Atvadu vizītē pie Valsts prezidenta trešdien ieradās ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, kurš turpmāk strādās ASV Valsts departamentā.
Autora ziņas
Ievērojami pārkārtojumi notikuši Lielbritānijas valdībā. Amatu britu ministru kabinetā zaudējuši vairāki ministri. Premjera Kamerona veiktajos valdības pārkārtojumos amatu zaudējis arī valsts ārlietu ministrs Viljams Heigs, kurš šajā amatā bijis jau vairāk nekā četrus gadus.
Izraēlā tiesas priekšā stājušies trīs ebreji, kuriem izvirzītas apsūdzības palestīniešu pusaudža nolaupīšanā un nežēlīgā nogalināšanā, kas izraisīja vardarbīgus protestus Jeruzalemē un savstarpēju uguns apmaiņu starp Izraēlu un palestīniešu apdzīvoto Gazas sektoru.
Francija pirmdien svin 14. jūlija nacionālos svētkus. Šogad arī aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma, tādēļ uz tradicionālo parādi Elizejas laukos tika pulcēti arī bijušo karojošo valstu pārstāvji, tostarp valstis, kas bija ierautas karā, taču pēc kara beigām ieguva suverenitāti. Tādēļ pēc prezidenta Fransuā Olanda ielūguma pirmo reizi parādē piedalījās arī Latvija un militārajā parādē devās arī Latvijas karoga grupa.
Latviešu izcelsmes austrāliešu žurnālista Pētera Grestes atbalstam draugi un kolēģi aicina pievienoties arvien vairāk cilvēku. Jau ziņots, ka Ēģiptes tiesa nav ņēmusi vērā Austrālijas un Latvijas aicinājumus un piespriedusi bargu septiņus gadus ilgu cietumsodu Pēterim Grestem un viņa kolēģiem apsūdzībās par sazvērestību pret valsti un atbalstu ārpus likuma pasludinātajam politiskajam spēkam "Musulmaņu brālībai".
Obligātais militārais dienests palīdz tādām mazām valstīm kā Igaunija un ir tām vajadzīgs, intervijā LTV atzīst Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers.
Tieši pēc nedēļas Eiropas Parlamentam (EP) jābalso par Žana Kloda Junkera nomināciju Eiropas Savienības (ES) ietekmīgākajam amatam – Eiropas Komisijas (EK) prezidenta postenim. Atlikušajā laikā turpinās politiskie darījumi, lai nodrošinātu veiksmīgu balsojumu. Līdz ar to būs beidzies viens no pēdējā laikā grūtākajiem ESiekšējās diplomātijas darījumiem, kas aptvēra gandrīz visas ES dalībvalstis un ietekmīgākās institūcijas.
Piektdien aprit jaunā Igaunijas premjera Tāvi Roivasa vadītās valdības 100 dienas. Lai gan mūsu kaimiņvalsts premjers ir pat jaunāks nekā Valdis Dombrovskis, stājoties premjera amatā, tomēr viņš bauda ievērojamu sabiedrības atbalstu.
Lielākā daļa Vācijas sabiedrības neatbalsta lielāku NATO militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā - apliecinājušas respektabla vācu ārpolitikas izdevuma pasūtīta sabiedrības viedokļa aptauja. Kamēr Latvijas un Baltijas valstu sabiedrība NATO militāro bāzu klātbūtni uzskata par drošības garantiju, Vācijā tas saistās ar nevajadzīgu Krievijas provocēšanu.
Aizdomu ēnu arī pār Latvijas politiķiem metusi Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite. Intervijā vācu žurnālam “Focus” kaimiņvalsts prezidente izteikusies, ka Baltijas valstu politiķi saņemot piedāvājumus no Krievijas. Tie esot solījumi, ka, apmaiņā pret izstāšanos no Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas – NATO – Krievija sola zemākas naftas un gāzes cenas.
Sunnītu ekstrēmistiem Irākā izdodas gūt arvien jaunus panākumus. Šobrīd ir pārņemtas vēl vairākas pilsētas valsts rietumos, kā arī nozīmīgi robežkontroles punkti ar Sīriju un Jordāniju. Tikmēr eksperti spriež, ka jau drīzā nākotnē plašais militārais konflikts starp sunnītiem un šiītiem Irākā var mainīt robežas Tuvajos Austrumos un varbūt pat radīt jaunu valsti.
Baltijas valstu aizsardzības ministri vērtē NATO reakciju uz Krievijas manevriem pierobežā kā adekvātu.
Kopš Krievijas iesaistīšanās Ukrainas notikumos īpaša loma dialogā starp Rietumvalstīm un Kremli ir bijusi Francijai. Oficiālā Parīze nosodījusi Krimas aneksiju un aicinājusi pārtraukt situācijas eskalāciju, tomēr vienlaikus turpina piegādāt karakuģus Krievijai.
Intensificējot attiecības ar pasaules otro lielāko ekonomiku – Ķīnu, Krievija jau tuvākajā laikā iegūtu svarīgu sabiedroto un lielāku drošību pret iespējamām Rietumu sankcijām.
Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējā pasaules ekonomikas pārskatā Eirozonas valstis atkal nonākušas iedzinēja lomā. Pēc negatīva ekonomikas pieauguma pērn prognozēts niecīgs attīstības rādītājs šogad un nākamgad. Labāka ekonomikas izaugsme jau nākamgad tiek solīta Krievijai, ievērojami labāka tā ir Amerikas Savienotajām Valstīm, bet nepārspētas šajā sacīkstē ir Latīņamerika, Āfrika un Āzija. Kādēļ jaunattīstības tirgi savā izaugsmē ievērojami apsteidz Eiropu, kāda loma tur izglītībai?
