Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Tā ir globāla sociālā kustība, kas veicina pašpietiekamību, sociālo atbildību un varas decentralizāciju sociāli, politiski, ekonomiski un tehniski.
www.permakultura.lv
Pirms nepilniem diviem gadiem Ilona Šauša, Daugavpils māksliniece, iegādājās vairāk nekā 9 hektāru lielu lauku īpašumu Kurzemē, nelielajā Raņķu pagastā. Viņa smejoties saka – jau bērnībā bijis sapnis dzīvot džungļos un pētīt dabu. Kad uzzinājusi par permakultūru, tad sapratusi, ka tas ir viņas aicinājums.
"Jo visa permakultūra, tā ir dabas vērošana. Tas ir šie permakultūras ēdamie dārzi, tie ir tie džungļi, kur es varu radīt pati, lai kur es nebūtu. Es nevaru nevienu brīdi nožēlot to, kas ir bijis, ko es kā keramiķe esmu apguvusi, strādājot ar dažnedažādiem instrumentiem, praktiski ar rokām. Lai arī esmu pasīka, bet muskulīši man ir uztrenēti," saka māksliniece, permakultūras dizainere Ilona Šauša.
Paralēli savai mākslinieces izglītībai Ilona kļuvusi arī par permakultūras dizaineri.
Kad stādītas rozes, par mēslojumu izmantots bēniņos atrastais skaidu siltinājums, kas bijis pārklāts ar baložu mēsliem. Lai laputis neēstu, piemēram, rozes, līdzās ir tā saucamie upuraugi, kas laputīm garšo labāk. Te ir mājiņa vientuļajām bitēm, vaboļu viesnīca, bet kabačiem zemi palīdzējuši uzrakt kurmji.
Ilona uzsver – permakultūra ir viedā saimniekošana, kas izpaužas ne tikai dārzkopībā, bet arī citās nozarēs, piemēram, celtniecībā. Pirtiņai dažas sienas būs no pašas veidotiem zaru paneļiem.
"Tā kā mākslinieka gleznu rāmji, uz kuriem uzvelk audumu. Divi šādi rāmji viens pret otru, starpā presēti zari arī – re, kur viņi presējas, un tad tas viss tiks salikts kopā. Tā ir ideja, kura vienkārši radusies šeit uz līdzenas vietas, nekur "YouTube" viņas nav," stāsta Ilona Šauša.
Permakultūras ideja Latvijā attīstās. Pirms 12 gadiem dibinātājā biedrībā sākumā bija pieci cilvēki, nu jau ir ap 200.
Tā rīko festivālus, meistardarbnīcas, kursus, lekcijas.
"Permakultūras zināšanas – tas būtu tas, kā mums sensenos laikos ir strādājuši saimnieki, mūsu zemnieki, tad, kad viņi dzīvoja uz savas zemes un zināja, ka viņi lielāki nepaliks, vairāk nebūs, bet viņu svarīgais uzdevums bija saglabāt zemes auglību nākamajām paaudzēm, lai arī bērni, bērnubērni un bērnubērnubērni varētu dzīvot forši tanī pašā zemes pleķītī. Un tas tad arī ir tas permakultūras uzdevums – padarīt zemi labāku, nekā viņa bija, kad tu sāki," skaidro Latvijas Permakultūras biedrības vadītāja Ilze Mežniece.
Savu dzīvesvietu Ilona nosaukusi par eksperimentālo permakultūras laboratoriju, jo daudz kas te ir eksperiments.
Viņa vēlas te veidot arī līdzīgi domājošu cilvēku kooperatīvu, jo te ir gan pietiekoši zemes, gan dzīvojamās platības.
"Es domāju, ka šī kustība katrā ziņā ir tā, kas tiešām varētu palīdzēt cīnīties gan ar ogļskābās gāzes pārlieku daudzumu atmosfērā un visu, jo Zeme ir tā, kas spēj ļoti labi absorbēt. Darbojamies ar tādu vīziju, kāda izskatīsies zeme pēc manis, pēc 150 gadiem," saka Ilona Šauša.
