Skotijas referendums, kurā tikai pieci procenti balsu noteica neatkarības pretinieku uzvaru, pamatīgi satraucis Lielbritānijas premjeru. Tagad lielākā Skotijas pilsēta Glāzgova, kurā uzvaru guva neatkarības pieprasītāji, apvieno spēkus ar citām Lielbritānijas lielākajām pilsētām, pieprasot plašākas pašnoteikšanās tiesības.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi atzinis, ka eirozonas tuvākā termiņa perspektīvās iezīmējas lejupslīde un nepieņemami augsta bezdarba riski. Eiropas Centrālā banka ir gatava īstenot papildu veicināšanas pasākumus, taču tie būs neefektīvi, ja netiks realizētas arī plašas reformas. Šie paziņojumi izskanēja, Eiropas Centrālās bankas vadītājam tiekoties ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteju.
Personības konfliktu dēļ, kā arī pieslienoties radikālām organizācijām, arvien vairāk Rietumvalstu iedzīvotāju stājas sakaros ar teroristiskām organizācijām un dodas uz aktīvām konflikta teritorijām.
Japānas valdība darīs visu, lai iespējami drīz savās dzīvesvietās varētu atgriezties 2011.gada atomelektrostacijas traģēdijā cietušie Fukušimas iedzīvotāji. To, viesojoties katastrofā cietušajā reģionā, apliecinājis Japānas premjerministrs Šindzo Abe.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite virza likuma grozījumu projektu, kas liek par pienākumu veikt īpaši rūpīgu iespējamo investoru pārbaudi gadījumos, kad ir runa par investīcijām svarīgākajos ekonomikas sektoros un teritorijās ap stratēģiskiem objektiem.
Pēc ziņām par viena no Krievijas bagātākā cilvēkā – Vladimira Jevtušenkova – arestu kritumu piedzīvoja Maskavas fondu tirgus. Samazinājušies abi vadošie biržu indeksi, bet dramatisku kritumu piedzīvojusi apcietinātajam oligarham piederošā uzņēmuma akciju vērtība.
Atlikusi tikai viena diena līdz vēsturiskajam referendumam Skotijā. Tas izšķirs, vai Skotija turpmāk būs neatkarīga valsts. Satraukums valda gan atbalstītāju, gan pretinieku rindās. Un pēdējā brīža retorika sasniedz gandrīz dramatisku līmeni. Pateicoties īpašai balsošanas kārtībai, Skotijas neatkarības balsojumam reģistrēti arī vairāk nekā četri tūkstoši Latvijā dzimušu balsotāju.
Es ļoti labi saprotu Baltijas bažas par drošību – tā eksluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš uzskata, ka Baltijas valstis var būt apmierinātas ar tiem lēmumiem, kas pieņemti NATO samitā Velsā. Turklāt NATO un Krievijas līgumā neesot nekā tāda, kas traucētu NATO spert nepieciešamos soļus, lai garantētu drošību sabiedrotajiem.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pēc NATO samita Velsā pauda pārliecību, ka Baltijas valstis ir vienas no lielākām šī samita ieguvējām, no Velsas ziņoja LTV korespondents Imants Frederiks Ozols.
Ukrainas krīzes dēļ ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju. Savas darbības Vašingtona koordinējot ar Briseli, paziņojuši Baltā nama pārstāvji. Tāpat piektdien par savu jauno sankciju paketi informēs arī Eiropas Komisijas pārstāvji.
Lielbritānijā, Velsā, startējis izšķirīgais NATO samits, alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens uzsvēris, ka organizācijai ir jāpilnveidojas un jāuzlabo savas reaģēšanas spējas, lai spētu tikt galā vienlaikus ar vairākiem izaicinājumiem dažādos pasaules reģionos. Šo samitu arī dēvē par vēsturisku.
Ceturtdien Velsā, Apvienotajā Karalistē, sākas NATO valstu vadītāju divu dienu sanāksme, kurā paredzēts lemt par NATO gatavības plānu rīkoties ikviena apdraudējuma gadījumā, jaunas ātras reaģēšanas bruņotas trieciengrupas izveidošanu, tālākajām attiecībām ar Krieviju, palīdzību Ukrainai un citiem aliansei būtiskiem jautājumiem. Latviju samitā pārstāvēs Valsts prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Aprit 20 gadi, kopš Krievijas armija izgāja no Latvijas. Sarunas bija ilgākas un grūtākas, nekā cerēts. Maskava darīja visu, lai iespējami ilgāk paturētu savas militārpersonas mūsu valstī.
