„Mēs nevaram zināt, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju nav panākušas savu, jo mēs nezinām, kāds bija iespējamais ļaunākais scenārijs," tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja viens ASV senators Šeldons Vaithauss no demokrātu partijas. Viņš viesojās Rīgā un piedalījās NATO Stratēģiskā ekselences centra jaunās ēkas atklāšanā.
Austrumukrainā jauns saasinājums, un ieilgušajam konfliktam nav redzams drīzs risinājums. Tikmēr separātisko reģionu valdības arvien vairāk orientējas uz Krieviju, palielinot šo reģionu plaisu ar pārējo Ukrainu.
Laikā, kad Grieķijai nāksies domāt par tēriņu optimizēšanu un parādu dzēšanu, cilvēktiesību organizācijas brīdina par valstij draudošu vēl nebijuša mēroga humāno krīzi. Organizācija "Human Rights Watch" ziņo, ka Grieķijas krastus vidēji dienā sasniedz tūkstoš jauni imigranti, kuriem nākas dzīvot briesmīgos apstākļos.
Igauņu uzņēmējs Oļegs Osinovskis atzīts ne tikai par bagātāko cilvēku mūsu kaimiņvalstī. Mediji apraksta viņa plašos sakarus ar dažādām ietekmīgām personām un aprindām. Viņš ir arī svarīgs finanšu avots sava dēla vadītajai Igaunijas Sociāldemokrātiskajai partijai.
Pasaules aukstākie apgabali – Arktika un Antarktīda – kļūst par vietu karstākajiem strīdiem un sacensībām starp valstīm par ietekmi un milzīgajām pazemes dzīļu bagātībām. Pirmā par pretenzijām uz ziemeļpolu un plašiem arktiskā šelfa apgabaliem paziņoja Dānija. Atkārtoti savas pretenzijas pasludināja arī Krievija, kuras pieteikums gan reiz jau noraidīts. Kurš iegūs kontroli Arktikā un līdz ar to arī naftas un gāzes tirgos?
Austrija radusi risinājumu, kurp novirzīt patvēruma meklētājus no jau pārpildītā centra Vīnē - 500 bēgļu piekritusi uzņemt Slovākija. Tādējādi radies jautājums, vai arī citas bagātās Eiropas Savienības (ES) valstis vēlēsies sekot šim piemēram, novirzot savus patvēruma meklētājus uz mazāk turīgajām bloka valstīm.
Lietuvas Seima spīkere Loreta Graužiniene pirmdien ieradās vizītē Latvijā, kur tiekas ar mūsu valsts parlamenta priekšsēdētāju un pārrunā arī bēgļu jautājumu. Gan Latvijā, gan Lietuvā citas kultūras cilvēku uzņemšana izraisījusi karstas debates, un tagad politiķi cenšas pārliecināt cilvēkus, ka solidaritātes nastai var būt arī ieguvumi. Loreta Graužiniene uzsvēra kultūras lomu bēgļu integrācijā. Bet attiecībā uz konfliktu Ukrainā noliedz, ka Lietuvas pozīcija pret Krieviju būtu kļuvusi klusāka.
Pirmdien Krievijā Pleskavas apgabaltiesa sākusi lietas izskatīšanu sagūstītā Igaunijas Drošības policijas darbinieka Estona Kohvera lietā, kuru apsūdz spiegošanā un ieroču kontrabandā.
Arvien vairāk nelegālo imigrantu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem ierodas Eiropā, izmantojot sauszemes ceļu caur Balkānu valstīm. Lai gan turpinās masveidīga imigrācija arī pa Vidusjūru no Lībijas, šis gads varētu kļūt par pagrieziena punktu. Jau šī gada pirmajos sešos mēnešos pa jūru Itālijā un pa sauszemi Ungārijā ieradies līdzīgs imigrantu skaits.
Ceturtdien aprit 75 gadi, kopš ASV oficiāli paziņoja, ka neatzīst Baltijas valstu vardarbīgo iekļaušanu Padomju Savienībā. Atbilstošu deklarāciju sagatavoja toreizējais ASV ārlietu ministra vietnieks Samners Velss.
„Nav šaubu par eirozonas stabilitāti arī pēc Grieķijas referenduma iznākuma,” tā medijiem Briselē sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš norādīja, ka sarunas ir jāturpina un tās notiks tuvākajās dienās.
Svētdien Grieķijā notika referendums, kurā valsts iedzīvotājiem bija jāsaka "jā" vai "nē" starptautisko aizdevēju nosacījumiem, kuri grieķiem ir jāpieņem un jāīsteno, lai finanšu grūtībās nonākusī valsts arī turpmāk varētu saņemt aizdevēju finansējumu. Saskaņā ar balsotāju aptaujām vairākums noraidīja aizdevēju priekšlikumus valsts ekonomikas glābšanai.
