Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē "Universum" mūzikas un mākslas vidusskolas valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Andis Apsītis, Tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" direktore Ilze Beļinska un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.
Ja tīmeklī meklē informāciju par iespējām mācīties tālmācībā, tad meklētāju apber slavinoši raksti, ka tālmācība ir progresīva izglītības forma, kas sniedz iespēju mācīties attālināti, atrodoties jebkurā pasaules vietā un laika joslā, ka tālmācība ļauj pašam veidot savu mācību plānu, ērti apvienojot mācības ar darbu, hobijiem vai atpūtu un tamlīdzīgi. Tomēr pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka to absolventu centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti, kuri mācījušies tālmācībā, ir galvastiesu zemāki nekā citiem. Vai tālmācības skolas spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību patiešām ikvienam bērnam, un kas kontrolē un uzrauga šīs skolas?
Beļinska kā būtisku iemeslu par labu tālmācības izvēlei min faktu, ka tā skolēni var saglabāt dzimto valodu, dzīvojot citā valstī.
Apsītis skaidro, ka viņa vadītā skola veidojās kā klātienes izglītības skola, tālāk izaugsmi turpināja sadarbībā ar daudzām ģimenēm, kuras izvēlējās mājmācību, tagad ir tālmācības vidusskola. Skolēni strādā attālināti, viņus aicina arī uz klātienes tikšanām.
Ja bērns mācību procesā netiek pietiekami pieskatīts no iestādes puses, mācību rezultāti nevar būt labi,
uzskata Apsītis. Tālmācība nav attālināta mācīšanās. Tālmācība ir bērna un ģimenes brīvas izvēles lēmums. Skola piedāvā arī hibrīdformu – bērns var konsultācijā satikt skolotājus skolā trīs dienas nedēļā, pārējā laikā mācās attālināti.
Beļinska skaidro, ka Tālmācības vidusskolā "Rīgas Komercskola" ir šāda mācību hibrīdforma, jo klātienē var izvērtēt zināšanas. Skolēniem ir izzinošās ekspedīcijas, kur zināšanas pielieto dabā, muzejos un citur. Vidusskolā skolēni iesaistās starptautiskos projektos.
Tālmācības skolām jāizpilda visas tās pašas prasības, kas citām skolām. Akreditācijas process nav savādāks kā visās vispārizglītojošās skolās,
akcentēja Niedre-Lathere.
Dažādās pieejas un formas tālmācības īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) bija indikatori, ka normatīvo aktu terminoloģija ir precizējama un mūsdienīgojama. Vairāk jāpievēršas kvalitātes jautājumiem. Domas par mācīšanos tālmācībā no 1. klases dalās, bet ir gadījumi, kur bērna izglītošanu var atstāt ģimenē, ja ir objektīvi apstākļi, to nākotnē nedomā aizliegt. Pusgada laikā IZM jāsakārto normatīvie regulējumi šajā jautājumā.
Apsītis skaidro, ka "Universum" mūzikas un mākslas vidusskolas pirmās klases skolēni pārsvarā mācās mājmācībā, tomēr var būt kritēriji, ka, ja piedāvā mācības tālmācībā no 1. līdz 6. klasei, jābūt arī iespējai bērniem būt klātienes mācībās.
Beļinska uzskata, ka tālmācība iespējama no pirmās klases, to pierāda skolas pieredze.
Pašlaik Latvijā 33 izglītības iestādes īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācības formā un tajās mācās teju 12 tūkstoši skolēnu, vairums - vidusskolas posmā. Pāriet uz tālmācību izvēlas galvenokārt tie vecāki, kuru bērniem ir iekļaušanās vai veselības problēmas, kas traucē izglītību iegūt skolā klātienē.
Tikmēr Izglītības ministrija arī aktīvi strādā pie tā, lai rastu risinājumu, kā izglītības ieguvi turpināt tiem 9.klašu skolēniem, kuri nesaņem apliecību par obligātās pamatizglītības apgūšanu, jo izkrīt eksāmenos. Pērn pamatskolu nepabeidza 881 skolēns. Jau no nākamā mācību gada tiks piedāvāta "izlīdzinošā gada koncepcija", piedāvājot paralēli apgūt arī arodizglītības programmu.
"Sadarbojoties vispārējās izglītības iestādei ar profesionālo izglītības iestādi, arodizglītība tiks īstenota profesionālās izglītības iestādē. Mēs dosim iespēju audzēkņiem ar tikai vienu nenokārotu eksāmenu, uzsākt arodprogrammas izglītību, kur pastiprināti nodrošināsim vispārējās izglītības priekšmetus plus iespēju kvalificēti apgūt, izmēģināt spēkus kādā no šiem profesionālajiem virzieniem," informēja IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
Plānots, ka tās varētu būt četras profesionālās izglītības iestādes dažādos Latvijas reģionos. 9.klasi nepabeigušajiem skolēniem piedāvās apgūt viengadīgu programmu bez kvalifikācijas iegūšanas, atbilstoši savām interesēm. Pēc tam jaunieši var izvēlēties – turpināt mācības turpat vai citā izglītības iestādē.
