Valmieras ielās uzrunātie cilvēki stāsta par savu motivāciju doties uz vēlēšanām un balsot.
Autora ziņas
Salīdzinot ar aizbraukušo skaitu, tikai nedaudzas ģimenes atgriežas Latvijā. Viens no atgriešanās aspektiem ir ne tikai te atrastā darba vieta vai savs bizness, bet gan vēlme, lai bērni ietu Latvijas skolās.
Pirmdien ir Miķeldiena - laiks, līdz kuram, kā uzskatīja mūsu senči, bija jāpadara visi lielie lauka darbi. Taču ko darīt laukos vēl netrūkst, jo sācies kaņepju ražas laiks. Burtnieku novada zemnieku saimniecībā „Adzelvieši” kaņepes audzē jau daudzus gadus un to sēklas uz vietas saimniecībā arī pārstrādā.
Cēsu viduslaiku pils ir viena no Latvijas teritorijām esošajām viduslaiku pilīm, kur vēl redzami torņi, un drupas saglabājušās gandrīz pilnā pils augstumā. Taču laika zobs dara savu, tādēļ lai šis viduslaiku piemineklis saglabātos arī nākotnē, nepieciešami nopietni restaurācijas un konservācijas darbi. Pozitīvā ziņa ir tā, ka ir izdevies piesaistīt ES finansējumu pils Rietumu torņa restaurācijai.
"Mūs te tagad var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt" - tā par savu arodu saka piekrastes zvejnieki Vidzemes jūrmalā, jo kādreiz Latvijai tik tradicionālā nozare izzūd. Jaunie šo smago darbu vairs neizvēlas, bet, ja arī gribētu sākt zvejot, tad tas, izrādās, ir gandrīz vai neiespējami.
Cimdi, zeķes, zābaciņi… Par tiem, kamēr silta atvasara, nudien vēl negribas domāt, bet pavisam drīz jau tā būs realitāte. Taču Kocēnu novada Dikļu pagasta „Mežiņu” saimniecībā, gatavojoties ziemas sezonai, zeķes un cimdi bija aktualitāte vai visu vasaru. Proti, šī ir viena no retajām saimniecībām, kur vilnas ieguvei audzē Angoras šķirnes trušus, savukārt no to vilnas top dažādi izstrādājumi.
Politiskā situācija un Krievijas sankcijas pārvilkušas svītru vērienīgam projektam Vidzemē, kura realizācija jau nākošgad solīja 400 jaunas darba vietas. Runa ir par bijušo Valmieras gaļas kombinātu, kuru pirms pusotra gada iegādājās Krievijas investors, korporācija „Gazenergostroj”. Iecerēts bija atjaunot gaļas kombināta darbību, kā arī tā teritorijā veidot vairākus augsto tehnoloģiju uzņēmumus. Valmieras pašvaldībā gan uzskata, ka šī projekta iesaldēšanā ir vainojama ne tikai politiskā situācija.
Daudziem zemniekiem pirms rudens zemes apstrādes un sēšanas darbiem nu jāķeras arī pie rēķināšanas, jo rūpīgi jāplāno, kur un kas tiks sēts. Runa ir par tā saukto zaļināšanu, proti, no nākamā gada platībmaksājumus saņemšanai pilnā apjomā būs jāievēro Eiropas Savienības noteiktās prasības klimatam un videi labvēlīgas prakses ziņā. Tas nozīmē, ka lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgie zālāji.
„Vienam ir jāsāk!” – ar šādu aicinājumu sestdien Vidzemes jūrmalā no Igaunijas robežas līdz Duntei piekrastes iedzīvotāji, tūrisma nozares uzņēmēji un atpūtnieki piedalīsies jūrmalas sakopšanas talkā.
