Latvijā
Jau augustā Siguldas novadā durvis vērs unikāla vieta Latvijā – "Foršā māja". Tas būs aprūpes centrs bērniem, kuri pieredzējuši smagu vardarbību un kuriem valstī pieejamās atbalsta programmas nepalīdz. Viņus dēvē arī par negribētiem bērniem. Izņemti no ģimenēm, viņi "mētājas" pa aprūpes centriem un skolām, uzvedības dēļ no viņiem atsakās audžuģimenes. Jaunā pakalpojuma ieviesēji veidotāji tic, ka šiem bērniem var palīdzēt, šobrīd lielākā problēma – atrast audzinātājus.
Kā atpazīt slīkšanu un ko darīt? Šāds jautājums tika uzdots biedrības "Peldēt droši" rīkotajās apmācībās. Biedrības vērtējumā, kopējā Latvijas iedzīvotāju izpratne par drošību uz ūdens ir nepietiekama un pat kritiski zema. Tāpēc ir svarīgi zināt, kas apkārtējiem ir jādara, ja redz, ka ūdenstilpē kāds slīkst.
Šonakt glābēju palīdzība bija nepieciešama vairākiem atpūtniekiem uz ūdens. Alūksnes novada Ziemera pagastā ezerā motorlaivai bija salūzis motors un cilvēks netika krastā. Valmieras novada Vecates pagastā ezerā bija apgāzusies laiva ar diviem cilvēkiem. Bet Salacgrīvā, Krasta ielā, no ūdenstilpes izcelts bojāgājušais un nodots Valsts policijas darbiniekiem.
Latvijas lauku kopienu un viedo ciemu forumā "Kopienu Persilāde", kas šīs nedēļas nogalē norisinājās Augšdaugavas novada Bebrenē, pasniegtas atpazīstamības zīmes "Viedais ciems 2024". Šādu "Viedā" ciema zīmi šogad ieguva astoņi ciemi no dažādiem Latvijas novadiem, tādējādi iezīmējot Latvijas laukus kā vērtīgas teritorijas Latvijas kartē.
Rīta stundās, kad cilvēki steidzas uz darbu, elektroskrejriteņu vadītāji lielākoties ir pieklājīgi un ievēro noteikumus, secinājuši likumsargi, kuru rīta reidā dažu stundu laikā noteikumus ir ievērojuši pilnīgi visi sastaptie skrejriteņu vadītāji. Arī kopumā drošības situācija ir uzlabojusies. Paši elektroskrejriteņu vadītāji uzskata, ka bīstamākie satiksmē ir kurjeri, vairāki braucēji uz viena skrejriteņa, kā arī iereibušie braucēji, kuru skaits būtiski pieaug vakara stundās.
Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" apsargs, kurš nebija redzējis suni-pavadoni, sagādājis nepatīkamus brīžus Baibai Baikovskai un viņas tuvākajam palīgam – labradoram Elfai. Vīrietis licis sievietei ratiņkrēslā pamest iestādi, bet pēcāk nav ļāvis apmeklēt arī labierīcības, ja blakus ir suns. Šodien iestādes vadība atvainojas par notikušo un sola izglītot visus savus darbiniekus par to, kā parasts suns atšķiras no invalīda asistenta.
Slēgšana draud vairākām skolām, kurās mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Vienā no tām Vecružinā tikušies bērniem ar īpašām vajadzībām domāto skolu direktori, lai kopīgi risinātu, kā veicināt pieejamāku mācību vidi. Jādomā arī par to, kā absolventus veiksmīgāk iekļaut ne vien sabiedrībā, bet arī darba tirgū.
Pret pašreizējo prasību nodot transportlīdzekļa numura zīmes, ja tas uz laiku noņemts no uzskaites, iebilst Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija. Par to asociācija iesniegusi priekšlikumu Saeimā. Tas iet roku rokā ar iesniegtajiem grozījumiem tā sauktajā OCTA likumā, kas paredz arī iespēju apturēt sava transportlīdzekļa apdrošināšanu uz paša izvēlētu laiku.
Pēdējo sešu mēnešu laikā vismaz reizi dienā radio klausījušies 62,3% jeb 944 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Savukārt šajā laikā kopumā nedēļā vidēji radio klausījās 83,8% jeb 1,27 miljoni Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Lielākā klausīšanās laika daļa ir radio stacijai Latvijas Radio 2, liecina "Kantar" pētījums.
Ir svarīgi, lai skolas un bērnudārzi būtu gatavi karam vai militāram iebrukumam, lai varētu pasargāt gan bērnus, gan pedagogus, gan citus darbiniekus. Izglītības iestādēm ir jābūt plāniem, kā rīkoties, jāzina, kur droši patverties, kā veikt evakuāciju un kā sazināties ar vecākiem un palīdzības dienestiem. Laikus izstrādāti plāni dotu pārliecību, ka krīzes situācijās iestādēs neradīsies haoss. Bet kā ir realitātē? Vai Latvijas skolās un bērnudārzos ir domāts par iespējamo apdraudējumu?