Pētījumā kopumā piedalījusies 2591 sieviete, no kurām 1440 bija dzemdējušas vismaz vienu bērnu kādā no Latvijas slimnīcām. No 1440 dzemdējušām sievietēm 36% atbildēja, ka pirms dzemdībām, dzemdību laikā vai pēc dzemdībām ir saskārušās ar negatīvu attieksmi vai rīcību no medicīnas personāla puses. 61% sieviešu ar negatīvu attieksmi nebija saskārušās, bet 3% izvēlējās neatbildēt uz jautājumu.
Visbiežāk sievietes saņēmušas negatīvus komentārus par savu izskatu vai rīcību (41% no tām, kas saskārušās ar kādu no vardarbības formām dzemdībās), pārmetumus par elpošanas, spiešanas (32%) vai zīdīšanas un bērna aprūpes (32%) prasmju trūkumu.
22% no sievietēm, kas piedzīvojušas negatīvu attieksmi, ziņojušas, ka viņu palīdzības saucieni tikuši ignorēti, 17% saskārušās ar melošanu un informācijas noklusēšanu, 16% ar kliegšanu, 12% ar draudiem, 14% piedzīvojušas neiejūtīgu pieskaršanos vai vardarbīgu turēšanu, savukārt vēl 15% gadījumu notikusi nesaskaņota spiešana uz vēdera vai cita fiziska ietekmēšana.
Daļa sieviešu dalījušās ar savām atmiņām plašāk, pieminot gan nepamatotu nošķiršanu no jaundzimušā, gan nesaskaņotu praktikantu iesaisti, gan plīsumu nekvalitatīvu šūšanu, kas radījusi gadiem ilgu diskomfortu, un pat bērna nāvi ārstu nolaidības dēļ.
Pētījumā noskaidrots, ka negatīva attieksme ir bijusi gan no ārstiem (45% gadījumu), gan no vecmātēm (41%) un medmāsām (43%). Vardarbībai dzemdībās ir vienlīdz pakļautas gan rīdzinieces, gan lielo Latvijas pilsētu, gan lauku iedzīvotājas.
Pētījuma iniciatore publiciste Agra Lieģe-Doležko akcentē, ka
pētījuma rezultāti liecina ne tikai par to, ka negatīva un pavirša attieksme pret dzemdētājām Latvijā ir visnotaļ izplatīta, bet arī par to, cik augsts ir sabiedrības tolerances līmenis pret vardarbību kopumā.
"Regulārā "padomju mantojuma" piesaukšana nav attaisnojums risinājuma atlikšanai — ir radikāli jāmainās gan medicīnas iestāžu iekšējai kultūrai, gan sabiedrības reakcijai uz šo šķietami ikdienišķo vardarbību. Gan kliegšana, gan nicīgi komentāri, gan atstāšana bez palīdzības — tās visas ir vardarbības izpausmes," pauda Lieģe-Doležko.
"Norstat Latvjia" vadītāja Linda Ezera akcentē, ka pētījuma mērķis nav nobiedēt topošās māmiņas vai veicināt negatīvu viedokli par dzemdību pieredzi Latvijā. Vairākums sieviešu piedzīvo pozitīvu attieksmi no personāla dzemdību laikā, bet nevar izlikties neredzam, ka trīs no 10 sievietēm dzemdībās ir saskārušās ar emocionālo vardarbību.
* Pētījumu īstenojuši "Norstat Latvija", Agra Lieģe-Doležko un Olga Procevska.
