Kultūra / Literatūra
No papīra lapas neko nevar noslēpt. Saruna ar dzejnieci Lubi Barri
No papīra lapas neko nevar noslēpt. Saruna ar dzejnieci Lubi Barri
"Vai vari iedomāties, ka uz tavu zinātkāri skatās kā uz negatīvu lietu, nevis kā uz inteliģences formu? Jo zinātkāre ir homogenitātes slepkava – "tev nevajadzētu būt zinātkāram, tev vajadzētu sekot tam, ko visi dara vai saka". Brīvība un neatkarība man ir ļoti spēcīgas vērtības. Un tas ir tas, ko es gūstu no rakstīšanas," saka dzejniece Lubi Barre. 
Dzejnieks ir empāts. Stāsta Guntars Godiņš un Madara Gruntmane
Dzejnieks ir empāts. Stāsta Guntars Godiņš un Madara Gruntmane
"Man jau liekas, ka tajā brīdī, kad autors uzraksta dzejoli, tas vairs viņam nepieder, tas sāk dzīvot savu dzīvi. Tas sāk dzīvot savu dzīvi arī atdzejotāja galvā, pirms tiek pārtulkots, atdzejots," LTV raidījumā "Kultūrdeva" par dzeju, atdzeju un starptautisko dzejas festivālu "Page Break", kas aprīļa beigās noritēs Jelgavā, stāsta tā dalībnieki Madara Gruntmane un Guntars Godiņš. 
Ar Kristīnes Želves un Vikas Ekstas kopdarbu atklāj jaunu grāmatu sēriju «Mazās Strāvas»
Ar Kristīnes Želves un Vikas Ekstas kopdarbu atklāj jaunu grāmatu sēriju «Mazās Strāvas»
19. aprīlī galerijā "Istaba" notiks rakstnieces, režisores Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas grāmatas "Vēlas turpmāk saukties" prezentācijas pasākums un pop-up izstāde. Mākslinieču kopdarbs aizsāk jauno kabatas grāmatu sēriju "Mazās Strāvas", kas paredzēta tieši kopdarbiem – vairāku autoru mijiedarbei un inovatīvai saspēlei, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja sērijas redaktore Elvīra Bloma un "Vēlas turpmāk saukties" autores. 
Sieviete ar nēšiem. Dzejnieces Lindas Mences «Literatūre» pie rakstnieces Mairas Asares
Sieviete ar nēšiem. Dzejnieces Lindas Mences «Literatūre» pie rakstnieces Mairas Asares
Kad filmējām "Literatūri", es vēl biju Gabarajeva, bet tagad esmu Mence. Pirms kāzām ar vīru runājām par to, vai viņa uzvārdam ir kāda saistība ar mencu, un es nedaudz cerēju, ka nav, jo saukties zivs vārdā man likās nu tā, ne visai smalki. Es iegāju tēzaurā, un še tev – mencis un mence ir apvidvārdi, kuros saukta menca. Nāksies pierast. Bet tad mana skolotāja Rūta Briede teica – o, super, mencas taču ir izzūdošas un sargājamas, tagad tu varēsi būt mencu aizstāve! Un šorīt pirmoreiz sapratu, ka arī Mairas saistība ar ūdens būtnēm bija ierakstīta viņas vārdā – Asare.
Valsts valodas centrs kritiski vērtē jauniznākušo «Iekļaujošas valodas ceļvedi»
Valsts valodas centrs kritiski vērtē jauniznākušo «Iekļaujošas valodas ceļvedi»
Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija, izvērtējot Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus izdevumā "Iekļaujošas valodas ceļvedis", pauž uzskatu "šis ir vienas autores subjektīvs viedoklis, kurš nav ne aprobēts, ne saskaņots ar kādu no kompetentajām institūcijām – Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju vai Latviešu valodas aģentūru."
Spogulīt, spogulīt, saki man tā: kura grāmata ir visskaistākā? Grāmatu mākslas konkursa «Zelta ābele...
Spogulīt, spogulīt, saki man tā: kura grāmata ir visskaistākā? Grāmatu mākslas konkursa «Zelta ābele» aizkulises
1993. gadā Latvijas Grāmatizdevēju asociācija pirmoreiz rīkoja konkursu, kurā tika vērtēts iepriekšējā gadā izdotu grāmatu mākslinieciskais noformējums. Sākotnējais nosaukums – "Skaistākā grāmata" – mudināja domāt, ka konkursā vērtē grāmatas vizuālo pievilcību, šķietami padarot to par alternatīvu "Miss Universe" formu, cilvēku vietā liekot grāmatas. Tomēr "Skaistākā grāmata" pārtapa par "Zelta ābeli". 
Misija – valoda. Kas vieno aizvadītā gada labākos atdzejojumus
Misija – valoda. Kas vieno aizvadītā gada labākos atdzejojumus
2023. gada labākos atdzejojumus vieno rūpīga iedziļināšanās oriģināltekstā un tikpat neatlaidīga un atbildīga tā pārnešana latviešu valodā. Guntara Godiņa, Raimonda Ķirķa, Ingmāras Balodes, Jāņa Elsberga, Māra Salēja un Māras Poļakovas pagājušajā gadā paveiktais dēvējams par misiju. Tā ir nodošanās atdzejotāja darbam ar tādu spēku un varēšanu, ka Latvijas Literatūras gada balvai nominētajos darbos nepaliek ne rindiņas brīvas vietas šaubām par latviešu valodas varēšanu, spēku un bagātību. Misija – valoda – ir izpildīta.
Simtgade nav punkts un pat ne komats. Gada garumā pieminēs Broņislavu Martuževu
Simtgade nav punkts un pat ne komats. Gada garumā pieminēs Broņislavu Martuževu
8. aprīlī 100. dzimšanas diena apritētu dzejniecei, dziesminiecei un personībai ar apbrīnojamu gara spēku – Broņislavai Martuževai. Pirms 12 gadiem viņa devās mūžības ceļā. Visa turpmākā gada garumā notiks dzejniecei veltīti pasākumi, kas dos iespēju viņas personības nozīmi atklāt daudz dziļāk un plašāk. Pirmais simtgades pasākums "Kā putni dzied" notiks 8. aprīlī Lubānas vidusskolā. Vietai ir simboliska nozīme – Broņislava ļoti gribēja būt skolotāja, mācījās Rēzeknes Skolotāju institūtā, taču likteņgaitas savērpās tā, ka to piepildīt nebija iespējams.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd