Atstājiet nenovāktu kādu žagaru kaudzi
"Noteikti neiesakām šīs kaudzes šobrīd dedzināt, jo ļoti iespējams, ka tajās jau kāds dzīvo,"
uzsvēra LDF.
Ieplānojiet vietas apputeksnētāju dārziņam
Ir ziedi, kuri īpaši labi piesaista apputeksnētājus. Ja ir vēlme iepriecināt bites, vientuļās bites, tauriņus, ziedmušas, lapsenes, tad jau laikus jāieplāno vieta apputeksnētāju dārziņam un jāiesēj puķes un garšaugi, kas tos pievilinās. LDF uzskaitīja: labi nektāraugi ir lavanda, piparmētra, melisa, baziliks, rozmarīns, timiāns, salvija, raudene, turklāt tie zied dažādos laikos un līdz ar to varēs pabarot apputeksnētājus visu sezonu. Apputeksnētājus piesaista arī zilās rudzupuķes, magones un āboliņš, arī saulespuķes, cīnijas, klinģerītes, samtenes – visas, kuras ir košas un vilinoši smaržo.
Kāpēc ir svarīgi īpaši pabarot apputeksnētājus?
Latvijas Dabas fondā paskaidroja: "Jo no tiem ir atkarīga mūsu kultūraugu raža – 75% no kultūraugiem ir nepieciešama apputeksnēšana, bet šobrīd, mazinoties dabas daudzveidībai, kukaiņu daudzums pasaulē arī samazinās. Un, kas nav mazsvarīgi, tik daudzi no minētajiem augiem ir gan garšaugi, gan ārstniecības augi! Tāpēc, iepriecinot kukaiņus, mēs parūpējamies arī par to, lai mums ir tieši tās nepieciešamās pāris piparmētru un pētersīļu lapiņas, kas nepieciešamas ēdiena bagātināšanai tajā brīdī, kad nepieciešams, un nav jāsteidz iepirkt veselu bunti pētersīļu!"
Neaizraujies ar mauriņa pļaušanu
Latvijas Dabas fonds aicina neaizrauties ar mauriņu pļaušanu un atstāt nenopļautas augu saliņas, kurās var atļaut attīstīties un izziedēt dažādiem augiem. Tāpat šādu nenopļautu joslu var atstāt pie sētas vai dārza robežas, tad tā var darboties arī kā zaļais koridors, kur pārvietoties sugām. Pēcāk šīs vietas der pamainīt, atļaujot ataugt krāšņam āboliņa attālam, bet pavasarī nopļaut nenopļautās vietas. Tā dārza zālainajās zonās visu sezonu būs nodrošināta augu ziedēšana.
Nopļauto zāli var savākt un izmantot kultūraugu mulčēšanai – tas samazinās nepieciešamību laistīt dārzu, bet novāktajā zālāja platībā ļaus ieviesties krāšņāk ziedošiem pļavu augiem.
Kukaiņu mājiņa
Latvijā ir vismaz 3000–4000 augu apputeksnētāju kukaiņu sugu, bet vissvarīgākās un čaklākās apputeksnētājas ir bites, jo tās ne tikai meklē nektāru, bet arī vāc ziedputekšņus. Latvijā ir 262 bišu sugu, tai skaitā medus bites un kamenes. Savvaļas bites ir vientuļnieces, kas dzīvo dabiskās vai pašu būvētās aliņās, bet pilsētās, piepilsētās, līdzās apstrādātiem laukiem bitēm pietrūkst aliņu dzīvošanai.
Tāpēc vajag būvēt kukaiņu mājas, uzsvēra LDF, norādot, ka tās novērtēs ne tikai bites, bet arī citi sīkie bezmugurkaulnieki – vaboles, skudras, zirnekļi, mitrenes.
Sāc gatavot kompostu
Šis ir ideāls laiks, lai uzsāktu vai labiekārtotu savu kompostēšanas vietu, norādīja Latvijas Dabas fondā. Komposts nav vienkārši kaudze, kurā samet lapas, nopļauto zāli un citu zaļo masu, bet gan īsta māksla, kuras apgūšana var dot lielisku rezultātu – barības vielām bagātu mēslojumu dārzam. Turklāt komposts arī palīdz samazināt pārtikas atkritumus, jo var kompostēt arī tos. Komposts nodrošina augus ar barības vielām, kā arī ilgtermiņā uzlabo augsnes bioloģisko daudzveidību, struktūru, mitruma un skābuma līmeņus.
Ko darīt?
LDF ieteica – apsveriet ikdienā ērtāko novietojumu komposta vietai, sev piemērotāko kompostēšanas veidu un izmēru. Piemēram, pārvietojiet kompostu tuvāk, samaziniet tā izmēru, izbūvējot esošai komposta kaudzei malas, nodalījumus. Ieviesiet viegli paceļamu, elpojošu pārsegu vai vāku.
Tuvu kompostam uzkrājiet vasaras periodā tik svarīgos sausos, ar celulozi bagātos materiālus – pērnās lapas, nelielus zariņus, neglancēta papīra atkritumus u.c. Tie palīdzēs kompostēt virtuves atkritumus un pļauto zāli, mazinās nevēlamu smaku vai citu specefektu rašanos.
Ievāciet kompostu dobju ierīkošanai, teritorijas mulčēšanai un augu pabarošanai. Palikušo materiālu iestrādājiet atpakaļ kompostā, pēc vajadzības papildinot ar sausākiem materiāliem.
