Daudzās ģimenēs šodien tiek krāsotas olas, lai rīt, Lieldienās, tās celtu svētku galdā vai izmantotu olu kaujās. Līdz ar kara bēgļiem un šeit dzimušiem ukraiņiem pamazām Latvijā ienāk arī unikālā olu krāsošanas tradīcija.
Dzīve & stils / Ikdienai
Greizsirdība un kaislība attiecībās var būt ļoti postoša, jo bieži noved pie otra personīgās dzīves piesavināšanās un ierobežošanas. Patoloģiska greizsirdība ir vardarbība pret otru cilvēku un arī pašam pret sevi, tāpēc ir jāmeklē tās cēloņi un tie jārisina, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Olas glīti var nokrāsot arī ar materiāliem, kas atrodami mājās. Krāsošanas izejvielas iespējams atrast gan ledusskapī, gan pieliekamajā, gan ārpus virtuves. Rezultāts jūs pārsteigs!
Viena no populārākajām un jautrākajām Lieldienu tradīcijām ir šūpošanās, jo tā ne tikai rada prieka pilnus mirkļus, bet arī sola visu vasaru mazāk ciest no odu un citu kukaiņu uzbrukumiem. Bet diemžēl ne vienmēr pietiekami liela uzmanība tiek pievērsta tam, vai Lieldienu šūpoles savu funkciju pilda droši. Tāpēc, lai šūpošanās Lieldienās būtu līksms notikums, kas nerada traumas un nepatīkamus mirkļus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina šūpoties droši un ievērot dažus vienkāršus padomus.
Lieldienas ir svētki, kuros saplūdušas kristietības un senās latviešu tradīcijas. Kā savulaik senie latvieši svinēja šos svētkus un ko klāja galdā?
Lielbritānijas Daugavas Vanagu fonda īpašumā "Straumēni", kur rudenī nomainījās apsaimniekotāji, šobrīd tiek darīts viss, lai padarītu īpašumu pelnošu, jo tā uzdevums ir nodrošināt latviešu sabiedrības vajadzības. Neviena ideja nav par mazu vai par nenozīmīgu, tādēļ nupat nedēļas nogalē tautieši pulcējās uz pirmo lietoto mantu tirdziņu.
Gan prieka mirkļi par piesaistītu pircēju uzmanību, gan zaudējuma rūgtums, ja neizdodas neko pārdot. Visdažādākās emocijas šodien piedzīvoja Latvijas labākie skolēni – uzņēmēji, pulcējoties vienā no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā. Sestdien tur norisinājās skolēnu uzņēmēju tirdziņš. Tajā vienkopus sacentās 270 skolēnu mācību uzņēmumi. Kā norāda rīkotāji – aptuveni piektdaļa no šiem jauniešiem nākotnē nodarbosies ar uzņēmējdarbību.
Rīgā joprojām ap 12 000 iedzīvotāju izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tās apsaimniekotājiem vai īpašniekiem bija jāreģistrē vietvarā līdz 2021. gada 31. decembrim. Taču ne visi to izdarījuši. Kā rīkoties, ja netīši, garām ejot, uzieta kanalizācijas noplūde vidē? Kam ziņot par šāda veida pārkāpumiem, ja pašvaldība atsakās to risināt?
Finansiālo situāciju var sarežģīt dažādi neparedzami notikumi un neplānoti pēkšņi izdevumi. Ja problēmas ir ieilgušas un nav vairs iespējams veikt kredītu maksājumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina apsvērt atbrīvošanu no parādsaistībām, ja parādu kopsumma nepārsniedz 5000 eiro, pastāvot īpašiem nosacījumiem, vai maksātnespējas procesu, ja parādu kopsumma pārsniedz 5000 eiro.
Ne viss vecais ir jāmet ārā, un ne viss, kas nedarbojas, nav salabojams. Pamazām Latvijā arvien populārāki kļūst dažādu mantu apmaiņas punkti, darbnīcas, kurās iespējams salabot salūzušās elektroiekārtas, apmainīties ar darba instrumentiem vai vienkārši bez maksas paņemt kādam citam nevajadzīgos būvmateriālus.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītāja no Ludzas, lai nonāktu Rīgā pie kosmetologa, vilcienā pavadīja vairāk nekā četras stundas, taču piedzīvoja pamatīgu vilšanos: samaksājot 159 eiro, pakalpojumu viņa īsti tā arī nesaņēma. "4. studija" saņēmusi jau vairākus signālus par, iespējams, negodprātīgiem skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri, sociālajos tīklos izvietojot reklāmas, kurās mudina sievietes atgūt sejas jaunību, solījumus nepilda, toties mīl skaidru naudu un neizsniedz čekus. Kā neiekrist viltus skaistumkopšanas procedūru sniedzēju lamatās?