Baltijas ceļa 25. gadskārtu atzīmēt kopīgā talkā, sakopjot jūrmalu no Igaunijas robežas līdz Duntei apņēmušies Vidzemes piekrastes tūrisma uzņēmēji, iedzīvotāji un vasaras māju īpašnieki. Talkas organizatoru mērķis ir ne vien atkritumu savākšana jūrmalā, bet arī aktualizēt problēmas, kas saistītas ar Vidzemes jūrmalas infrastruktūru, pareizāk sakot, ar tās trūkumu. Trūkst atkritumu konteineru un sabiedrisko tualešu pie bezmaksas stāvlaukumiem, it sevišķi aktuālas šīs problēmas bija karstajā laikā, kad arī Vidzemes jūrmalu apmeklēja ļoti daudz atpūtnieku.
To, ka veselības uzlabošanai noder bišu vāktais medus, ziedputekšņi, propoliss, zina ikkatrs, taču tas, ka veselību var uzlabot, arī guļot uz pašiem bišu stropiem, pirmajā brīdī šķiet pat visai dīvaina metode. To tagad var skatīt un arī izmēģināt biškopja Armanda Galviņa izveidotajā „Bišu dziedinātavā” Jaungulbenes „Niedrās”.
Ja ar biodrošības pasākumiem var mēģināt nosargāt savu kūti, tad meža cūku gaitas ir neprognozējamas. Tādas bažas saistībā ar Āfrikas cūku mēri pauž Valkas novada zemnieki, kuri uzskata, ka slimības uzliesmojumā viņu pusē ir vainojamas tieši meža cūkas.
„Atvainojiet, bet pagaidām pakalpojums ir maksas” – šāds brīdinājums sagaida visā Vidzemē vienīgā bērnu neirologa apmeklētājus. Izrādās, ārstam speciālistam, aizejot no iepriekšējās darba vietas – Valmieras Veselības centra - uz savu izveidoto Vidzemes Bērnu veselības centru, ir jākārto daudz un dažādas formalitātes, lai saņemtu valsts finansējumu pakalpojumu sniegšanai, kaut gan līdz aiziešanai uz jauno vietu šis finansējums jau bija. Kāpēc, speciālistam mainot atrašanās vietu, ir tāda kavēšanās ar pakalpojuma samaksu no valsts puses – par to neizpratne ir gan mediķiem, gan bērnu vecākiem, jo šajā gadījumā jau vispirms cieš mazie pacienti.
Vasarā laukos darbs dzen darbu, un zemniekiem par atpūtu pat nav ko domāt. Taču tajā pašā laikā pie pagastu veikaliem nu jau ierasta aina ir laiski vīri spēka gados, ar divlitrīgām plastmasas alus pudelēm rokās, kuriem steigas nudien nav. Zemnieki vērtē - atrast labu strādnieku laukos ir gluži vai neiespējami, tādēļ ir saimniecības, kurām šis iemesls ir licis pat mainīt saimniekošanas profilu vai arī samazināt apjomu.
Laikā, kad Latgalē ir konstatēts Āfrikas cūku mēris un ir izsludināta ārkārtas situācija, kā arī Pārtikas un veterinārais dienests vai ik dienu aicina medniekus ievērot biodrošību un neatstāt medījuma atliekas mežā, jāsecina, ka ne visi mednieki šīs prasības ievēro. Piemēram, Jaunannas pagastā iedzīvotāji konstatējuši, ka pēc medībām mednieki mežā atstājuši nomedīto mežacūku galvas, ādas un iekšas. Iedzīvotāji pauž viedokli, ka šī bezatbildīgā rīcība šobrīd būtu arī jāsoda.
Gaujas Nacionālajā parkā iecerētā kontrolētā meža zemsedzes dedzināšana, lai atjaunotu dabas daudzveidību, raisījusi nebijušu mediju interesi. Otrdien žurnālistiem bija iespēja pašiem doties mežā, lai skatītu vietu, kur paredzēta dedzināšana, un uzklausīt arī speciālistu viedokļus.
