Patlaban Latvijā nav iespējama daudzskaitlīga islāmistu radikalizācija, un vienīgā Latvijas iedzīvotāja gaitām, kurš atrodas Sīrijā un karo radikālo islāma kaujinieku pusē, Drošības policija (DP) seko līdzi, vēsta Drošības policija.
Autora ziņas
Grieķija, kura jau piekto gadu cīnās ar milzīgas finanšu krīzes sekām, iegājusi jaunā nestabilitātes periodā. Neatkarīgi no balsojuma rezultātiem trešajā kārtā, jau iepriekš grieķu apskatnieki norādīja, ka prezidenta ievēlēšana ir iespējama, tikai valdošajai koalīcijai vienojoties ar kreisajiem spēkiem. Sagaidāms, ka nākamā pusgada laikā Grieķijā varētu notikt jaunas parlamentārās vēlēšanās un izveidoties valdība, kurā būs pārstāvēta ari eiroskeptiskais kreiso bloks – "Syriza”.
Grieķijas parlaments trešdienas vakarā pirmajā kārtā nav ievēlējis jaunu prezidentu, no Atēnam vēsta LTV „Panorāma” žurnālists Imants Frederiks Ozols.
Ķīna ir ieinteresēta Latvijas gaļas un piena produktu importā, otrdien Belgradā Latvijas premjerei Laimdotai Straujumai („Vienotība”) apliecināja Ķīnas premjers Li Kecjans.
Trešdien Rīgā darba vizītē ieradies Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs. Serbija nonākusi Eiropas un pasaules mediju uzmanības lokā saistībā ar labajām attiecībām, kādas tradicionāli valda starp Belgradu un Maskavu. Vienlaikus valsts turpina sarunas par nākotnē iespējamu iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Par to, vai neveidojas dilemma un, kā Serbija pārvarēs spriedzi attiecībās starp reģiona lielvarām, un kāpēc lēmums apturēt “South Stream” gāzes cauruļvadu savienojuma projektu ir sliktas ziņas Serbijai, intervijā ar Dačiču.
Krievijas mačo prezidenta Vladimira Putina tēls ir ieguvis kārtējo pastiprinājumu. Iepriekš pazīstams ar saviem panākumiem džudo, šoreiz Krievijas prezidents saņēmis astotās pakāpes melno jostu citā no Japānas salām nākušā tuvcīņas veidā - karatē.
Pēdējo darba dienu Latvijā 29.novembrī aizvadīja Polijas vēstnieks Ježijs Mareks Novakovskis. Drīz pēc viņa ierašanās Latvijā notika liktenīgā Smoļenskas aviokatastrofa, kurā aizgāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačinskis un citas augstākās valsts amatpersonas. Krīzes pārvarēšana, konflikts Ukrainā, Krievijas sankcijas un reģionālā drošība – tie ir tikai daži no jautājumiem, kas aktivizējuši sadarbību starp mūsu valstīm.
Krievijas līgums par ciešāku sadarbību ar Abhāziju izraisījis kārtējo sašutuma vilni starptautiskajā sabiedrībā par jaunām Kremļa impēriskās apetītes pazīmēm. Rietumvalstis neatzīst separātiskās Abhāzijas valstiskumu. Sašutumu par Abhāzijas un Krievijas sadarbības līgumu paudusi Gruzija un Amerikas Savienotās Valstis. Savukārt Igaunijas ārlietu ministre uzskata, ka šāds solis liecina par Krievijas vēlmi anektēt šo Gruzijas daļu. Līdz ar šo pavērsienu atkal uzmanība pievērsta Baltijas valstīm.
Līdz šim rietumvalstis darījušas daudz, lai piedāvātu Krievijai iespējami daudz eiropeiskās izvēles, un ASV cer uz Krievijas atgriešanos pie tās. Tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai uzsver ASV valsts sekretāra vietniece Eiropas un Eirāzijas lietās Viktorija Nulanda.
Ziemeļatlantijas līgumorganizācijai – NATO – stingrāk jāreaģē uz Krievijas agresijas izpausmēm bloka valstu gaisa telpās. Šāda atziņa izskanēja aizsardzības ministru sanāksmes laikā Norvēģijas galvaspilsētā – Oslo, kur tikās aizsardzības ministri un valdību pārstāvji no 12 Ziemeļeiropas valstīm - arī Latvijas. Krievijas gaisa spēku lidojumi un realitāte pēc Ukrainas konflikta parāda, ka jebkurš iespējamais konflikts nākotnē var sākties bez brīdinājuma.
