„Tie ir absolūti meli par to, ka es nebūtu norādījis kaut kādus darījumus deklarācijā. (..) Protams, tur nav nekādi darījumi notikuši tajā laika periodā, kad es esmu bijis amatpersona, uz kuru attiecas deklarācija,” sacīja Lūsis.
Arī NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars neuzskata, ka partijai šobrīd būtu jāreaģē, balstoties vien uz žurnāla rakstu, pirms kādu Lūša pārkāpumu būtu konstatējušas tiesībsargājošās iestādes.
„Jāņem vērā, ka žurnāls pašlaik atrodas tiesvedībā ar abām personām, kas publikācijā tiek apspriestas. Līdz ar to es ar zināmu piesardzību un skepsi uz šo raugos. Vēl jo vairāk – ja runājam par darījumu, vienīgais, kas cēlis sūdzības, esot kāds valdes loceklis, kurš saistīts ar žurnālu „Ir”. (..) Ja ģenerālsekretārs vai kāda cita partijas amatpersona nav bijusi korekta attiecībā pret likumu, Nacionālā apvienība uz to reaģēs. Bet reaģēt uz baumām vai kāda konkrēta medija mēģinājumu cīnīties par sava mundiera godu jautājumā, kur viņi atrodas tiesvedībā, Nacionālā apvienība tur neiesaistīsies.”
Žurnāls „Ir” ceturtdien rakstīja, ka advokāts un bijušais maksātnespējas administrators Lūsis iesaistījies vairākus miljonus vērtos darījumos, kas saistīti ar kāda maksātnespējīga uzņēmuma vērtīgas zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Kaut arī daļa no darījumiem veikta pēc Lūša kļūšanas par Tieslietu ministrijas augstu amatpersonu, viņa publiskajā deklarācijā nekas par to nav lasāms.
Kā liecina Zemesgrāmatas reģistra dokumenti, Aigars Lūsis 2011.gada augustā par 3,2 miljoniem eiro iegādājies Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Velven Limited" prasījuma tiesības pret maksātnespējīgu uzņēmumu "Peltes īpašumi", kas nodrošinātas līdz 10 miljoniem eiro apmērā ar pirmās kārtas hipotēku uz trim vērtīgiem zemes gabaliem Ķīšezera krastā kopumā 43 hektāru platībā, vēstīja žurnāls.
Savukārt 2012.gadā Lūsis turpinājis darījumus ar šīm prasījuma tiesībām un kā nodrošinātais kreditors iesaistījies zemes gabalu tālākā pārdošanā.
Lai gan divi darījumi ir slēgti 2012.gada jūlijā un septembrī jau pēc tam, kad Lūsis kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, informācija par tiem neparādās Lūša amatpersonas deklarācijā.
Uz žurnāla jautājumiem, kāpēc Lūsis iesaistījies šajos darījumos, kur ņēmis 3,2 miljonus vērienīgajam pirkumam un kāpēc nav deklarējis 2012.gadā veiktos darījumus, viņš atbildes nesniedza. To Latvijas Radio viņš pamato ar faktu, ka šobrīd tiesājas ar žurnāla izdevēju: „No manas puses būtu nekorekti šobrīd reaģēt un iesaistīties diskusijā ar viņiem.”
Lūša iesaistīšanās darījumos ar šī maksātnespējīgā uzņēmuma parādiem raisa jautājumus, jo uzņēmuma "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesu administrē Lūša kolēģis Māris Sprūds - abiem prakses vietas adrese ir Rīgā, Antonijas ielā 7, norāda žurnāls.
Ar Lūša prasījuma tiesībām un firmas zemi veikta darījumu virkne, kuras rezultātā maksātnespējīgie "Peltes īpašumi" atbrīvojas kā no parādsaistībām, tā no zemes, un abus - kā parādu, tā zemi - pārņem firmas, kurās darbojas ar administratoru Sprūdu saistīti cilvēki.
Likums stingri aizliedz maksātnespējas administratoriem atrasties interešu konflikta situācijā. Maksātnespējas administrācijā ir iesniegta sūdzība par iespējamiem likumpārkāpumiem, interešu konfliktu un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu šajā maksātnespējas procesā. Administrācijas vadītājs Ervīns Ābele apstiprina, ka tiks pieprasīti paskaidrojumi Sprūdam. "Ja tas, kas sūdzībā rakstīts par interešu konfliktiem, tā arī ir, tad mūsu rīcība ir viennozīmīga - mēs sniegsim tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no konkrētā maksātnespējas procesa," žurnālam teicis Ābele.
Savukārt Sprūds žurnālam norādījis, ka uz viņu nav attiecināms neviens no Maksātnespējas likumā noteiktajiem interešu konflikta gadījumiem.