Eiropas Savienības valstīs nebeidzas drošības dienestu pasākumi terora draudu novēršanai. Identificētas arī vairākas problēmas, tostarp informācijas apmaiņā starp dalībvalstu dienestiem un Amerikas Savienotajām Valstīm. Baltijas valstīs sabiedrība tiek mierināta, ka tiešu draudu līmenis ir zems, tomēr pilnībā no tiem izvairīties nav iespējams.
NATO ir vienojusies par alianses līguma 5. panta piemērošanu hibrīdkara apdraudējuma gadījumā, tādējādi piemērojoties 21. gadsimta riskiem. Piektā panta piemērošana nozīmē, ka pārējās NATO valstis apdraudētajai sabiedrotajai nāk palīgā.
Arvien plašāka un stiprāka kļūst Amerikas Savienoto Valstu vadītā koalīcija pret “Daīš” jeb tā saukto “Islāma valsti” Sīrijā un Irākā. Par ievērojamu pastiprinājumu starptautiskajiem pūliņiem apturēt teroristiskās organizācijas darbu paziņojusi Vācija. Taču faktiski kara plosītajā reģionā pastāv divas savstarpēji konkurējošas koalīcijas - vienu vada ASV, bet otru – Krievija.
Turcijai bija tiesības aizsargāt savu suverēno gaisa telpu – tā intervijā Latvijas Televīzijai atzina NATO spēku virspavēlnieks Eiropā un reizē arī ASV spēku virspavēlnieks Eiropā, ģenerālis Filips Brīdlovs. Vienlaikus viņš pauž pārliecību, ka tagad jāizvairās no situācijas eskalēšanas un risinājums jāmeklē ar diplomātiskiem līdzekļiem Turcijas un Krievijas dialogā.
Pagājušas desmit dienas kopš asiņainā terorakta Parīzē, un šajā laikā mediju rīcībā nonāk arvien jauni pierādījumi par grūtībām un trūkumiem drošības dienestu darbā. Atbildīgie dienesti bija palaiduši garām daudzas iespējas atturēt no terorakta pastrādāšanas vairākus no septiņiem uzbrucējiem.
Teroristiskā organizācija “Daīš” izplatījusi video materiālu, kurā draud ar nenovēršamu uzbrukumu Ņujorkai. Paaugstinātu terorisma draudu līmeni izsludinājusi Zviedrija un Dānija, bet Francijas valdības vadītājs brīdinājis par ķīmiska vai bioloģiska uzbrukuma draudiem.
Krievijas pasažieru lidmašīnas katastrofu 31.oktobrī Ēģiptē izraisīja teroristu uzbrukums. To otrdien, 17.novembrī, apstiprināja Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs. Krievijas atbildīgie dienesti atzīst, ka pasažieru lidmašīnas katastrofas cēlonis Ēģiptē bija sprādziens lidaparāta iekšienē.
Ceturtdien, 12.novembrī, Vīnē sāksies sarunas par Sīrijas nākotni. Tajās piedalīsies lielvalstis un nozīmīgākās Tuvo Austrumu reģiona valstis. Lai gan iepriekšējā tikšanās beidzās bez izšķirīga pavērsiena, tomēr starplaikā vairākas valstis mudināja iespējami ātrāk panākt vienprātību. Tas īpaši svarīgi, lai atgūtu kontroli pār bēgļu plūsmu un apkarotu teroristisko organizāciju “Islāma valsts”.
Tūristu iecienīto Ēģiptes kūrortu Šarm eš Šeihu tūrisma kompānijas visbiežāk reklamē ar nosaukumu Šarm el Šeiha. Tāpēc likumsakarīgi, ka plašāka sabiedrība pieradusi pie, kā izrādās, kļūdaina apzīmējuma. Galu galā strīdi par to, kā tad ir pareizi, raisījuši karstas diskusijas sociālajos tīklos. Izrādās, nosaukums “Šarm eš Šeiha" tomēr nav nekāds jaunieviesums.
Latvijā medicīnas pakalpojumu jomā ir iespējams radīt unikālu piedavājumu, kur mūsu valstij nebūtu konkurentu. Taču tam nepieciešams laiks, nauda un cieša sadarbība ar Latvijas zinātni. Medicīnas pakalpojumu eksports ir viena no iespējām, kā saglabāt veselības aprūpes pieejamību vietējiem pacientiem.