Ēģiptes tiesa par nedēļu pārcēlusi ieslodzītā latviešu izcelsmes Austrālijas žurnālista Pētera Grestes lietas izskatīšanu. Līdz ar to bez rezultātiem beigusies nu jau astotā tiesas sēde, un žurnālists atrodas apcietinājumā jau 150 dienas.
Lietuvas parlaments ceturtdien pieņēmis lēmumu aizliegt enerģijas dzērienu pārdošanu bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Aizliegums stāsies spēkā šā gada novembrī, un Veselības ministrija aicinājusi arī citas Eiropas Savienības valstis sekot Lietuvas piemēram.
Sācies ilgs nakts darba cēliens lielo iecirkņu vēlēšanu komisijām pie biļetenu skaitīšanas. Tās laikā uzzināsim, vai Daļai Gribauskaitei uzsmaidīja veiksme gūt uzvaru jau pirmajā kārtā.
Lietuvā svētdien notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Uz prezidenta krēslu pretendē septiņi kandidāti, tomēr aptaujas liecina, ka pašreizējā Lietuvas valsts galva Daļa Grībauskaite, visticamāk, tiks ievēlēta uz otro termiņu.
Viens no pazīstamākajiem Krievijas vēsturniekiem Boriss Sokolovs, kura domas bieži bijušas pretrunā ar Kremļa oficiālo viedokli, uzskata, ka Krievija patlaban mēģinās destabilizēt stāvokli arī Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā un Igaunijā, ar saviem aģentiem krievu iedzīvotāju vidū. Turklāt tas varētu notikt vistuvākajā laikā.
Pētījumu kompānijas SKDS veiktā sabiedrības viedokļu aptauja uzrāda kritiski zemu sabiedrības gatavību pastāvēt pašai par sevi jebkādu militāru draudu gadījumā. Gandrīz piektā daļa pamestu valsti, turklāt šis rādītājs ir ievērojami augstāks starp Latgales iedzīvotājiem, kā arī jauniešu vidū.
Ēģiptes tiesa rekomendē izdarīt nāvessodu 683 tagad aizliegtās "Musulmaņu brālības" atbalstītājiem, atsaucoties uz valsts televīziju, vēsta CNN. Notiesātie piedalījušies aizliegtā politiskā spēka “Musulmaņu brālība” protesta akcijās, kurās pērn gājis bojā viens likumsargs. Šo politisko spēku pārstāvēja arī gāztais Ēģiptes prezidents Muhameds Mursi, un notiesāto vidū ir viņa līdzgaitnieks un “Musulmaņu brālības” garīgais līderis Muhameds Badi.
Patlaban tiek gatavoti lēmuma projekti valdībai un Ministru kabinetam par Latvijas dalību Francijas vadītajā stabilizācijas misijā Centrālāfrikas Republikā. Latvija viena no pirmajām paziņoja par gatavību nosūtīt savus karavīrus uz Āfrikas vidieni. Tomēr izrādījās, ka bez citu valstu atbalsta nespējam nodrošināt savus karavīrus ar bruņutehniku.
Plaši ugunsgrēki aptvēruši Čīles ostas pilsētu – Valparaiso, nodarot milzu postījumus, izraisot vismaz 12 cilvēku bojāeju un liekot tūkstošiem pamest mājas, lai glābtos no nāvi nesošajām liesmām. Pilsēta pasludināta par katastrofas zonu un glābšanas darbiem mobilizēti vairāk nekā tūkstoš ugunsdzēsēju.
Krievijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar izteikumiem par Austrumeiropas uzkurinātu rusofobiju, kā arī par draudiem Krievijas pilsoņiem, ko radot amerikāņu aģenti.
Ukraina pirmdien nav samaksājusi kārtējo rēķinu par piegādāto gāzi no Krievijas, un Kijevas parādu Kremlis izmantojis, lai novērstu uzmanību no apdraudējuma Ukrainas teritoriālajai vienotībai. 18 Eiropas valstu vadītājiem nosūtīta vēstule, brīdinot par iespējamo gāzes piegāžu pārtraukumu Ukrainai, kas ietekmēs arī Eiropas valstis. Vienlaikus Krievija sākusi meklēt citus gāzes un naftas noieta tirgus.
Mediju eksperts Sergejs Kruks neizslēdz, ka daļa iedzīvotāju Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīcību, apturot Krievijas televīzijas kanāla „Rossija RTR” retranslāciju uz trīs mēnešiem, var ne vien nesaprast, bet arī nonākt pie secinājumiem, kas pretēji politiķu un mediju uzraugu vēlamajiem mērķiem.
Ukrainas parlamentā dūru cīņā pārauga savstarpēja vārdu apmaiņa starp apvienības UDAR līderi Vitāliju Kļičko un Komunistiskās partijas līderi Petro Simoņenko.
Krimas aneksija ietekmējusi gan Ukrainas, gan citu valstu uzņēmumu darbību pussalā. Vairāki uzņēmumi paziņojuši par darbības pārtraukšanu, daļa – vēl spriež par tālākajiem darbības plāniem, bet vēl viena daļa uzņēmumu nolēmusi turpināt biznesu Krievijas anektētajā apgabalā.
Politikas un reliģijas eksperti atzīst, ka Maskavas patriarha Kirila vizītes atcelšana pusotru mēnesi pirms oficiāli noteiktā datuma bez sekām nepaliks. Lai gan patriarhs neslēpti pauž atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un piedalās daudzās valsts ceremonijās, lielai daļai pareizticīgo viņš ir neapšaubāma autoritāte.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
