Pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, nereti ir arī citas diagnozes, no kurām sirds mazspēja, iespējams, attīstījusies vai kuras ir sekas sirds mazspējai, tāpēc šogad ar dažādiem pasākumiem tiks atzīmētas Sirds (maz)Spējas dienas, kurās uzmanība tiks vērsta sirds mazspējai un blakusslimībām, stāstīja biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Mauriņa aicināja izmantot "Sirds (maz)Spējas dienu" iespējas un bez maksas saņemt tiešsaistes konsultācijas no kardiologiem, iegūt vērtīgu informāciju no ārstiem dažādās lekcijās, kā arī pievienoties fiziskajām aktivitātēm veselības stiprināšanai.
Sirds mazspēja – dzīves bagāžas sekas
"Sirds mazspēja īstenībā nekad nav slimība, varētu teikt, pati par sevi, tas ir klīnisks sindroms, kas ir sekas citām sirds un ne tikai sirds slimībām, ko mēs šogad vēlamies uzsvērt. Faktiski tas lielākoties nozīmē, ka tur jau arī iesaistās citi orgāni, tāpēc par to ir svarīgi runāt," skaidroja Kamzola.
Vienlaikus kardioloģe uzsvēra, ka ne visiem cilvēkiem, kam ir kādas sirds slimības, ir arī sirds mazspēja, jo daudz kas ir atkarīgs arī no paša cilvēka izvēlēm un darbībām.
"Ir svarīgi laicīgi sākt, teiksim, faktiski ne tikai diagnosticēt [sirds slimības], bet arī ievērot veselīgu dzīvesveidu, ievērot profilaksi, lai aizkavētu sirds slimību rašanos.
Jo nav noslēpums, ka sirds slimības tomēr biežāk sastop gados vecākiem cilvēkiem, kam jau ir tāda, varētu teikt, dzīves bagāža un arī riska faktori," pauda Kamzola.
Ja sirds slimības nav laikus diagnosticētas un netiek ārstētas, protams, ir paaugstināts risks, ka tās novedīs pie sirds mazspējas.
"Jo ātrāk to konstatējam, jo ātrāk ārstējam, jo kopumā prognoze un dzīves kvalitāte ir labāka. Piemēram, paaugstināts asinsspiediens uzreiz ir zvaniņš par to, ka kaut kas nav kārtībā.
Asinsspiedienam būtu jābūt normālam. Ja asinsspiediens ir paaugstināts, tad ilgtermiņā tas var novest pie sirds mazspējas, jo tā ir sirds muskuļa spiediena pārslodze," skaidroja Kamzola.
Ja cilvēks ir ieinteresēts savas veselības saglabāšanā, tad, pievēršot asinsspiedienam uzmanību un vēršoties pie sava ģimenes ārsta, līdz sirds mazspējai var nenonākt. Ja tas tā nenotiek, arī paaugstināta asinsspiediena dēļ var nākties saskarties ar sirds mazspējas simptomiem, atzina kardioloģe.
Sirds mazspējai raksturīgie simptomi ir visai nespecifiski – elpas trūkums, nogurums, ātrāks pulss, mēdz būt arī potīšu tūska vakaros, taču ar izmeklējumiem ir iespējams noteikt sirds strukturālas vai funkcionālas izmaiņas, kas sirds mazspējas diagnozi apstiprina, stāstīja Kamzola.
Nepietiekoša fiziskā slodze kaitē veselībai
Viens no svarīgākajiem aspektiem sirds veselības uzlabošanā ir fiziskās aktivitātes. Nereti cilvēki uztraucas, ka, pastiprināti sākot sportot, savai sirdij var nodarīt pāri, bet Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa uzsvēra, ka šāda iespēja ir visai maza.
"Mūsdienās ir ļoti reti tie gadījumi, kad fiziskā slodze kaitē veselībai. Pārsvarā ir tā, ka nepietiekoša fiziskā slodze kaitē veselībai," uzsvēra Ziediņa.
Viņai piekrita arī Kamzola, vienlaikus piebilstot, ka cilvēkiem ar jau diagnosticētām sirds saslimšanām no nulles sportot tomēr vajadzētu uzsākt, vispirms konsultējoties ar speciālistiem un ievērojot mērenību.
"Es pilnīgi piekrītu, ka mūsu problēma ir pārāk maza slodze, nevis pārmērīgas slodzes, bet tas vienmēr būs atkarīgs no cilvēka izejas stāvokļa. Cilvēki, kas visu mūžu ir bijuši fiziski aktīvi, pat ja viņi to slodzi kaut kādā brīdī palielina, tas droši vien nebūs kaitējums. Bet cilvēkam, kurš neko nav darījis, uzreiz ļoti intensīvi sākt, teiksim, maratonus skriet mēs noteikti neieteiktu," norādīja Kamzola.
Kardioloģe uzsvēra – mērena fiziska slodze katru dienu līdz 45 minūtēm, sekojot līdzi savai sirdsdarbībai, par ļaunu nevienam nenāks. Treniņu nolūkā dodoties ātrā pastaigā vai lēnā skrējienā, sirdsdarbībai mazliet jāpaātrinās, taču cilvēkam joprojām jābūt spējīgam bez grūtībām sarunāties, ieteica Kamzola.
Sākt var jebkurā vecumā un fiziskās sagatavotības līmenī, tikai tas jādara pakāpeniski, uzsvēra ārstes.
