Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā top veselības pratības centrs bērniem - Bērnu muzejs. Muzeja veidotāji aicināja jaunākā skolas vecuma bērnus uzrakstīt, kādi veselības jomas jautājumi viņus interesētu. Profesionāļi no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uz daļu no šiem jautājumiem ir devuši atbildes, mēs tās maijā publicēsim pa vienai katru dienu, lai tie kalpotu kā palīgi vecāku un pedagogu sarunai ar bērniem par veselību un ķermeni.
Jautājums: Kur no organisma palika vīruss? Vai es to izčurāju?
Atbild pediatre Madara Dzene
Vai esi kādreiz domājis, kā mūsu organisms pasargā sevi no slimošanas? Pat mums to nepamanot, tas notiek 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā. Ar šo uzdevumu nodarbojas cilvēka imūnsistēma. Līdzīgi kā buņinieku aizsargā bruņas, tā cilvēka organismu no ārējās vides kaitīgiem faktorim, nevēlamiem mikrobiem aizsargā imūnsistēma.
Kad organismā ir iekļuvis kāds nelūgtais viesis vīruss, to imūnsistēmas kareivji dažādām metodēm cenšas iznīdēt. Šie mikroorganismi var tikt izplatīti dažādos veidos, piemēram, no saslimušiem cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, tam šķaudot, klepojot, vai, piemēram, ar ēdienu. Imūnsistēma ir veidota no orgāniem un šūnām, tāpat kā veidots viss cilvēka organisms, un katrai no tām ir sava funkcija jeb uzdevums.
Pirmā imūnās sistēmas aizsargbarjera ietver ādu, tam seko baltās asins šūnas un limfātiskā sistēma. Šis tīkls strādā roku rokā ar sirds asinsrites sistēmu, kas kontrolē asins plūsmu pa ķermeni. Āda kā aizsardzības slānis ir arī kā mehāniska barjera pret organismam kaitīgo mikrobu iekļūšanu, tā ir pirmā vieta, kuru mikrobi ietekmē un mikrobi var izplatīties. Tas ir iemesls, kāpēc svarīgi ir ādu turēt tīru. Roku mazgāšana ir labākais veids, kā mazināt mikrobu izplatību.
Baltās asins šūnas ir vairāku veidu – neitrofili, makrofāgi, limfocīti – katram no tiem ir savs uzdevums, kā asinis saglabāt tīras un bez mikrobiem tajās.
Daļa no tiem peld pa straumi un "izķer" infekcijas ierosinātājus, daļa "pieķeras" un signalizē citiem imūnsistēmas kareivjiem, ka jāķeras pie bojāto, inficēto šūnu iznīcināšanas. Dažas šūnas ir atbildīgas par speciālu vielu, ko sauc par antivielām, veidošanos. Organismā ir pat atmiņas šūnas ar speciālu uzdevumu "atcerēties", kāds mikrobs organismam ir uzbrucis, lai gadījumā, ja tas mēģina uzbrukt vēlreiz, imūnsistēmas karavīri būtu jau gatavi cīņai. Šī mijiedarbība ar mikrobiem palīdz imūnsistēmu uzturēt možu.
Limfātiskā sistēma ir kā ceļš, pa kuru imūnsistēmas šūnas nogādā nevēlamās un organismam nefunkcionējošās šūnas uz limfmezgliem. Šie mezgli ir kā centrālā kaujas vieta, kur nevēlamie iebrucēji tiek iznīcināti.
Vai tev kādreiz ir sāpējis kakls un abas kakla puses šķitušas sāpīgas un pietūkušas? Tie ir tavi limfmezgli, kas dara savu darbu. Un tad, kad tu jūties labāk, tie samazinās savā izmērā.
Cīņa ir uzvarēta!