Tieši Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, kas sāksies 1.janvārī un ilgs pusgadu, var būt izšķirošs laiks ES un Krievijas divpusējās attiecībās, intervijā LTV sacīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
Pasaules ietekmīgāko valstu vadītāji šonedēļ tiekas Pekinā - Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu ekonomiskās sadarbības samitā. Ķīna, kuru iepriekš rietumvalstu vadītāji mēdza kritizēt par cilvēktiesību pārkāpumiem un ekoloģiskām katastrofām, kļuvusi par iekārojamu sadarbības partneri gan ASV, gan Krievijai. Ķīna, nostājoties Kremļa vai, gluži otrādi, Baltā nama pusē, varētu ievērojami mainīt starptautiskās politikas gaitu. Taču eksperti ir piesardzīgi prognozēs, kā pusē nostāsies Pekina. Visticamāk, tā īstenos savu individuālu ilgtermiņa stratēģiju.
Populārais krievu kinoaktieris un raidījumu vadītājs Mihails Porečenkovs, kurš iekļauts Latvijas nevēlamo personu sarakstā pēc ziņām par viesošanos Doņeckā un šaudīšanu pa Ukrainas spēku pozīcijām, taisnojas, ka šāva gaisā ieroču piešaušanas vietā, bet uzrakstu „Prese” uz ķiveres nepamanīja.
Ass saspīlējums šajās dienās vērojams Jeruzalemē, kur palestīniešu radikālis smagi ievainojis ebreju aktīvistu. Vardarbības draudu dēļ tika slēgta viena no galvenajām musulmaņu svētvietām – Al-Aksas mošeja. Palestīniešu pašpārvalde paziņojusi, ka šādu rīcību uzskata par kara pieteikumu.
Zviedrijas valdība ceturtdien oficiāli atzinusi Palestīnas valsti. Tādējādi Zviedrija ir pirmā lielā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas atzinusi palestīniešu pašnoteikšanās tiesības. Lai gan Apvienotās Nācijas un ES jau pirms pieciem gadiem principiāli vienojušās atzīt Palestīnas valsti, tomēr reāli soļi nav sekojuši, aizbildinoties, ka konflikta puses nav tam gatavas. Stokholma paziņojusi, ka ar savu piemēru grib iekustināt šo procesu.
Pēc Zviedrijas jūras spēku veiktās izlūkošanas iegūtā informācija par mīklaino zemūdeni Stokholmas arhipelāga ūdeņos, no kuras it kā saņemts signāls krievu valodā, secināts, ka tā ir nepatiesība, norāda Zviedrijas laikraksts "Dagens Nyheter".
Nacionāli aizvainojošu izteikumu dēļ no amata atkāpies Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi. Viņš pārmetis savam kolēģim valdībā - izglītības ministram Jevgēnijam Osinovskim, ka viņš, būdams krievu ieceļotāja dēls, nespēj izprast visas padomju okupācijas sekas. Valdības skandāls Igaunijā atbalsojies tālu ārpus valsts robežām. Finanšu ministra atkāpšanās ir pieņemta un to par vienīgo pareizo risinājumu atzinis arī demisionējušā Ligi politiskais oponents.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons izvērš politisko cīņu ar Briseli, kas pieprasa, lai Apvienotā Karaliste iemaksātu Eiropas Savienības (ES) kasē vēl vairāk nekā divus miljardus eiro. Šāda summa aprēķināta, precizējot datus par britu ekonomikas izaugsmi. Vairāk nekā 640 miljoni paprasīti Nīderlandei, un papildus būs jāmaksā arī Itālijai. Taču Briseles prasības Lielbritānijai ir skaitliski lielākās, turklāt atbalsojas politiskajā retorikā par iespējamu izstāšanos no ES.
Ceturtdien oficiālā vizītē Latvijā ieradies Turcijas prezidens Redžeps Tajips Erdogans, lai tiktos ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu.
Ir pāragri runāt par iespējamās zemūdens, kas varbūt atrodas Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, piederību Krievijai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam „Panorāma” sacīja Zviedrijas premjers Stefans Levēns.
Gan oficiālā Maskava, gan Kijeva informē, ka panākta sākotnēja vienošanās par gāzes piegādēm ziemas sezonā. Ukrainai turpmāk būs jāmaksā par gāzi tikpat, cik Eiropas patērētājiem, turklāt gāzes piegādes notiks ar priekšapmaksu. Savukārt norēķins par pašreizējo parādu pilnībā jāveic līdz gada beigām.
