Pretrunīgu starptautiskās sabiedrības reakciju izraisījušas ziņas par Āzijas infrastruktūras attīstības bankas izveidi, kuras kapitāla galvenais avots būs Ķīna. Šī lielvalsts strauji tuvojas pasaules ekonomikas līderim Amerikas Savienotajām Valstīm. Tieši ASV ir galvenā attīstības bankas ieceres kritizētāja.
Somijā svētdien gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Lai gan Somijai ir salīdzinoši neliela ietekme uz lielākiem starptautiskiem procesiem, tomēr šo vēlēšanu iznākumam pievērsta pastiprināta uzmanība.
Starptautiskā drošība un drošības izaicinājumi mūsu reģionā ir viens no tematiem ASV valsts sekretāra vietnieces bruņojuma kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Rozas Gatmolleres vizītē Eiropā. Uzturoties Latvijā, viņai jau bijušas vairākas tikšanās ar politiķiem un drošības politikas ekspertiem. Intervijā Latvijas Televīzijai viņa uzsvēra, ka jāturpina spiediens pret Krieviju, taču jebkāds risinājums ir panākams tikai sarunu un diplomātiskā ceļā.
Izraēla saņēmusi spēcīgu atsitienu no sava stratēģiskā sabiedrotā – Amerikas Savienotajām Valstīm - par atbildi premjerministra Benjamina Netanjahu prasībai grozīt līgumu ar Irānu. Oficiālā Jeruzaleme uzstāj, lai pasaules lielvaru līgumu ar Irānu papildinātu īpaša atsauce, kurā Teherāna atzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu.
Bijušais Kubas prezidents Fidels Kastro aizvadītajā nedēļā pirmo reizi pēdējo 14 mēnešu laikā parādījies atklātībā, apmeklējot kādu Havanas skolu netālu no savām mājām, svētdien vēsta šīs valsts oficiālie mediji.
“Germanwings” katastrofa satrauca pasauli - lidmašīnas vadība psihiski nevesela cilvēka rokās. Turklāt tagad atklājies, ka arī britu aviosabiedrība “British Airways” bijusi tikai par mata tiesu no līdzīga incidenta, kad privātās dzīves nedienu dēļ pilots plānoja izdarīt pašnāvību, laupot dzīvību lainera pasažieriem.
Trešdien Palestīna oficiāli pievienojās Hāgā bāzētajai Starptautiskajai Krimināltiesai. Tas ir solis virzienā uz iespēju, ka tiesa varētu tiesāt Izraēlas amatpersonas uz apsūdzību pamata par kara noziegumiem. Tajā pašā laikā līdz ar šo soli uz apsūdzēto sola var nokļūt arī Gazas joslu kontrolējošā grupējuma „Hamas” kaujinieki.
Ar lūgumu atlaist parlamentu pirmdien pie Lielbritānijas karalienes Elizabetes Otrās vērsies britu premjers Deivids Kamerons. Tas gan nav nekas ārkārtējs, bet tradicionāla kārtība, kādu ievēro, rīkojot vēlēšanas.
Tieši pirms gada — 2014.gada 16.martā — Ukrainas teritorijā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā notika referendums par izstāšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijas Federācijai. Referendums notika, ne tikai neievērojot Ukrainas konstitucionālo kārtību, bet arī Krimas pussalā klātesot citas valsts bruņoto spēku pārstāvjiem. Par spīti rietumvalstu protestam, nu jau gadu Krima ir Krievijas sastāvā un lielvalsts pastiprinājusi savu bruņoto spēku klātbūtni pussalā.
Eiro vērtība turpina vēsturisku kritumu un arvien vairāk tuvojas paritātei ar ASV dolāru. Eiro kurss ceturtdien nokrities zem 1,05 dolāriem, kas ir zemākais līmenis pēdējo 12 gadu laikā.
Otrdien, 10.martā, piemin 70. gadskārtu kopš Tokijas bombardēšanas. Nedaudzie izdzīvojušie, kā arī bojāgājušo tuvinieki pieprasa godināt upuru piemiņu, tomēr pat septiņus gadu desmitus pēc traģēdijas Japānas pilsētu bombardēšana un iemesli, kas pie tā noveda, ir neērts temats.
Rietumvalstu prese turpina uzdot jautājumu, kurš un kādēļ nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu. Tomēr priekšplānā tagad izvirzās jautājums, ko šī slepkavība nozīmē Krievijai un kas šo valsti gaida tālāk.
Igaunijā otrdien svin Neatkarības dienu. Un jau otro reizi, kopš prezidenta amatā ir Tomass Hendriks Ilvess, Neatkarības diena tiek svinēta Narvā – pilsētā, kas lielā krievu tautības iedzīvotāju skaita dēļ bieži tiek minēta saistībā ar Krievijas propagandu un iespējamu agresiju.
Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus pirmdien beidzās bez rezultāta.
Pirmās Minskas vienošanās protokols noteica ugunspārtraukumu, bet nenoteica konkrētu laiku. "Minska 2" skaidri pasaka, ka atskaite sākas pusnaktī no sestdienas uz svētdienu.
Trešdienas vakarā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā gaidāmas sarunas par konflikta noregulējumu Ukrainā. Tās jau nodēvētas par pēdējo iespēju, kad Krievijas un rietumvalstu pārstāvji varētu panākt diplomātisku risinājumu. Ja sarunas izgāzīsies, mazākais ļaunums, ko varētu gaidīt, ir iesaldēta konflikta izveidošanās - kā Piedņestrā Moldovā vai Gruzijas separātistu reģions.
Kipras valdība nākusi klajā ar izskaidrojumu ziņām par iespējamo Krievijas aviācijas un jūras spēku bāzes izveidi. Šīs valsts prezidenta teiktais esot pārprasts, un nevienu brīdi nav bijusi runa par pilnvērtīgām karabāzēm Kiprā.