Mūža nogalē pamest savas mājas un ierasto vidi, lai dotos uz sociālās aprūpes iestādēm, daudziem vecajiem cilvēkiem ir pārāk liels stress vai pat gluži traģēdija. Tomēr daļa veco ļaužu paliek savās mājās, lai gan viņiem nav kas ikdienā palīdz. Vairākos novados tagad šajā ziņā palīdz Latvijas Samariešu apvienības īstenotais projekts „Atbalsts mājās”, proti, pie vientuļajiem, vecajiem lauku cilvēkiem ierodas speciāli aprīkots auto, kurā ir gan duša, gan veļas mašīna, gan gāzes plīts.
Jau trešo gadu pie sevis aicina Vecpiebalga, lai iepazīstinātu ar sava novada bagāto kultūras mantojumu un saviem pagastiem. Katru vakaru, sākot jau no pirmdienas, kādā no novada pagastiem ir gan koncerti, gan teātru izrādes, gan arī profesionālu mākslinieku priekšnesumi. Trešdien kultūras nedēļas „Vecpiebalga atver durvis” namatēva lomā būs Kaives pagasts, kad varēs iepazīt muižas parku un noskatīties Vecpiebalgas amatierteātra izrādi.
No smaga lauku darba darītāja un vezumu vilcēja šodien zirgs ir vairāk cilvēka priekam, sportam, atpūtai un tūrismam. Lai popularizētu zirga daudzveidīgās iespējas, jauno Jātnieku skolas sporta kompleksā Inčukalna „Zustrenēs” jau septīto gadu norisinājās Latvijas zirgu dienas.
Kamēr valsts reemigrācijas plāna centieni un mērķi vēl ir tikai lielākoties uz papīra un izskan kritika, ka šis plāns nebūt nemotivē atgriezties, tikmēr Cēsīs sper pirmos konkrētos soļus, lai veidotu saikni ar saviem novadniekiem, kas devušies svešumā, un arī rosinātu domāt par mājupbraukšanu.
Ik pa laikam parādās ziņas par bojā gājušām bišu saimēm un konfliktiem starp biteniekiem un zemniekiem, kas miglojuši savus laukus. Bet Brenguļu pagasta iedzīvotāja Rasma Lapsa pēc blakus mājai un ganībām esošā labības lauka miglošanas, piedzīvoja pavisam rūgtu zaudējumu – bojā aizgāja mazmeitai gādātais ponijs. Augu aizsardzības dienestā vērtē - gan šajā, gan citos konfliktos, kas saistīti ar miglošanas darbiem, vispirms ir runa par godaprātu un sirdsapziņu, mazāk par pielietoto līdzekļu kaitīgumu, jo ne likumdošana, ne normatīvie akti neparedz, ka būtu jābrīdina citi saimnieki, ja notiek miglošana
Tikai 5% no sabiedriskajām vietām ir bērnu un invalīdu ratiņiem draudzīgas - tāds ir secinājums pēc jūnijā veiktās vides pieejamības apsekošanas Vidzemē un Latgalē. To veica Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” kopā ar biedrību „Babyroom”. Šonedēļ līdzīga vides pieejamības izpēte sāksies Zemgalē. Pēc visu reģionu apsekošanas invalīdiem un vecākiem ar bērniem draudzīgās vietas tiks apkopotas mobilajā aplikācijā „Mapeirons”.
Laikā, kad banku vai ātro kredītu firmu piedāvājumi vilina vai ik uz soļa, šķiet, kāda gan problēma tikt pie cerētā aizdevuma. Tomēr tik vienkārši jau nav – bankas prasa pat ļoti lielas ķīlas un nodrošinājumus, kuru jaunajām ģimenēm vai mazajiem uzņēmējiem nav. Tāpēc Valkā nolemts veidot savu krājaizdevu sabiedrību „Ziemeļvidzeme” .
