Kultūra / Kultūrtelpa
Ievērības cienīgs notikums trešdien, 22. martā, muzeju dzīvē – Raiņa un Aspazijas mājā būs jaunatklātas fotogrāfijas prezentācija, kurā redzama Aspazijas māte Grieta Rozenberga. Līdz šim par Aspazijas mātes izskatu liecinājis tikai viens fotoattēls, uzņemts viņas mūža nogalē. Bet jaunatklātā fotogrāfija, visticamāk, tapusi aptuveni 30 gadus agrāk.
Kāre pēc skaistām kleitām mazajai Elzai Rozenbergai, kas vēlāk kļuva par visu apbrīnoto dzejnieci Aspaziju, parādījās jau agrā bērnībā. Savās atmiņās Aspazija raksta, ka meitenes skaistās drēbēs viņai šķitušas kā dzīvas puķes. Viņa ar ļoti kārojusi tāda kļūt, revidējot mammas skapi: "Sevišķi man patika kāda lillā kleita ar pagaru šlepi. Apģērbusi lillā kleitu, es būtu kā garlapotais īriss ar zelta bārkstu kronīti vidū, bet māmiņa man neļāva pārvērsties par puķi." Aspazijas dienasgrāmatā bieži vien ir piezīmes par tērpiem.
Mūžībā devies literatūras un teātra zinātnieks Viktors Hausmanis (06.12.1931–18.03.2023), ziņo Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta portāls "literatura.lv".
Tas ir viens no senākajiem Eiropas un Tuvo Austrumu kultūrvēsturiskajiem tekstiem — Lūkas evaņģēlijs, bet "Ave Maria" noslēguma daļā izteiktais lūgums savu galīgo formu ieguvis aptuveni tajā laikā, kad Livoniju sāka saukt par Māras zemi.
Strenčus mēdz dēvēt par Gaujas plostnieku galvaspilsētu, taču šai mazpilsētai vēl ir kāds nozīmīgs vēstures mantojums un tās ir fotogrāfa Dāvja Spundes fotogrāfijas. Latvijā nav otras mazpilsētas, kurai būtu tik apjomīgs fotoarhīvs no pagājušā gadsimta sākumgadiem, kas stāsta par pilsētu, cilvēkiem, arī dažādiem notikumiem. Martā aprit 145 gadi kopš dzimis Dāvis Spunde, un Strenčos to atzīmē ar foto akciju "Starp diviem saullēktiem", kuras laikā arī tiek dokumentēta sava pilsēta.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir galvenā jūrniecības materiālu krātuve Latvijā. Gadu gaitā par Latvijas jūrniecību savākts un apzināts bagātīgs lietiskais materiāls un izveidota daudzveidīga un skaista kuģu modeļu kolekcija. Pašlaik kolekcijā glabājas 180 burinieku, tvaikoņu un motorkuģu modeļu oriģināli, no koka izgatavoti pusmodeļi, stikla pudelēs ievietoti burinieki un kuģu modeļi panorāmas kastēs.
"Visas prasības ir izpildītas, nu atliek tikai gaidīt komitejas lēmumu," tā par iekļūšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā saka Kuldīgas nominācijas veidotāji.
Te runa nebūs par boļševiku ministriem – komisāriem. Arī par Eiropas Savienības ierēdņiem ar tādu pašu nosaukumu ne. Gribu atgādināt par brāļiem – Voldemāru, kurš piedzima 19. gadsimta pēdējā gadā, un Pēteri, kurš pasaulē nāca 20. gadsimta pirmajā gadā. Par brāļiem Komisāriem.
Nav ne jausmas, bet tas mani ļoti interesē, – tā varētu raksturot sajūtas ap mākslīgo intelektu (MI), kas arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē. Kā tas var mums palīdzēt, kā dalīt autorību, kopradot darbus ar MI, un kas notiek mūsu "melnajā kastē"? Šajā jomā ir vēl daudz neatbildētu jautājumu, bet Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" sarunājas četri profesionāļi, kuri var to analizēt: juriste intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, profesionālās doktora studiju programmas direktors Andris Teikmanis, fotogrāfs, grafikas dizainers, mājaslapu veidotājs un aplikāciju izstrādātājs Sandijs Ruļuks un jauno mediju mākslinieks Jurģis Peters.
Tieslietu ministrija (TM) atbildē Daugavpils pašvaldībai paudusi, ka lēmums par keramiķa Sandera Raudsepa darbu izņemšanu no izstādes Marka Rotko centrā ir pašvaldības kompetencē, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu ministrijā (TM).
Šobrīd ļoti daudz runājam par pieminekļu nojaukšanu. Taču ir kāds piemineklis, ko Rīgā paredzēts tuvākajos gados arī uzcelt, un tas ir piemineklis Aspazijai. Februārī izsludināts metu konkurss, kas noslēgsies maijā, un jūnijā būs zināmi konkursa uzvarētāji. Ja viss ritēs, kā plānots, Aspazijas 160. jubileju jau sagaidīsim ar viņai veltītu pieminekli pašā Rīgas centrā, Teātra laukumā.
Cik ļoti izmainās dzīve pēc tam, kad piedzimst bērni, ir jautājums, ko, visticamāk, uzdod neviens vien ģimenes pieauguma plānotājs. Kultūrvietu apmeklējums jaunajiem vecākiem varētu būt tas, kas pirmajos bērna dzīves mēnešos sarūk visstraujāk – uz kino un teātri ar zīdaini neaiziesi (un nepārprotiet – labi, ka tā), klasiskās mūzikas vai rokkoncertu neapmeklēsi, daudzos muzejos ar ratiem neiesprauksies. Taču, ko darīt, ja aukle nav "pa rokai" un vecvecāki nepieejami? Vai būt pieticīgam kultūras patēriņā un samierināties kādu laiku ar "Tutas" koncertiem un bērnu kino rītiem? Vai tomēr ir iespēja iestumt ratu riteni kādā no pieaugušajiem domātiem mākslas pasākumiem?
Šajās dienās, kad skolēni bauda brīvlaiku, Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) piedāvā iespēju vidusskolēniem piedalīties pasākumā "Studenta kurpēs". Tā ir iespēja apmeklēt vairāk nekā 30 klātienes lekcijas un nodarbības kopā ar akadēmijas studentiem, lai rastu ierosmi tālākai izglītības izvēlei.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
