Vācijas federālajās zemēs nule notikušo vēlēšanu iznākums kļuvis par nopietnu sitienu kancleres Angelas Merkeles atvērto durvju politikai bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Tomēr, pat par spīti sakāvei divās no trijām federālajām zemēm, Merkele vēl arvien ir populārākā politiķe, un atbalsts viņai ir lielāks nekā vairumam valdības vadītāju Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Jo vairāk bēgļu izaicina Eiropas valstu integrācijas politiku un sociālo dienestu spēju, jo skaidrāk parādās, kādiem jautājumiem jāpievērš īpaša uzmanība, lai pilnvērtīgi sagatavotu patvēruma meklētājus dzīvei Eiropas valstīs.
Kas ir 8. marts? Šo jautājumu gadu no gada uzdod daudzi, vērojot drūzmēšanos pie puķu pircējiem. Noliedzēji atgādina, ka tā ir padomju tradīcija, kas jāaizmirst, bet atbalstītāji iebilst, ka tie ir starptautiski svētki.
Arvien straujāk tuvojoties pavasarim, ievērojami pieaug spriedze uz Balkānu valstu
robežām. Ziņas par robežu slēgšanu un uzņemamo patvēruma meklētāju skaita ierobežošanu darbojas kā katalizators, mudinot imigrantus ātrāk nonākt Eiropā, iekams tiek rasts visaptverošs un efektīvs risinājums.
Irānas atgriešanās Rietumu pasaules ekonomiskajā apritē sola sen neredzētas tirdzniecības un sadarbības iespējas. Laikā, kad citas rietumvalstis uzsākušas aktīvus kontaktus, rodas jautājums, cik gatava ir Latvija atklāt šī tirgus perspektīvas. Vismaz vārdos amatpersonas apliecina vislielāko ieinteresētību.
Līdzīgi kā šonedēļ NATO spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs brīdinājis, ka Krievija un tās atbalstītais Sīrijas režīms izmanto bēgļu jautājumu par ieroci Eiropas šķelšanai, tāpat arī Latvijas Universitātes profesore, politoloģe Žanete Ozoliņa norāda – šo jautājumu Krievija izmanto savā hibrīdkarā.
Saskaņā ar paziņotajiem Irānas vēlēšanu rezultātiem valsts lielākajā daļā uzvarējuši konservatīvie principālisti, savukārt galvaspilsētā Teherānā absolūtu uzvaru guvuši reformisti, kas atbalsta reformas, lielāku atklātību un sadarbību ar Rietumiem. Tirgus analītiķi un politiskie novērotāji cer, ka, pateicoties šādam vēlēšanu iznākumam, Irāna būs vairāk atvērta Rietumu tirgiem, palīdzot uzlabot zemos globālās un rietumvalstu ekonomikas izaugsmes rādītājus.
Par šīs nedēļas lielāko notikumu visā Tuvo Austrumu reģionā, kas tieši ietekmē drošību Eiropas Savienībā, kļuvusi ASV un Krievijas noslēgtā vienošanās par agresīvas militārās darbības pārtraukšanu Sīrijā.
Humora un satīras žanrs var būt ļoti efektīvs pretlīdzeklis Kremļa propagandai un ideoloģizētajiem Krievijas mediju vēstījumiem. Turklāt, apkarojot agresīvo ideoloģiju, pašiem nenolaisties līdz Kremļa izmantotajām propagandas metodēm. Tāds ir viens no zinātnieku secinājumiem, kas pausts jaunizdotajā zinātnisko rakstu krājumā “Cietoksnis Krievija”.
Bēgļu ieceļošana Eiropā prasa arvien vairāk bērnu dzīvību. Nepilnu šā gada pirmo divu mēnešu laikā, cenšoties nonākt Eiropā, bojā gājuši vairāk nekā 400 cilvēku, kuru vidū bija arī vairāki desmiti bērnu. Dienesti arī ceļ trauksmi, ka daudzi bērni un pusaudži, iespējams, kļuvuši par kriminālnoziegumu upuriem.
Kaut arī pagājuši 14 gadi, kopš ASV vadītā koalīcija uzsāka kampaņu Afganistānā, šajā valstī atkal pieredzēts vardarbības kāpums. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums vēsta par satraucošu stāvokli Afganistānā. Aizvadītā gada laikā vairāk nekā trīs ar pusi tūkstoši civiliedzīvotāju gājuši bojā, bet gandrīz septiņi ar pusi tūkstoši – ievainoti militāru operāciju gaitā.
