Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā tikko atklāta jaunā ekspozīcija, kuras veidols tapis pēc dizaina studijas "H2E" izstrādātās koncepcijas. "Mums tas bija gods – strādāt ar muzeju, ar šo tēmu, ar cilvēkiem, ar likteņiem, kas mums bija jāatklāj. Domāju, nav šodien svarīgākas tēmas, par ko runāt, īpaši šajos laikos, jo tā ir pamatu pamata tēma ikkatram. Mēs noteikti negribējām, lai dizains dominētu pār saturu un forma kļūtu pašmērķīga. Gribējām, lai dizains palīdz veidot apmeklētājos pieredzi un emocijas," uzsver studijas "H2E" mākslinieciskā direktore Ingūna Elere.
9. jūnija vakarā Pārdaugavā, atjaunotajā Āgenskalna tirgū, ap lielu kristāla lustru otrā stāva šaurajās ejās sēdās ielūgtā publika, lai pēc divu gadu pārtraukuma savām acīm skatītu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Modes dizaina apakšnozares divdesmit viena labākā studenta radīto veikumu. Tas izvērtās par karstu vakaru, kur, gaisā virmojot ceptu mencu smaržai, no nosviedrētām pierēm līdz miklam dibenam tika pielikts radošs punkts jūnija notikumiem Latvijas modes dzīvē.
Par "ziedošo fabriku" tautā tika dēvēta uzņēmēja Roberta Hirša (1895-1972) dibinātā audumu fabrika "Rīgas audums", kuras teritorijā bija divas siltumnīcas: tajās auga krāšņi ziedi, kas iedvesmoja fabrikas māksliniekus, kā arī vīnogas darbinieku svētku galdam. Ziedi uzņēmuma siltumnīcās turpināja plaukt arī padomju gados.
Pēc Vecrīgas cietokšņa vaļņu norakšanas no 1857. gada līdz 1863. gadam bijušajā aizsargjoslā, gar tagadējo kanālmalu, parādījās plašas neapbūvētas teritorijas. Pankūku bastiona vietā tika iezīmēta vieta arī Rīgas Vācu teātrim (šodien to pazīstam kā Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku). To uzcēla laikā no 1860. gada līdz 1863. gadam pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora, arhitekta Ludviga Bonšteta projekta. Jauno ēku atklāja 1863. gadā.
"Ēka pati pateica priekšā, kādai tai būt," par Āgenskalna tirgus atjaunošanu stāsta arhitekte Liene Griezīte un ir pārliecināta, ka tirgus atjaunošanas komanda ir sadraudzējusies ar šo ēku. Šī gada maijā savas durvis vēra jauna kultūrvieta – Āgenskalna tirgus paviljons. LTV raidījumā "Kultūrdeva" Āgenskalna tirgus mākslinieks Roberts Koļcovs, kurš pats ir āgenskalnietis, stāsta: "Nozīmīgi ir tas, ka esmu dzirdējis no cilvēkiem, kuriem nav nekāda sakara ar kultūru, ka viņi redz, ka tur kaut kas notiek, vide paliek labāka, un tā ietekmē mūs visus."
Arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings piedzima 1840. gadā Rīgā. Ar zelta diplomu viņš absolvēja Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu un vairāku gadus zināšanas papildināja Vācijā un Itālijā. Vēlāk Šmēlings kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas mācībspēku, kā arī strādāja pie arhitekta Ludviga Bonšteta, kurš ir pazīstams kā Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas projekta autors. 40 gadu vecumā Šmēlings sāka strādāt par Rīgas pilsētas galveno arhitektu, un šajā amatā aizvadīja 36 gadus.
Pēc divu gadu pārtraukuma šovasar Līgatnē atkal norisināsies Starptautiskā dizaina vasaras skola MAD. Tā ir platforma, kas nu jau piekto reizi pulcēs studentus un lektorus no dažādām Eiropas vietām, lai radošā un brīvā vidē eksperimentētu ar dizainu, amatniecību un zinātni. "Skolu redzu kā lielisku papildinājumu dizaina izglītībai, kur jaunie dizaineri, mākslinieki var plecu pie pleca strādāt ar pasaulē atzītiem dizaineriem, šādi uzzinot daudzas lietas, ar kurām viņi saskarsies savā praksē, un reāli redzēt, kā šie dizaineri strādā dzīvē," uzsver vasaras skolas dibinātājs un programmas vadītājs Rihards Funts.
Kādreiz tieši Rīga diktēja modi visā Padomju Savienībā, tostarp ļaujot kaut pa durvju spraugu ielūkoties Rietumu ģērbšanās tendencēs.
Iniciatīvas "Cēsu Pluriversitāte" ārtelpas mācību klase dārzā "Jume" kā vienīgais projekts no Latvijas 1100 projektu konkurencē iekļuvusi 52 konkursa "New Europian Bauhaus" konkursa finālistu skaitā kategorijā "Reconnecting with nature" ("Atjaunot saikni ar dabu"). "Vissvarīgākais šobrīd ir tas, ka pēc trim gadiem pūļu tev kāds pasaka, ka tu dari foršu lietu. Ka tas ir novērtēts un Eiropā pamanīts. Kā vienmēr, Eiropā dažreiz pamana un novērtē to, ko nenovērtē Latvijā," ir pārliecināts "Cēsu Pluriversitātes" vadītājs Jānis Ķīnasts – pilsētvides plānotājs un dizainers, kurš savā darbības laukā tiecas savienot zinātni, dizainu, mākslu un filozofiju ar vides ģeogrāfiju.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 25. maija apmeklētāji aicināti apmeklēt izstādi "Vêtements modèles. Modes arhetipi", kas aicina izsekot piecu ikdienas garderobē esošo apģērbu ceļojumam cauri gadsimtiem un modes virzieniem. Izstāde tapusi sadarbībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona civilizāciju muzeju "Le Mucem" Francijā.
Nacionālas nozīmes konkursu "Latvijas Dizaina gada balva" nākamajā posmā – līdz 2025. gada maijam − īstenos biedrība "Latvijas Dizaina centrs," saņemot šī uzdevuma deleģējumu līdz ar uzvaru Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā par valsts pārvaldes uzdevuma – kvalitātes novērtējuma dizaina jomā – veikšanu, informēja KM.
Interese par vēsturisko koka ēku atjaunošanu ar Rīgas Kalnciema kvartāla pilotprojektu un Ķīpsalas koka arhitektūras "rezervātu" aizsākusies jau gana sen un pārsviedusies uz Latvijas reģioniem, taču pasaulē tiek realizēti un pēdējā laikā arī Latvijā iecerēti sabiedriski nozīmīgi laikmetīgās koka arhitektūras projekti –piemēram, pirmā koka konstrukciju biroju ēka Baltijā.
No 2022. gada 25. maija līdz 25. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma izstāde "Vêtements modèles. Modes arhetipi", kas stāsta par modi kā būtisku sociālās dzīves fenomenu. No etnogrāfiska skotu tautas tērpa līdz Vivjenai Vestvudai (Vivienne Westwood, 1941) un fast fashion produkcijai. No fabrikas ceha līdz modes nama defilē. Izstādes centrā ir vairāk nekā 200 tekstila vienību – kā augstās modes ikonas, tā gatavie apģērbi un apakšveļa. To papildina zīmējumi, grafika, veci žurnāli, arhīva fotogrāfijas un filmas, kā arī mūsdienu video klipi, informēja muzeja pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