Kamēr Eiropas Savienībā (ES) turpinās diskusijas par kopēju nostāju pret Krieviju un nākamajiem soļiem, lai apturētu konflikta attīstību Ukrainā, Kipra paziņojusi, ka piedāvās Krievijai iespēju dislocēt savā teritorijā gaisa un jūras spēku bāzi. Gaidāms, ka starpvalstu līgumu par Krievijas bruņoto spēku bāzēm Kiprā parakstīs jau februāra beigās.
Pēc tikšanās ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītājiem jauno Grieķijas vadošo amatpersonu noskaņojums ir optimistisks. Kaut arī Brisele un starptautiskie aizdevēji likuši saprast, ka grieķiem nepiekāpsies, valsts premjerministrs Aleksis Ciprs pēc sarunām izteica pārliecību, ka pusēm izdosies panākt risinājumu saistībā ar Grieķijas parādiem.
Igaunijai piegādāta pirmā partija ar Nīderlandē iepirktu bruņutehniku. Tā ir daļa no valsts aizsardzības spēju veicināšanas plāna.
Pirmdien īsi pēc pusdienas spēcīgs ugunsgrēks sācies Sāremā salā esošajā stikloplasta rūpnīcā.
Latviešu izcelsmes austrāliešu žurnālista Pētera Grestes atbrīvošana no Ēģiptes cietuma, izraidot uz Austrāliju, ir kļuvusi par vienu no šī brīža svarīgākajiem pasaules notikumiem. To apsveic kā milzīgu sasniegumu cilvēktiesību un mediju brīvības ziņā.
Latvijas un tuvāko Eiropas kaimiņvalstu mediji ar piesardzīgu skepsi komentē ārlietu ministru tikšanos, kurā neizdevās vienoties par jaunām sankcijām pret Krieviju, atbildot vardarbības pieaugumam Austrumukrainā. Tomēr ASV, Vācija un Eiropas Savienības (ES) augstā komisāre ārlietās uzsver piesardzīgu optimismu saistībā ar Grieķijas pozīciju. Lai gan Atēnas iebilda jaunām sankcijām, tomēr piekrita esošo sankciju pagarinājumam, ko vadošās Rietumvalstis uztver kā pozitīvu zīmi.
Eiropas Savienībā (ES) jau ir izstrādāta regula pasažieru datu reģistrācijai, kuras stāšanās spēkā ļautu radīt vienotu datu bāzi par pasažieru kustību. Drošības iestādes ar šādas datu bāzes palīdzību varētu sekot aizdomīgu personu kustībai. Tas ir viens no pasākumiem, kas ļautu ievērojami veicināt cīņu ar terorismu un radikālu personu draudiem, kas atgriežas no vietām, kur savas operācijas izvērš teroristi un ekstrēmisti.
Latvijas prezidenta Andra Bērziņa lēmums noraidīt Krievijas prezidenta ielūgumu piedalīties šī gada jubilejas Uzvaras dienas svinībās Maskavā kļuvis par plaši vēstītu starptautisku notikumu. Galvenokārt tas ir tādēļ, ka ielūguma nepieņemšana demonstrē starptautiskās sabiedrības noraidošo nostāju pret Krieviju. To, ka šī gada Uzvaras diena iezīmē gluži jaunu situāciju pasaulē, apliecina pat tas, ka parādē uzlūgto valstu vadītāju vidū pirmo reizi piedalīsies Ziemeļkorejas līderis, toties parādē nepiedalīsies ASV un daudzas rietumvalstis.
Pēc Ukrainas lūguma Lietuva, kas pašlaik ir ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle, sasaukusi jaunu Drošības padomes sēdi par jaunas militāras vardarbības uzliesmojumu Ukrainas austrumos. Sēde notiek tūlīt pēc iepriekšējās neveiksmīgās sanāksmes sestdien, kurā Krievija izmantoja savas veto tiesības, neļaujot pārējām Drošības padomes valstīm pieņemt rezolūciju par notikumiem Ukrainā.
Līdz pēdējam brīdim Grieķijas valdošā koalīcija un starptautisko aizdevēju „troika” cerēja, ka izdosies izvairīties no ārkārtas vēlēšanām. Jau gada nogalē socioloģiskās aptaujas liecināja, ka vēlēšanās pie varas varētu nākt kreiso radikālais spārns “Siriza”, kas solīja pārskatīt attiecības ar aizdevējiem. Lai gan pēdējos divus gadus Grieķijas veiktie taupības pasākumi uzrāda tehniskus uzlabojumus valsts bilancē, tomēr būs vajadzīgi vismaz pieci stabilas izaugsmes gadi, lai šos uzlabojumus sajustu arī vairums iedzīvotāju.
Svētdien Grieķijā ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kuras sasauktas pēc tam, kad atkārtoti neizdevās apstiprināt valdošās koalīcijas piedāvāto prezidenta amata kandidātu. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka šajās vēlēšanās uzvaru varētu gūt kreiso bloks “Siriza”, kas solījies pārskatīt attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vācija un citas vadošās Eiropas Savienības valstis norāda, ka jauns krīzes vilnis Grieķijā uz pārējo Eiropu neizplatīsies. 2009.gada krīze Grieķijā bija viens no iemesliem, kādēļ smagu krīzi tikai pirms pusotra gada piedzīvoja ar to etniski un vēsturiski saistītā Kipra. Tomēr, atšķirībā no kontinentālās Grieķijas, Kipras atgūšanās bijusi strauja un mazā valsts ar pārliecību gaida nākotni. Vai Kipras recepti var atkārtot?