ASV viceadmirālis Džeimss Fogo personiski pieredzējis Krievijas kara lidmašīnu demonstratīvos manevrus Baltijas jūrā. Ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai viņš norāda, ka tas tomēr vairāk liecina par pašas Krievijas satraukumu. Viņš neslēpj kritiku par starptautiskās sabiedrības rīcību Lībijā, kur nespēj panākt stabilitāti, un uzsver, ka migrācijas krīzes risinājums rodams, atjaunojot mieru un kārtību Lībijā un Sīrijā.
Pasaules lielāko naftas eksportētāju – Krievijas un Saūda Arābijas – vienošanās par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu varētu kļūt par būtisku pagrieziena punktu ne tikai saistībā ar degvielas cenām, bet arī stāvokli Tuvajos Austrumos. Taču vienlaikus abas valstis norādīja, ka cerības, kas saistītas ar vienošanos, piepildīsies tikai tad, ja šim paraugam sekos arī citas lielās naftas tirgotājvalstis.
Vēl nedēļu Krievija turpinās aktīvus uzlidojumus no gaisa, lai palīdzētu Sīrijas autoritārajam prezidentam Bašaram al Asadam atjaunot kontroli pār Alepo. Tikai tad būs iespējams novērtēt, vai dzīvē darbosies Minhenē panāktā vienošanās par militāras agresijas pārtraukšanu, lai varētu sniegt palīdzību asas humānās krīzes pārņemtajā valstī. Tikmēr Turcija izvērš apšaudes pret kurdu organizācijas kontrolētajām teritorijām.
Apritējis gads kopš Minskas vienošanās, ko toreiz sveica kā vēsturisku pavērsienu. Pēc gada - kā sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) apliecina Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis – Minskas vienošanās dzīvē nav realizētas. Oficiālā Kijeva brīdinājusi arī citas valstis, ka pašlaik Krievija ir bīstamāka nekā jelkad iepriekš.
Sestdien, 6.februārī, vairākās Eiropas valstīs notiek tā dēvētās anti-islamizācijas kustības "Pegida" protestu demonstrācijas. Šī organizācija pieprasa nekavējoties pārtraukt musulmaņu bēgļu uzņemšanu un izmitināšanu Eiropā, kā arī prasa atkāpties politiķiem, kas šādu uzņemšanu atbalsta.
Vismaz 13 cilvēki gājuši bojā, 475 ievainoti un vēl vismaz simts pazuduši bez vēsts 6,4 magnitūdas spēcīgajā zemestrīcē Taivānā. Šobrīd turpinās glābšanas darbi, lai no gruvešiem atbrīvotu izdzīvojušos.
Stāsts par 13 gadus veco meiteni no Krievijas, kuru Vācijas galvaspilsētā Berlīnē izvarojuši Tuvo Austrumu vai Ziemeļāfrikas izcelsmes vīrieši, izrādījās izdomājums. Kamēr starp Kremli un Berlīni izvērtās asa viedokļu apmaiņa un spriedze starp valstīm turpināja augt, meitene atzinusies izdomājumos, taisnodamās, ka baidījusies no savu vecāku dusmām un nakti pavadījusi pie kāda drauga.
Latvija ir par ekonomiski spēcīgu Lielbritāniju Eiropas Savienībā (ES). Taču dažas no Apvienota Karalistes premjera Deivida Kemerona piedāvātajām reformām, kas būtu nepieciešamas britu palikšanai blokā, Latvijai tomēr nav pieņemamas. Galvenokārt tas skar ieceres ierobežot karalistē strādājošajiem citu dalībvalstu pilsoņiem pienākošos sociālās aizsardzības sistēmas pakalpojumus.
Ņemot vērā pasaules līmeņa krīzi un vājo ekonomisko izaugsmi, ar lielām cerībām tiek gaidīta Irānas atgriešanās uz globālās politikas skatuves. Nule Irānas prezidents Hasans Rohani devies ilgi gaidītajā Eiropas tūrē, kas sākās ar Itālijas un Vatikāna apmeklējumu. Tomēr diskusijas izraisīja Itālijas protokola piekāpība Irānas reliģiskajām un kultūras paražām - muzejā, kur ieradās prezidents Rohani, tika aizklātas kailās skulptūras.