1989.gadā Baltijas ceļš uzreiz nekļuva par galveno ziņu, un ne tikai tādēļ, ka internets vēl nebija izplatīts. Jaunums pasaulei bija arī uzskatāmais šīs miermīlīgās akcijas apliecinājums, ka trīs Baltijas nācijas gatavas izaicināt pastāvošo kārtību un izmantos vēsturisko izdevību, lai atgūtu neatkarību.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēsēm kopš konflikta sākuma bruņotajās sadursmēs Ukrainas austrumos bojā gājuši vairāk nekā 2000 cilvēku. Gandrīz puse no tiem varētu būt civiliedzīvotāji. Kaut arī ikdienā to bieži dēvē par karu, tomēr vēl aizvien tas tiek klasificēts kā pretterorisma operācija. Tādējādi nemiernieku kaujinieki ir nevis karagūstekņi, bet gan noziedznieki.
Rietumāfrikā plašumā vēršas Ebolas vīrusa izplatība. Vairākas Rietumeiropas valstis izrādījušas satraukumu par iespējamu šīs bīstamās infekcijas tālāku izplatību. Tikai ļoti ārkārtējas vairāku apstākļu sakritības rezultātā nāvi nesošais Ebola vīruss varētu parādīties Latvijā. Tomēr atbildīgie dienesti uzmanīgi seko Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Maz ticamajā gadījumā, ja tāda prasība parādīsies, arī Rīgas lidostā varētu ieviest drošības pasākumus līdzīgus tiem, kas bija SARS epidēmijas laikā.
Krievijas un Eiropas Savienības (ES) sankciju karš šobrīd vēl ir tikai sākuma fāzē - atzīst starptautisko ekonomisko attiecību eksperti. Zemās diversifikācijas un lielās energoatkarības dēļ sekas Latvija un citas mūsu reģiona valstis izjutīs asāk nekā vadošās ES ekonomikas. Tomēr tas nav iemesls, lai no sankcijām atkāptos. Toties uzņēmējiem jādomā par savu realizācijas tirgu dažādošanu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdevis valdībai izstrādāt pretpasākumus ekonomiskajām sankcijām, ko Rietumvalstis noteikušas pret Krieviju - tā, lai atbalstītu pašmāju ražotājus, taču nekaitētu patērētājiem. Nav izslēgts, ka viens no soļiem, ko oficiālā Maskava varētu spert, būtu liegums Sibīrijas gaisa telpu izmantot Eiropas aviokompānijām lidojumiem uz Āziju. Eiropas aviopārvadātājiem tas būtu nozīmīgs izmaksu pieaugums un drauds rentabilitātei. Taču tas nozīmētu arī zaudējumus Krievijas nacionālajai lidsabiedrībai “Aeroflot”.
Par spīti Rietumvalstu sankcijām un spiedienam patiesi iesaistīties Ukrainas konflikta risināšanā, Krievija turpina savu retorikas diplomātiju un vienlaikus meklē atbalsta punktus Āzijā. Tas licis arī Amerikas Savienotajām Valstīm izvērst aktīvu dialogu ar reģiona ietekmīgākajām valstīm un ekonomikām. To, cik efektīvas būs Rietumu sankcijas, lielā mērā noteiks arī Rietumvalstu un Āzijas attiecības.
Eiropas Savienība (ES) valstu vēstnieki apstiprinājuši ekonomiskās sankcijas, kas tiks vērstas pret Krieviju, ziņo aģentūra AFP. Neoficiāla informācija liecina, ka sākotnēji sankcijas noteiktas četrām Putinam tuvām personām un četriem Krievijas uzņēmumiem. Tomēr sankciju piedāvājums ietver arī plašākus pasākumus pret veseliem ekonomikas segmentiem. Pieņemtās sankcijas tiks izsludinātas tuvākajās dienās.
Apvienoto Nāciju Drošības padome pieprasījusi, lai abas Tuvo Austrumu vardarbīgā konflikta puses - Izraēla un „Hamas” kaujinieki - nekavējoties pārtrauc uguni. Ir apritējušas trīs pilnas konflikta nedēļas, laupot vismaz 1060 dzīvības abās konflikta pusēs. Vairākums upuru ir palestīniešu kontrolētajā Gazas joslā, tomēr „Hamas” kaujinieki atsakās no jebkāda pastāvīga pamiera risinājuma, ja vien Izraēla pilnībā neatvelk bruņotos spēkus, turklāt vienlaikus nepārtrauc arī gadiem ilgušo palestīniešu teritoriju ekonomisko blokādi.
