš, kas nēģim liek meklēt ceļu uz upi.
Šonedēļ Eiropas Savienības institūcijās tiek izskatīts jautājums par Krievijas noteiktā embargo negatīvo ietekmi Baltijas valstu un Somijas piena nozarēm. Paši piena ražotāji esošo situāciju salīdzina ar līdz galam neapdomātu politiskā šaha partiju, kurā zemnieki nu kļuvuši par ķīlniekiem, tādēļ arī uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jābūt līdzatbildīgai.
Iegūtas medaļas vai vērā ņemami panākumi pasaules līmenī Latvijas sportistiem bijuši ne reizi vien. Protams, skaļāk izskan ziņas par tām uzvarām, kuras gūtas kādā no populārākiem sporta veidiem, kuriem ir vairāk līdzjutēju. Par meža sportu to nevar teikt, tāpēc arī ziņa par smiltenieša Gata Brenča iegūto sudraba medaļu pasaules čempionātā Šveicē izskanēja paklusi. Jāteic, labs rezultāts bija arī otram smiltenietim Mārtiņam Ķepītim, kurš startēja junioru klasē.
Lai noīrētu dzīvokli Valmierā, jāapbruņojas ar pacietību un jābūt gatavam ik rītu lasīt sludinājumu portālus, kā arī jāsameklē labi atalgots darbs, jo īres cenas jau pietuvojušās galvaspilsētas līmenim.
165 maisi ar atkritumiem, pudeles, pat vecas mašīnas vraks un riepas – tādi rezultāti bija Gaujas tīrīšanai pirms septiņiem gadiem. Bet kāda šī „raža” būs šogad? To varēs vērtēt pēc tam, kad noslēgsies šoruden uzsāktā Gaujas tīrīšana, kas norit ar Vides aizsardzības fonda atbalstu, Gaujas nacionālā parka teritorijā posmā no Valmieras līdz Murjāņiem.
Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, aktīvākie balsotāji ir Vidzemē, kur pirmajā stundā bija nobalsojuši 6355 cilvēki.