2016. gadā viens no lielākajiem Eiropas un pasaules izaicinājumiem būs migrācijas krīze un šīs krīzes seku novēršana. Šādu pārliecību otrdien, 26.janvārī, gadskārtējās ārpolitikas debatēs Saeimā pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").
Teroristiskā organizācija "Daīš" jeb tā sauktā "Islāma valsts" izplatījusi jaunu video vēstījumu, kurā redzami Parīzes teroraktu izpildītāji. Acīmredzot video ierakstīts pirms uzbrukumiem, un atsevišķas norādes teiktajā varētu liecināt, ka uzbrucēji zināja, pret ko tiks vērsts uzbrukums.
Militārās alianses NATO klātbūtne Baltijas valstīs rada nepieciešamo atturēšanas efektu, to ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijas žurnālistam Imantam Frederikam Ozolam pauda NATO Speciālo operāciju pavēlniecības komandieris ģenerālleitnants Māršals Vebs, kuram ceturtdien, 21.janvārī, beidzās vizīte Latvijā.
Migrācija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai (ES) un Šengenas zonai, un ES ir nepieciešamas padziļinātas diskusijas par to, kā sargāt savu ārējo robežu, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" pauda Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska.
Ziemeļkorejai turpinot sekmīgi attīstīt savus kodolieročus, tas var novest pie spriedzes pieauguma reģionā un divu kaimiņvalstu bruņošanās, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” lēsa Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns.
Šajās dienās īpaša uzmanība tiek pievērsta Polijai, kuras jaunā labēji noskaņotā valdība jau izpelnījusies Briseles kritiku par autoritārisma tendencēm un nepieņemamu iejaukšanos mediju brīvībā. Tas attiecas uz nule Polijas parlamentā apstiprinātajām izmaiņām, kas pakļaus sabiedriskās televīzijas un radio vadības izraudzīšanu tiešām politiķu interesēm. Ne mazākas bažas izraisa arī Konstitucionālās tiesas reformas.
Aizvadītais gads Francijā gan sākās, gan noslēdzās ar traģiskiem terora aktiem. Tas piesaistīja visas pasaules uzmanību un lika gan Eiropas, gan arī pasaules valstīm meklēt efektīvākus veidus terorisma draudu novēršanā. Gan Eiropas, gan pasaules mērogā Francija izpelnījās lielāku uzmanību arī, pateicoties tās lomai gan Grieķijā, kas vasarā draudēja sašūpot Eirozonas stabilitāti, gan militārajās kampaņās Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Saruna ar Francijas vēstnieku Latvijā Stefanu Viskonti.
Pēdējo nedēļu laikā Amerikas Savienoto Valstu vadītā koalīcija pret “Daīš” jeb tā saukto “Islāma valsti” nogalinājusi vairākus šīs organizācijas līderus, arī kaujinieku, kurš bija saistīts ar novembrī Parīzē notikušo teroraktu plānošanu un rīkošanu.
Kopumā 2015.gada laikā pasaulē nogalināti 110 žurnālisti. Turklāt šogad lielākā daļa žurnālistu gājuši bojā nevis kara zonās, bet gan valstīs, kur valda miers. Gluži kā gada sākumā karikatūru žurnāla “Charlie Hebdo” redakcija, žurnālisti kļuvuši par apzinātu vardarbīgu uzbrukumu mērķi.
Pilsoņu kara plosītās Sīrijas likteni varētu izšķirt Apvienoto Nāciju Organizacijas (ANO) rīkotās sarunas, kas pēc nepilna mēneša sāksies Ženēvā. Saskaņā ar ieceri pie viena sarunu galda sēdīsies gan Rietumiem netīkamā prezidenta Bašara al Asada valdības pārstāvji, gan plašs opozicionāru loks.
Pasaules valstu vadītāji slavēja Parīzes klimata konferences vienošanos, kuras uzdevums – ierobežot globālo sasilšanu. Taču kritiķi atzīst, ka vienošanās ir pārāk nekonkrēta, bet to, cik tā būs efektīva, noteiks konkrēta valstu rīcība.