„Islāma valsti” par ienaidnieku dēvē gan ASV, gan ES, kā arī Krievija un citas Sīrijas un Irākas konfliktā iesaistītās puses. Tomēr politiskā retorika bieži nemaz neļauj saprast šīs teroristiskās organizācijas izplatību un ietekmi konfliktu reģionā. Cīņā ar Islāma valsti nav ne vienotas izpratnes, ne vienotas stratēģijas.
Par spīti tam, ka Krievijas kara lidmašīnas ielidoja Turcijas gaisa telpā, izraisot niknu Ankaras aizrādījumu Krievijai, Turcija un Krievija arī turpmāk būs partneri - intervijā Latvijas Televīzijai apliecina šīs NATO valsts vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs. Savukārt attiecībā uz Sīrijas bēgļu problēmu viņš noraida pārmetumus, ka bēgļu būtu mazāk, ja Turcija rūpīgāk kontrolētu pases un īstenotu stingrāku krasta apsardzi.
Vismaz 70 000 sīriešu aizbēguši no Alepo pilsētas apkaimes. Izmantojot Krievijas atbalstu no gaisa un Irānas atbalstu uz sauszemes, Sīrijas valdībai lojālajam karaspēkam izdevies pāriet uzbrukumā. Tikmēr rietumvalstis ar bažām vēro karadarbību Sīrijā, norādot, ka tā vēl vairāk pastiprina bēgļu virzību uz Eiropu.
Izšķiroties uz laiku apturēt pret Baltkrieviju noteiktās politiskās sankcijas, Eiropas Savienība tā rīkojusies cerībā veicināt demokrātiju un cilvēktiesības. Lai gan tas ir pozitīvs Minskas signāls, tomēr tiek apšaubīts, vai Baltkrievijā pastāvošais režīms mainīsies.
Krievijas militārā kampaņa Sīrijā ir ļāvusi autoritārajam līderim Bašaram al Asadam lojālajai armijai pāriet uzbrukumā. Taču Rietumu eksperti uzsver, ka līdz ar to smagā situācijā nonācis ASV Baltais nams un Rietumeiropas valstis.
Krievijas karakuģi no Kaspijas jūras apšaudījuši Sīrijas kaujiniekus. Pāri Irānas un Irākas teritorijai uz Sīriju izšautas 26 raķetes. Eksperti atzīst, ka Sīrijas kampaņas sākšana ļāvusi Krievijai īstermiņā nedaudz mainīt rietumvalstu attieksmi pret sevi agresijas Ukrainā dēļ, taču ilgākā termiņā Krievija Tuvajos Austrumos var ciest smagu neveiksmi.
Atkarība no datora un mobilā tālruņa ievērojami pasliktinājusi cilvēku atmiņu – secinājuši Birmingemas Universitātes zinātnieki plašā pētījumā, kas aptver sešus tūkstošus cilvēku Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un vēl vairākās Eiropas valstīs.
Starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch” paziņojusi, ka Ukraina ir daļēji maksātnespējīga.
Saistībā ar pagājušajā piektdienā ASV veiktajiem gaisa uzlidojumiem Kondozas pilsētas slimnīcai Afganistānā, starptautiskā palīdzības organizācija “Ārsti bez robežām” pieprasa sasaukt Starptautisko humānās izpētes komisiju.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Krievijas prezidentu tikšanās iezīmējusi jaunu attiecību līmeni abu valstu saspringtajās attiecībās, tā secina starptautisko notikumu analītiķi. Par spīti starptautiskajām sankcijām agresijas Ukrainā dēļ pēdējos mēnešos jau varēja vērot abu valstu ārlietu ministru ciešāku komunikāciju.
Vājā ekonomikas izaugsme, neskaidrās nākotnes iespējas un nespēja efektīvi risināt bēgļu problēmu atbalsojusies daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tostarp – kā pieaugošs sabiedrības atbalsts nacionāliem spēkiem. Šajos apstākļos Lielbritānijas referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES rada papildu spriedzi. Apvienotā Karaliste situāciju pūlas skaidrot pārējām ES valstīm - uz sarunu galda ir arī jautājumi, kas tiešā veidā skar arī lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju.
