Eglīšu-Kriuliņu ģimene nāk no Jēkabpils, bet dzīvo un strādā Rīgā. Lieldienas ģimene, tāpat kā daudzi citi, pavadīs mājās. Inese Eglīte stāsta: “Lieldienas tāpat kā Ziemassvētki, tie viennozīmīgi ir ģimenes svētki ne tikai mums četratā, bet arī kopā ar vecākiem, vecvecākiem.”
Lieldienas Rīgas dzīvoklī Eglīšu-Kriuliņu ģimenei ir retums. Ar Jēkabpils radiem būšot kopā videozvanā.
“Šobrīd mēs esam Rīgā, uz Jēkabpili nebrauksim, tā kā paliekam mājās, krāsojam olas un īstenojam Lieldienu tradīcijas, tāpat kā tas ir bijis citus gadus.
Es tagad redzu tik daudzas svētku vakariņas, izmantojot “Skype” vai “Zoom”, un es domāju, ka tas ir mazliet citādāk, bet tādi ir tie apstākļi,” atzīmē Inese.
Šogad olas krāsos kafijas biezumos un melnajā tējā.
Eglīšu-Kriuliņu ģimene padalās, kā olas izskatīsies. Inese stāsta: “Tas ir rezultāts – vārītas kafijā, bet es vēl ar bietēm mājās mēģināju. Tās nebūs tās, ar ko šogad krāsosim mājās, jo viņas ir pārāk bālas. Krāsa ir, bet bālas. Rakstiņš arī nospiežas, bet bāls. Tā kā mēs varētu iet meklēt lapas.”
Parasti olu krāsošana notiek pie vecvecākiem, ļoti plašā pulkā, tad ir tradicionālās sīpolu mizas un biešu sula. Šogad viss citādāk, bet nepazaudēt svētku sajūtu pavisam palīdzot tieši bērni.
Inese atzīmē: “Es domāju, kad ģimenē ienāk mazi bērni, vai vispār, kad ģimenē ienāk bērni, svētki mainās. Ziemassvētki iegūst pilnīgi citu skatījumu, Lieldienas iegūst pilnīgi citu skatījumu.”
Ģimenei ir pašai sava tradīcija - bērni katrās Lieldienās saņem vēstuli no zaķa Otto.
Meita Luīze stāsta: “Kad es biju maziņa, ome katru gadu bija atstājusi vēstuli no zaķa Otto un tad šī tradīcija ir ieviesusies līdz pat šodienai.”
Savukārt meita Jasmīna atklāj, ka zaķis vēstulē uzdodot uzdevumu, piemēram, “sameklēt daudzas mazas olas, divas vidējas un vienu lielu.”
Liels azarts ir tad, kad jāpārbauda, kuram būs stiprākā ola un kuram tā aizripos tālāk. Bet saplēstās olas tad apēd tētis.
