Latvijā praktiski nav auto sadursmju ekspertu, kuri nesaņemtu naudu no apdrošinātājiem: vieni saņem pāris tūkstošus gadā, citi iepriekš strādājuši pie apdrošinātājiem, bet vēl kāds eksperts apvieno darbu valsts iestādē ar strādāšanu pie apdrošinātāja, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Valsts tiesu ekspertīžu birojā gan interešu konfliktu tajā nesaskata.
Raidījuma uzmanības lokā bija kāda avārija pērna gada aprīlī, kurā privātā kārtā bija iesaistīts "Aizliegtā paņēmiena" žurnālists Andris Zvaigzne un kāda sieviete. Uz notikuma vietu ieradās policija, kura vēlāk atzina sievieti par vainīgu. Viņa par to saņēma sodu: "No Ceļu policijas man sods ir uzlikts, un es to pieņemu kā faktu. Stingri nolasīja, tur bija ļoti dusmīga tante. Sākumā domājusi, ka būs soda punkti un bez naudas soda, bet beigās uzlika gan soda punktus, gan naudas sodu un klauvēja man pie sirdsapziņas, kā jābrauc."
Pēc policijas slēdziena par cietušo atzītais žurnālists vērsies sievietes apdrošinātāja kompānijā "Balta" ar pieprasījumu pēc apdrošināšanas atlīdzības. Kopējie zaudējumi aplēsti sešu tūkstošu eiro apmērā, ko apdrošinātāji neapstrīdēja.
Taču pēc triju mēnešu ilgas klusēšanas viņš saņēma atbildi, ka "Balta" atlīdzību neizmaksās, jo vainīgs esot viņš. No avārijas esot varējis izvairīties.
Raidījums vērsis uzmanību, ka no apdrošināšanas kompānijas "Balta" piesaistītājs eksperts no Rīgas Tehniskās universitātes mehānikas institūta Vladimirs Gonca nav sertificēts. Turklāt izrādījās, ka eksperts regulāri strādā apdrošinātāju interesēs, saņem par to naudu. "Nav pareizi teikt, ka es strādāju "Baltā". Vienkārši pēdējā laikā visbiežāk pie manis vēršas no apdrošināšanas kompānijām," neslēpj Gonca.
Meklējot neatkarīgu slēdzienu par avāriju, izrādījās, ka Latvijā praktiski nav auto sadursmju ekspertu, kuri nesaņemtu naudu no apdrošinātājiem.
Proti, valsts iestādē – Valsts tiesu ekspertīžu birojā – lielāko daļu ekspertus regulāri algo Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ko uztur pašas apdrošināšanas kompānijas.
Piemēram, Aleksandrs Karlins 2014.gadā no apdrošinātāju biroja saņēmis aptuveni 2,8 tūkstošus eiro, Jānis Bernāns – 2,3 tūkstošus, Jānis Dundurs – 2,2 tūkstošus eiro. Eksperts Oskars Irbītis arī apmēram tikpat; viņš savulaik strādājis arī "Baltā", vēl šogad tur strādāja arī sieva. Bet viņa "mīlestība" pret bijušo darba vietu nav pārgājusi – sociālajos tīklos viņš dalās tieši ar "Balta" izplatītajām ziņām.
Savukārt vēl kāds Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperts Jurijs Gorbenko, būdams valsts amatpersona, apdrošināšanas kompānijā "Balta" pat strādā un 2015.gadā no tās saņēmis 25 tūkstošus eiro.
Kopumā 2014.gadā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no autovadītājiem bija saņēmis 211 sūdzības par atlīdzības gadījumiem, no tiem taisnība šofera pusē bija 33 gadījumos.
Apdrošināšanas aizkulises raidījumam atklāj vēl kāds eksperts, kurš šobrīd attiecības ar apdrošinātājiem sarāvis, bet savulaik gājis viņu pavadā: "Man pašam konkrēti reizēm iedota nauda. Bija man viens džips, kas bija apgāzies. Šie jau bija sarēķinājuši un tiklīdz uzzināja, ka man ir, atbrauca un palūdza, lai es atsakos, lai neko nerakstu. Nu, neko nedarot, arī nav slikti saņemt naudu."
Arī apdrošinātāju biroja objektivitātei viņš īsti netic – savulaik piedalījies tā sēdēs kā eksperts un lēmis, ko uz sūdzībām atbildēt. Viss esot vilcis vienā virzienā. Pašreiz šajā komisijā strādā arī pieminētais tiesu eksperts Jurijs Gorbenko, kurš ir tieši "Balta" algots darbinieks.
Nozares eksperti raidījumā atzina, ka tā patiesi mēdz būt, ka policija par vainīgu atzīst vienu personu, bet apdrošinātājiem šis lēmums nav saistošs un viņi var lemt citādāk.
"Cilvēkiem, neesot juristiem un speciālistiem, liekas, ka policija nosaka vainīgo. Bet šinī situācijā piešķiram soda punktus, jo veicot manevru, nepārliecinās par tā drošību. Līdz ar to ir konkrēta rīcība no autovadītāju puses – tiek konstatēts konkrēts pārkāpums atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, par to paredzēta atbildība. Savukārt kad apdrošinātājs vērtē šo negadījumus, viņi izvērtē katra vadītāja atbildības pakāpi," skaidro Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Tikmēr Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka nesaskatīja nekādu interešu konfliktu tajā, ka liela daļa no ekspertiem – valsts amatpersonām – saņem naudu arī no apdrošinātājiem. Viņi cenšoties nodrošināt lietu izskatīšanas objektivitāti: "Tāpēc šajā iestādē ir vadītājs, kurš devis atļauju Gorbenko strādāt "Baltā", jau ņemot vērā visus iespējamos riskus. Kāpēc jūs domājat, ka valsts pārvaldē strādājošie neprot lasīt? Es saprotu, ko nozīmē interešu konflikts."
Pēc raidījuma ieraksta apdrošinātāja "Balta" atlīdzību departamenta vadītājs Ingus Savickis, līdzīgi kā vēlāk ziņoja citi mediji, norādīja, ka vienam no raidījuma veidotājiem Andrim Zvaigznem pēdējos gados dažādās apdrošināšanas kompānijās fiksētas vairāk nekā 20 avārijas. Tas, viņaprāt, vedina domāt par apzinātu neizvairīšanos no sadursmē, lai tiktu pie atlīdzībām. Šī iemelsa dēļ raidījums tika atcelts un sadarbība ar Zvaigzni par šāda apjoma informācijas noklusēšanu pārtraukta. Paši apdrošinātāji gada laikā līdz raidījuma ierakstam policijā gan nebija vērsušies.