NATO var būt ievērojami lielāka loma, cīnoties ar bēgļu problēmas saknēm, intervijā LTV saka NATO spēku virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Adrians Bredšovs. Taču tam ir nepieciešama visaptveroša stratēģija. Runājot par Krieviju, ģenerālis atzīst, ka pagājušā gada laikā šīs valsts attieksme pamatos nav mainījusies.
Kaut arī Latvijā īstenots vērienīgs skolu informatizācijas projekts, nodrošinot datorus, multimediju iekārtas un interaktīvās tāfeles, jaunākais OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījums liecina, ka dāsnas investīcijas datortehnoloģijās skolēnu sekmes iespaido maz.
Somijā piektdien, 18.septembrī, gaidāms pēdējos gadu desmitos lielākais arodbiedrību streiks, kas iezīmē asu viedokļu sadursmi starp valdību un arodbiedrībām par taupības pasākumiem, ar kuriem cer izvilkt valsti no recesijas. Pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā valsti uzrunājis premjerministrs, brīdinot, ka šī ir pēdējā izdevība glābt valsts finanšu stāvokli.
Sīrijā, no kurienes bēgļu gaitās devušies jau vairāk nekā četri miljoni cilvēku, aizvien lielāku aktivitāti izrāda Krievija. ASV un citas rietumvalstis paudušas satraukumu par Krievijas militāro klātbūtni Sīrijā. Krievijai Sīrijā arī iepriekš bijusi salīdzinoši neliela militārā bāze un jūras spēku remonta un atbalsta osta. Taču pašlaik Krievija veicot sagatavošanās darbus, kas liecinot par nodomu īstenot militāras operācijas no gaisa. Līdz ar to vēl grūtāk prognozēt, kā attīstīsies situācija kara plosītajā Sīrijā un cīņa ar teroristisko “Islāma valsti”.
Haoss, ko vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs jau radījis lielais patvēruma meklētāju skaits, licis Eiropas politiķiem arvien biežāk izteikties par draudiem Šengenas zonas pastāvēšanai. Tiek pieļauta iespēja daļēji vai uz ilgāku laiku atjaunot robežas starp valstīm, kas saskaras ar īpaši intensīvu bēgļu pieplūdumu.
Pārsteidzošs pavērsiens Sīrijas bēgļu sakarā noticis Islandē. Nelielā Ziemeļzeme, atbilstoši brīvprātīgajam kvotu dalījumam piekrita uzņemt 50 bēgļus no Sīrijas. Tomēr islandiešu rakstnieces emocionālais lūgums saviem tautiešiem izraisīja negaidītu atsaucību.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss asi kritizējis Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu attieksmi bēgļu jautājumos. Bēgļu problēma parādījusi krasu atšķirību starp tā dēvētajām vecajām un jaunajām Eiropas Savienības valstīm. Rietumeiropas valstīm bēgļi ir bijis gan neaizstājams darba roku avots valstu atjaunošanai pēc Otrā pasaules kara, gan arī daļa no koloniālās atbildības.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis intervijā ārvalstu ziņu aģentūrai “Associated Press” (AP) izteicies, ka personiski atbalsta parandžu valkāšanas aizliegumu Latvijā.
Ukrainas militārpersonas bažījas, ka Krievija varētu sarīkot jaunas provokācijas un aktivizēt militāro darbību Austrumukrainā. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins oficiālo Kijevu atkal nosaucis par ASV marionešu valdību, bet viņa vadītajā valstī turpinās aktīva kara laika propaganda, būtībā mobilizējot Krievijas sabiedrību uz pretošanos sankcijām un Rietumu ziņām. Tā secina aptaujātie eksperti.
Jau gadu Latvijā nerezidē Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstnieks. Tā prombūtnē formālos pienākumus pilda vēstniecības pilnvarotā Šārona Hadsone-Dīna. Tikai pirms mēneša ASV Senāts beidzot apstiprināja prezidenta nominēto ASV vēstnieci Latvijā Nensiju Petitu, kura šonedēļ ieradīsies Latvijā.