Kamēr Rēzeknē pašvaldības policiju likvidē, pamatojot, ka tā slikti strādā, tikmēr Gulbenē uzsākts veidot pašvaldības policiju, motivējot šo nepieciešamību ar to, ka ne visu sabiedriskās kārtības uzraudzīšanā var paveikt Valsts policija.
Ja puķēm būtu jānosaka modes tops, tad nenoliedzami tā priekšgalā būtu peonijas. Tā uzskata šo puķu audzētāja un kolekcionāre Guna Rukšāne, vērtējot puķu audzētāju interesi par šiem ziediem.
Pavisam drīz jau Līgo svētki, un tajos galdā neiztrūkstošs ir alus. Šovasar tā piedāvājums būs pat daudz plašāks kā citus gadus, jo darbu sākušas vairākas mazās alus darītavas. Var teikt, pat ļoti mazas, kurās strādā tikai pāris cilvēku. Vidzemē vien tagad bez jau zināmajām alus darītavām alus top arī Līgatnē, Lizumā un Raunā. Raunas alusdarītava „Malduguns” ir atšķirīga ar to, ka te pie alus gatavošanas ķērušies ne jau aldari ar senču pārmantotām zinībām, bet gan interneta paaudze.
Pilsētnieks iegūst bioloģiski audzētus produktus, bet zemnieks zina, ko un cik stādīt un audzēt. Tāds ir pamatprincips ekotirgotāja „Dabas dobe” akcijai „Audzēsim kopā!”. Šogad tajā pilsētnieki varēja pasūtīt ne vien audzēt dārzeņus, bet arī mājputnus – zosis un pīles.
Sestdien, 7.jūnijā, Dikļos tiks svinēta Pirmo dziedāšanas svētku 150.jubileja, un jauno dabas koncertzāli ieskandinās 60 kori ar 2000 dalībniekiem.
Ceturtdien Valkā un Valgā sākas sadraudzības pilsētu asociācijas „Twin Towns” ikgadējā sanāksme. „Twin Towns” jeb dvīņu pilsētu asociācija apvieno Valkai un Valgai līdzīgās robežpilsētas no 10 Eiropas Savienības pašvaldībām. Šīs reizes diskusiju pamattēma būs izglītība. Ceturtdien sākas arī Valkas un Valgas festivāls „Skanošā Livonija”. Kopīgi abu pilsētu sporta un kultūras pasākumi, kā arī izstādes būs visu nedēļas nogali.
Daudz vienkāršāk stādu paciņu ir nopirkt veikalā, nevis pie sēklām tikt pašam. Vairākas vietējās kultūraugu šķirnes ir jau zudušas, tāpēc Jānis Puntulis Brantu pagastā dodas ekspedīcijās pa viensētām, lai vāktu sēklas.
Sestdien ar starptautiski atzītu latviešu mākslinieku klasiskās mūzikas koncertu, bet svētdien ar visu Vidzemes novadu amatierkolektīvu uzstāšanos savu darbību uzsāk Vidzemes reģionālā koncertzāle „Cēsis”. Bet tā būs ne tikai moderna koncertzāle šī vārda tiešajā izpratnē, bet gan drīzāk daudzfunkcionāls Vidzemes kultūras centrs, kurā varēs notikt gan koncerti, gan teātra un operas izrādes, kā arī te mājvietu radusi Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola un amatierkolektīvi.
„Valmieras gudrais nams” – tā nodēvēta vides akcija jeb pētījums, kas Valmierā turpināsies visu šo gadu. Piedaloties konkrēta daudzdzīvokļu nama brīvprātīgajām ģimenēm, akcijā plānots izzināt iedzīvotāju paradumus atkritumu šķirošanā, ūdens taupīšanā, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja mācīties, kā pareizi apsaimniekot siltinātu namu. Savukārt katras nozares speciālisti šīs akcijas laikā sniegs padomus, kā mainīt savus paradumus, lai nekaitētu videi un arī lai mazāk būtu jāmaksā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