23 gadus vecais Artjems Čaikovskis ir viens no Ukrainā cietušajiem, kas nogādāts ārstēšanai Latvijā. Dzimtenē viņam draudējusi kājas amputācija. Pēc vairāk nekā diviem mēnešiem Rīgas Austrumu slimnīcā viņš jau var pārvietoties, lai gan pagaidām ar kruķiem, ieguvis draugus un grasās atgriezties ar izrādi. Viņš saka, ka lec uz vienas kājas. Gluži tāpat kā viņa dzimtene bez Luhanskas un Doņeckas apgabaliem un bez Krimas. Taču viņš ir pārliecināts, ka kādu dienu, gan viņš, gan Ukraina atkal stabili stāvēs uz abām kājām.
Kopš “Malaizijas aviolīniju” lidmašīnas katastrofas Austrumukrainā īpaši skaļš Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikas nosodījums izskanējis no Austrālijas. Taču nekas no iepriekš sacītā nevar līdzināties nule izteiktajiem draudiem notriekt Vladimiru Putinu zemē ar sitienu krūtīs un atgādināt par nevainīgu cilvēku slepkavībām lidmašīnas katastrofā.
Maijā Eiropas Parlamentā ievēlētā Iveta Grigule (ZZS) ir pametusi frakciju „Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” (EFD), tādējādi izjaucot arī visu frakciju, vēsta Eiropas Tautas partijas grupas tvitera konts.
Vai ministrs var būt pārāk korpulents savam darbam? Šāds jautājums izvērsies publiskajā telpā Beļģijā, kas citkārt pazīstama ar savu toleranci un atvērtību. Diskusiju kāri pārtvērusi arī citu Eiropas valstu dzeltenā prese, radot skandāla pieskaņu populārās politiķes Megijas de Blokas iecelšanai veselības ministres amatā.
Pasaulē pastiprinās bažas par iespējamo trešo krīzes vilni. Galvenokārt Amerikas eksperti un mediji brīdina, ka to var izraisīt pārliekā taupības politika Eiropā, kuru kā labāko piedāvājumu izejai no parādu krīzes atbalsta oficiālā Berlīne.
Cīņas par Kobenes pilsētu Sīrijas un Turcijas pierobežā kļuvušas īpaši asas. “Islāma valsts” kaujinieki cenšas pilsētu aplenkt, bet kurdu kaujinieki noturēt kontroli pār robežpārejas punktu. Tikmēr Irākas lielākās provinces Anbāras vadība lūgusi steigšus palīdzēt, jo pastāv bažas, ka arī šī Irākas teritorija varētu pilnībā krist islāmistu rokās. Šī organizācija spējusi pārņemt plašas teritorijas Tuvajos Austrumos un rada draudus arī pārējai pasaulei.
Sabiedroto valstu – ASV un Lielbritānijas – triecieni no gaisa nebūs pietiekami, lai atspiestu "Islāma valsts" kaujiniekus no Kobanes pilsētas, kas atrodas uz Turcijas un Sīrijas robežas. Tā atzīst ASV Pentagons. Tikmēr Turcija vilcinās sākt sauszemes kampaņu pret islāmiskajiem kaujiniekiem, kas jau kontrolē plašas teritorijas Sīrijā un Irākas ziemeļos. Oficiālās Ankaras neizlēmība izraisa arvien plašākas Turcijas kurdu protesta akcijas Stambulā.
Londonas policija trešdien pēc vairāku dienu meklēšanas atradusi pazudušās pusaudzes Alises Grosas mirstīgās atliekas. Viņas nogalināšanā galvenais aizdomās turamais ir celtnieks no Latvijas. Ņemot vērā lielo skaitu latviešu, kas dzīvo Lielbritānijā, viņi arvien biežāk nonāk ziņās. Vai tuvojamies brīdim, kad britu sabiedrībā būs vērojama negācija pret imigrantiem no Latvijas? Britu diplomātiskās misijas vadītājs Latvijā Īens Frū apgalvo pretējo – latviešus Lielbritānijā turpinās uztvert pozitīvi.
Nedēļas nogalē Krievijas ārlietu ministrs nācis klajā ar vairākiem pārsteidzošiem paziņojumiem, tostarp aicinot ASV un Eiropas Savienību piedāvāt Krievijai atkārtotu attiecību restartu. Pirmo reizi šāds restarts notika pēc Krievijas agresijas Gruzijas kara laikā 2008.gadā. Tomēr politologi brīdina – šādi paziņojumi ir daļa no Kremļa politikas. Tie neliecina par patiesu vēlmi sadarboties, tādēļ arī pāragri runāt par sankciju pārskatīšanu.
Krievija ievērojami mainījusi drošības stāvokli Austrumeiropā, atzīst NATO bruņoto spēku virspavēlnieka vietnieks Eiropā ģenerālis Adrians Bredšovs. Viņaprāt, ir arī jāpretojas infekciozajai, nekaunīgajai propagandai, kas tiek raidīta Krievijas televīzijas kanālos.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
