Kultūra / Kultūrtelpa
Latgales vēstniecībā "Gors", 4. marta vakarā notika svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonija, kur tika godināti desmit balvas ieguvēji – spilgtākie un nozīmīgākie notikumi un personības 2022. gadā, kā arī pasniegta balva par mūža ieguldījumu fotomāksliniekam Igoram Pličam.
Izstādi "Snīkeri: eko x ego" Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā apmeklēju janvārī, nesteidzīgā darba dienas pēcpusdienā, cilvēku ir vidēji daudz, bet muzeja darbiniece man saka, ka brīvdienās te ir pārpildīts un nav, kur adatai nokrist. Viņa to saka ar lielu lepnumu un teju lieloties, kas man liek pasmaidīt, bet tai pašā laikā esmu priecīgi pārsteigta ieraudzīt izstādē visu vecumu apmeklētājus. Plašā reklāma pilsētvidē un televīzijā ir nostrādājusi, dažāda vecuma, dzimuma, tautības cilvēki dodas uz muzeju noskaidrot, kas tad slēpjas aiz mistiskā vārda "snīkeri", par ko sociālajos tīklos bija arī diskusija, jo ne visiem šis termins ir skaidrs un ne visi to lieto ikdienā. Atklāšu uzreiz, ka saistība ar "Snickers" šokolādes batoniņu te ir gaužām maza.
Nesenie notikumi kultūrā – gada aktrises Marijas Luīzes Meļķes atteikšanās no "Lielā Kristapa" balvas, situācija Ogres Vēstures un mākslas muzejā, sabiedrībā raisa diskusijas par to, kādas ir kultūras un varas attiecības, un kā ir jārīkojas māksliniekam – klusēt vai tomēr sabiedrību uzrunāt. Par aktuālajiem notikumiem Latvijas kultūrā, kultūras un varas attiecībām, un kā šādās situācijās jārīkojas māksliniekiem sarunā ar Latvijas Radio spriež Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Daudzus notikumus mūsu apziņā simbolizē kādas konkrētas personības, piemēram, Bībeles latviešu tulkojums – Ernsts Gliks, tautiskā atmoda – Juris Alunāns un Atis Kronvalds, modernā latviešu valoda – Jānis Endzelīns. Tāds simbols ir arī Gothards Frīdrihs Stenders (Gotthards Friedrich Stender, 1714–1796), saukts arī par Veco Stenderu. Taču viņš simbolizē ne tikai vienu notikumu, bet faktiski veselu gadsimtu, jo tieši viņš ir gan ražīgākais, gan nozīmīgākais visa 18. gadsimta latviešu autors. Turklāt viņa ieguldījums latviešu valodas un literatūras attīstībā ir ārkārtīgi daudzpusīgs. Vecais Stenders ir ne tikai pirmo laicīgās dzejas krājumu, pirmo laicīgo stāstu krājumu, pirmās grāmatas par pasaules uzbūvi autors, bet arī latviešu valodas pētnieks un aprakstītājs.
Pērn 100 gadu apritēja Latvijas un Lietuvas nacionālajām valūtām – latam un litam. Šogad 95. jubileja ir Igaunijas kronai. Pavisam drīz savukārt būs 10 gadi kopš Baltijas valstu pievienošanas eiro zonai. Šīs un vēl citas jubilejas kalpoja par ierosmi vērienīgai Baltijas valstu naudas izstādei "100 gadi: lits, lats, krona". Tā tapa ciešā Baltijas valstu vēstures muzeju sadarbībā, un tās centrā ir vēstījums par līdzīgo un atšķirīgo visu trīs valstu naudas vēsturē. Izstāde jau izrādīta Viļņā, un tagad atceļojusi uz Rīgu, kur no 4. marta būs apskatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Vasarā tā dosies tālāk uz Tallinu.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izvērtējumu līdz šim paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem Tetera namā, Brīvības ielā 61, Rīgā, ar kuru atļauta nama turpmāka ekspluatācija un grozīts iepriekšējais lēmums. Grozījumi veikti, pamatojoties uz pausto apņemšanos iespējami īsā laikā novērst konstatētās bīstamības, norādīja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Gada balvas "Boņuks 2022" pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 4. martā, par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās fotomākslinieku, fotovēsturnieku un daudzu Latgalei veltītu fotogrāmatu veidotāju Igoru Pliču. Šobrīd viņš pats fotografē reti, bet vairāk ir pievērsies fotogrāfijas vēstures izpētei un pasaulslavenā fotogrāfa Jāņa Gleizda arhīva kārtošanai. Igors Pličs par savu misiju uzskata kalpošanu cilvēkiem, un šis ir pirmais "Boņuks", ko saņems fotogrāfs.
Teātra laukumā Rīgā taps piemineklis Aspazijai. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu – Teātra laukumu. Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss, informēja Rīgas domes pārstāvji.
Nesen publiski izskanējuši strīdi par Daugavpils cietokšņa pārvaldības nākotni. Jutīgais jautājums par izmaiņām joprojām ir neatrisināts – dome vēl apkopo sabiedriskās aptaujas rezultātus. Tomēr pats cietoksnis ir viens no nozīmīgiem kultūras centriem Latgalē un savu darbu turpina. Jau tagad norit aktīvs darbs pie jaunās tūrisma sezonas.
2023. gadā kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" finansējums atjaunots iepriekšējā līmenī 3,5 miljonu eiro apmērā (tāpat kā 2018.–2021. gadā). 2022. gadā programmas finansējums bija samazināts uz 2,5 miljoniem eiro, informēja programmas īstenotāji.
Kultūras ministrija (KM) ir lūgusi Muzeju padomei, cik vien ātri iespējams, sagatavot un iesniegt ministrijā grozījumus Muzeju likumā, aģentūrai LETA norādīja KM Sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Muzeju padome lēma izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Muzeju likumā, kas stiprinātu muzeju autonomiju to pamatdarbības – pētniecības, krājuma veidošanas un komunikācijas ar sabiedrību – jautājumos, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Lita Kokale.
Dailes teātris un fonds "Mākslai vajag telpu" (MVT) 24. februārī pulksten 14.00 aicina uz tiešsaistes diskusiju "Kā nosargāt valsti". Diskusijas tiešraide tiks pārraidīta sabiedrisko mediju portālā LSM, Dailes teātra, MVT, "100g kultūras" "Facebook" lapās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