Starptautiskie aizdevēji Grieķijai izvirzījuši vairākas prasības, no tām būtiskākās:
Kopumā reformu plāns paredz, ka Grieķijas budžets būs ar 1% - 3,5% pārpalikumu no IKP laikā no 2015.līdz 2018.gadam.
Grieķi gatavojas rītdien paredzētajam referendumam. Dienu pirms balsojuma, ko daudzi dēvē par izšķirošu valsts turpmākajai palikšanai eirozonas sastāvā, iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka rezultāti ir diezgan tuvu. Valstī notiek dažādi mītiņi - tūkstošiem cilvēku pulcējas gan lai atbalstītu Grieķijas turpmāko palikšanu eirozonā, gan arī lai noraidītu aizdevēju piedāvājumu.
Grieķijā nerimstas dažādus viedokļus atbalstošas demonstrācijas, no kurām daļa ir atbalsts Grieķijas valdībai, citas – aizdevējiem, no Atēnām vēsta LTV.
Transatlantiskā dialoga līdzpriekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Deivids Makalisters pārliecināts, ka eirozonas dalībvalstīm būs daudz ciešāk jākoordinē savas ekonomiskās politikas.
Jautājums, ko darīt ar imigrantiem, kas straumēm ierodas Eiropas Savienībā un drūzmējas pie tās ārējām robežām, sašķēlis 28 valstis divās lielās frontēs. Daļa valstu, tostarp arī Latvija, iebilst pret solidāru risinājumu un bēgļu uzņemšanas kvotām. Bet Ungārija šajās dienās izpelnījusies vislielāko kritiku, paziņojot, ka atsakās no bēgļu atpakaļuzņemšanas.
Šonedēļ vairākās Eiropas valstīs plaši tiek svinēta un pieminēta kauja pie Vaterlo. Īpaši plaši piemiņas pasākumi notika Beļģijā, kur pulcējās vairāku valstu karaļnamu pārstāvji un alianses karavadoņu pēcnācēji. Nav nejaušība, ka laikā, kad pasaulē un pat tiešā Eiropas tuvumā vairojas vardarbība un konflikti, līdztekus pirmā pasaules kara sākuma un otrā pasaules kara beigu atcerei, šogad tiek īpaši pieminēta arī Vaterlo kauja un tajā bojā gājušie.
Ir sasniegts lielākais zināmais bēgļu skaits pasaulē. Šo satraucošo tendenci uzrāda Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) jaunākais ziņojums par bēgļiem, patvēruma meklētājiem un pārvietotajām personām. Bruņoti konflikti un vardarbība laupījusi mājas un ierasto dzīvi gandrīz 60 miljoniem cilvēku. Konflikti norisinās tiešā ES tuvumā. ANO bēgļu komiteja atgādina, ka runa ir nevis par to, VAI iesaistīties, bet gan, kā to darīt.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta otrdien pasludinājusi galīgo spriedumu kādā lietā, kas nākotnē fundamentāli var mainīt interneta mediju vidi Eiropā. Tas ir spriedums lietā “"Delfi" pret Igauniju” par anonīmu lietotāju komentāriem tīmekļa vietnē. Saskaņā ar ECT spriedumu komentāri ir uzskatāmi par medija satura daļu, tādēļ atbildību par personas cieņas un goda aizskārumu tajos varēs prasīt arī no ziņu portāliem.
Eiropas Savienība nav kara projekts, bet miera projekts, sarunā ar Latvijas Televīziju uzsvēra Eiropas Savienības misijas vadītājs Krievijā, lietuviešu diplomāts Vīgauds Ušacks. Eiropas Savienība nekad neatzīs Krimas aneksiju, tomēr vienlaikus nav runas par militāru līdzekļu lietošanu šī stāvokļa mainīšanai.
Eiropas Savienības diplomātiskās misijas vadītājs Krievijā, bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks aicina Krieviju pārskatīt aizliegumu zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas.
Tuvāko gadu laikā NATO ievērojami pastiprinās savas izlūkošanas spējas, tādējādi palielinot savas iespējas pretoties dažādiem mūsdienu izaicinājumiem. To paredzēts nodrošināt ar pieciem īpaši aprīkotiem bezpilota lidaparātiem, kā arī NATO dalībvalstu starpā integrētu novērošanas un izlūkošanas sistēmu. Pagājušajā nedēļā ASV Kalifornijas štatā tika prezentēta pirmā no piecām NATO paredzētajām lidmašīnām „Global Hawk”, kuras izstrādē piedalījušās 15 NATO dalībvalstis, tostarp Latvija.