Automātiskās negatīvās domas par sevi vai apkārtējo vidi rodas no negatīvām pamata pārliecībām. Ja ģimenē vai skolā iemācāmies, ka neesam pietiekami labi, tas var sekot līdzi pat visu atlikušo mūžu. Par laimi, pamata pārliecības var mainīt, bet par negatīvajām domām svarīgi atcerēties – tās ir tikai domas, nevis fakti, kas jāņem vērā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" pauda Latvijas Universitātes asociētā profesore, psiholoģijas doktore un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Bite.
Kvalitatīvā tumšā šokolāde, kuras sastāvā ir vismaz 70–80% kakao pulvera, nelielās devās var būt katra cilvēka ikdienas sastāvdaļa. Ar piena šokolādi gan aizrauties nevajadzētu, jo tai pievienotā cukura un piena tauku dēļ to ir viegli apēst pārāk lielos daudzumos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, diētas ārsts Andis Brēmanis.
Visiem gada ienākumu deklarācijas jāiesniedz elektroniski, bet to var izdarīt arī klātienē, piesakoties uz konsultāciju Valsts ieņēmuma dienestā (VID). Cilvēku, kas vēlas izmantot šādu iespēju, ir daudz, un Rīgā veidojas rindas pat vairākus mēnešus uz priekšu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja VID Nodokļu pārvaldes Klientu apkalpošanas daļas Rīgas 4. nodaļas vadītāja vietniece Natālija Konopecka un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša.
Draudzība un draudzēšanās ir svarīga ne tikai bērnībā, kad mācāmies socializēties, komunicēt un izprast viens otru, bet arī pieaugušā vecumā. Ja cilvēkam nav neviena drauga, viņš neizbēgami jūtas vientuļš, un tas var atstāt ietekmi uz psihisko veselību un labklājību kopumā, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
Ir daudz faktoru, kas tiek izmantoti reklāmās, lai pārliecinātu cilvēkus kaut ko iegādāties. Vieni no biežākajiem ir atpazīstamība, pievilcība, seksapīls un statuss. Vēsturiski sekot līderim un piederēt konkrētai grupai ir bijis daudz svarīgāk, nekā kritiski izvērtēt visu, kas tiek piedāvāts, un šis evolucionārais faktors mēdz darboties joprojām, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja medicīnas zinātņu doktors, docents, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns.
Sācies kļavu sulu tecināšanas laiks, un drīz pienāks kārta arī bērzu sulām. Eksperti norāda – šo sulu pamatvērtība ir minerālvielas un arī šķidruma daudzums, ko iedzeram, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju to ikdienā lieto nepietiekamā daudzumā. Ieteikts arī nedzīt tapas pēc sulu tecināšanas – tās nodara ļaunumu kokam.
Dedzināt sveces tikai Ziemassvētkos vai katru dienu? Romantiskās vakariņās vai ikdienā, kad sajūta drūma vai gribas vairāk gaismas? Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" skaidroja speciālisti – sveces gaisu neattīra, tieši pretēji, tādēļ jālūko, lai nepārspīlētu. Īpaši jūtīgāki var būt slimnieki, bērni un vecāki cilvēki.
Kognitīvie procesi ir izziņas procesi – veids, kā izzinām, uztveram un saprotam pasauli. Atkarībā no spējām koncentrēt uzmanību, izmantot maņas, kā arī analizēt līdzšinējo pieredzi un atmiņas katrs domājam un uztveram apkārtnotiekošo citādāk. Kognitīvās spējas iespējams uztrenēt, piemēram, nodarbojoties ar fizisku, intensīvu slodzi, taču ne viss ir tik vienkārši. Par kognitīvajiem procesiem un to pilnveidošanu Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste, sertificēta klīniskā psiholoģe Baibai Blomniece-Jurāne.
Tuvojoties pensionēšanas vecumam, svarīgi pārbaudīt, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pieejama visa informācija par darba stāžu, jo par darba attiecībām līdz 1996. gadam aģentūrai informācijas var nebūt, bet, ja līdz 1996. gadam nostrādāts vismaz gads, tas var ietekmēt pensijas aprēķinu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
Jaunākie
Interesanti