Kopš šī gada maija kaimiņvalstī Krievijā stājušies spēkā likuma grozījumi, kas būtiski vienkāršo Krievijas pilsonības piešķiršanu. Īpaši tiem, kuri paši vai viņu radinieki, dzīvojuši bijušās PSRS teritorijā. Tātad - arī Latvijas iedzīvotājiem. Galvenokārt Latvijas nepilsoņiem tiek piedāvāts saņemt Krievijas pilsonību. Turklāt privāti starpnieki gatavi nodrošināt arī jebkurus dokumentus, kā arī izziņas no jebkura Krievijas vai bijušās Padomju Savienības arhīva. Šis pakalpojums pieejams arī citu tautību Latvijas pilsoņiem. Lai gan likums liek ziņot par citas valsts pilsonības saņemšanu, ne visi to dara.
Izraēla turpina izvērst sauszemes operācijas “Hamas” kontrolētajā Gazas joslā. Spēcīga artilērijas apšaude svētdienas rītā notikusi arī palestīniešu apdzīvotās teritorijas centrālās pilsētas - Gazas – piepilsētas rajonos. Aktīvu militāru pretestību Izraēlas sauszemes operācijām īsteno arī “Hamas” kaujinieki.
Spēkā pieņemas starptautiskās sabiedrības sašutuma vilnis pret Krieviju. Pretēji iepriekš solītajam, oficiālā Maskava neveicina izmeklēšanas darbu. To savos paziņojumos uzsvēruši jau vairāku valstu vadītāji. Vēl arvien Luganskas apgabala nemiernieku kaujinieki neļauj brīvu piekļuvi katastrofas vietai. Satraukumu rada arī Ukrainas paziņojumi. Saskaņā ar tiem kaujinieki izveduši no katastrofas vietas gandrīz 200 upuru mirstīgās atliekas, taču to atrašanās vieta neesot zināma. Izskan bažas, ka tādējādi varētu notikt pierādījumu slēpšana vai sagrozīšana.
Šis nav pirmais gadījums, kad ar kaujas raķeti notriekta pasažieru lidmašīna, izraisot simtiem cilvēku bojāeju un asus saspīlējumus valstu starpā.
Ar ASV starpniecību izteikusi pamiera piedāvājumu Izraēlai. Šo jaunāko iniciatīvu atbalsta arī “Hamas” kaujinieki, kas iepriekšējos pamiera piedāvājumus noraidīja. Jaunāko vardarbības vilni Izraēlā aizsāka triju ebreju pusaudžu nogalināšana. Tam sekoja atriebības uzbrukums, nolaupot un sadedzinot dzīvu palestīniešu zēnu. Desmit dienas turpinājās ilga savstarpēja apšaude, kuras gaitā “Hamas” raidīja simtiem raķešu uz pilsētām Izraēlā, izsaucot uz sevi atbildes triecienus no Izraēlas aizsardzības spēkiem. Līdz notika traģēdija, kas izdzēsa četru bērnu dzīvības pludmalē Gazā. Uz piecām stundām uguns tika pārtraukta. Pēc tam sākās Izraēlas sauszemes operācija.
Šonakt uz autoceļa Vācijā netālu no Drēzdenes noticis traģisks ceļu satiksmes negadījums. Sadursmē iesaistīti Polijas un Ukrainas tālsatiksmes autobusi un vēl viens mikroautobuss.
Aizvadītajā diennaktī pieņēmušās spēkā apšaudes starp Izraēlas bruņotajiem spēkiem un teroristiskās “Hamas” organizācijas kaujiniekiem Gazas joslā. Tiek ziņots par arvien jauniem bojā gājušajiem palestīniešu civiliedzīvotājiem. Glābjoties no artilērijas uzbrukumiem, vairāki desmiti tūkstoši palestīniešu pametuši mājas un meklē patvērumu Apvienoto Nāciju bēgļu organizācijas nometnēs.
Ukrainas Drošības dienests noskaidrojis precīzu vietu, no kuras izšauta raķete, ar ko notriekta Malaizijas lidmašīna. Tā ir pavēstījis pretizlūkošanas departamenta vadītājs.
Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Drošības padome pieņēmusi paziņojumu, pieprasot neatkarīgu un ātru izmeklēšanu par apstākļiem, kādos virs Austrumukrainas nemiernieku ieņemtajām teritorijām notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Traģēdijas vietā jau ieradušās pirmās ekspertu komandas, un tiek ziņots par starpgadījumu, kurā EDSO novērotāji tikuši apšaudīti. Eiropas Savienība aicina Krieviju sadarboties, panākot pamieru nemiernieku teritorijās. Tikmēr oficiālā Kijeva paziņojusi par savas neatkarīgas izmeklēšanas sākšanu, taču nešaubās par Krievijas atbalstīto teroristu atbildību notikušajā.