Vairāku ASV prokuroru un citu likumsargu teiktais pēc Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) amatpersonu aizturēšanas raksturo FIFA kā totālas korupcijas ietekmētu organizāciju, liecina aģentūras AP informācija. Paralēli izmeklēšana par futbolā vairākus gadu desmitus ilgušiem netīriem daudzu miljonu dolāru nelikumīgiem darījumiem risinās gan ASV, gan Šveicē, kur trešdien tika aizturētas septiņas FIFA amatpersonas.
Britu premjera Deivida Kamerona iecerē pārskatīt Lielbritānijas attiecības ar ES parādījušās pirmās nopietnās grūtības, par kurām Kamerons brīdināja, uzturoties Rīgā. Eirozonas spēcīgākās ekonomikas – Francija un Vācija – vēlas veikt izmaiņas šīs monetārās savienības uzbūvē. Lai gan pagaidām izmaiņu būtība nav zināma, tiek pieļauts, ka tā paātrinās un atvieglos lēmumu pieņemšanu eirozonā.
Par īpašu Rīgas samita notikumu kļuva britu premjers Deivids Kamerons, kurš to izmantoja, lai sarunās ar Eiropas Savienības (ES) līderiem vāktu atbalstu Apvienotās Karalistes iecerētajai attiecību pārskatīšanai ar ES.
Gruzijas, Moldovas un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Eiropas Komisijas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanas komisāram Johanesam Hānam ceturtdien iesnieguši simboliskas pieteikuma vēstules par dalību Eiropas Savienībā (ES). Tikmēr ārzemju prese norāda, ka turpinās diskusijas par pretrunīgajiem diskusijas punktiem un partnerības valstis pieprasījušas arī papildinājumus un labojumus deklarācijas projektā.
Smagās problēmas un izaicinājumi, ko piedzīvo Ukraina, nav attaisnojums pārkāpumiem pret žurnālistiem un medijiem. Gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), gan citi eksperti atzīst – situācija mediju jomā Austrumu partnerības valstīs ir bēdīga. Cerot uz īslaicīgiem ekonomiskiem ieguvumiem, starpvalstu attiecībās neērtie temati par preses un vārda brīvību tiek apieti.
Saistībā ar šonedēļ gaidāmo Austrumu partnerības samitu šajās dienās Rīgā notiek daudzi pasākumi. To vidū izceļas Azerbaidžānā bāzētā Nizami Gandžavi centra rīkotā sanāksme, kurā pulcējas Latvijas un citu Eiropas valstu bijušie vadītāji.
Kā pieminēt visai Rietumu pasaulei nozīmīgās Otrā pasaules kara beigas, vienlaikus vēl vairāk neplosot vēcās rētas, kuras atstājis padomju totalitārais režīms? Jau ilgākus gadus atbilde uz šo jautājumu ir mērķtiecīgs mudinājums Otrā pasaules kara beigas svinēt 8. maijā, bet 9.maiju svinēt kā Eiropas dienu. Daļa sabiedrības tam labprāt atsaukusies, bet daļa – pretojas.
Kaimiņvalsts – Lietuva – bija pirmā no Baltijas valstīm, kas pasludināja savu neatkarību no Padomju Savienības. Valdot neskaidrībai un pat baiļu sajūtai, Lietuvas solis kļuva par nozīmīgu atskaites punktu arī Latvijai un Igaunijai.
Ignorējot Austrālijas, Eiropas Savienības un starptautiskās sabiedrības aicinājumus apžēloties par narkotiku tirdzniecībā apsūdzētajiem Austrālijas pilsoņiem, viņiem Indonēzijā tomēr izpildīts nāvessods. Tas izraisījis asu attiecību saspīlējumu starp Džakartu un Kanberu. Vienlaikus spēkā pieņēmusies kritika par Indonēzijas īstenotajām brutālajām narkomānijas apkarošanas metodēm.
Zemestrīcē Nepālā gājis bojā viens Igaunijas pilsonis, bet Latvijas valsts piederīgo cietušo vidū nav. Tādēļ nav bijis arī nepieciešamības organizēt evakuāciju, paziņojusi Latvijas Ārlietu ministrija. Lai gan daļa no Nepālā apzinātajiem Latvijas valsts piederīgajiem maina biļetes, lai atgrieztos dzimtenē agrāk, pārējie turpinās uzturēties šajā Himalaju valstī atbilstoši sākotnējiem ceļojuma plāniem. Pirmdien Latvijā atgriezās pirmie divi ceļotāji no Nepālas.
