Lielākā daļa acu slimības sunim ir līdzīgas kā cilvēkiem, tai skaitā katarakta. Tādēļ ir rūpīgi jāseko līdz dzīvnieka vizuālajam acu izskatam, jo tas ir veselības rādītājs.
"Jāseko, vai nemainās tas, ka actiņa spīd, vai neparādās izdalījumi. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja parādās sarkana acs vai acī var redzēt apduļķojumu, vai arī nevar pilnīgi precīzi saskatīt acs struktūru. Ja ir kāds miglainums vai dūmaka," Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" stāsta veterinārārste Līga Kovaļčuka.
Suņu veselības klīnikās veic mērījumus un notiek suņu acu veselības pārbaudes.
"Ja dzīvnieks ir ieradies, kad viņam ir kādas sūdzības, mēs varam pilnvērtīgi izmeklēt ārējās struktūras, plakstiņu, radzeni, acs trešo plakstiņu un tālāk jau acs iekšējās struktūras, tīkleni," skaidro veterinārārste Kovaļčuka.
Parasti izmeklēšana sākas ar apkārtnes apskatīšanu - vai actiņas ir simetriskas, vai nav pastiprināta asarošana.
"Šī neiroloģiskā izmeklēšana sevī ietver briesmu refleksu, tas ir, kad dzīvniekam tiek tuvinās kāds objekts un tad normāla reakcija ir, ka dzīvnieks aizver acu plakstiņus, stāsta daktere.
Tiek pārbaudīta arī acs zīlītes reakcija - iespīdinot gaismu acīs, zīlītei jāsašaurinās.
"Izmeklējumā mēs izmeklējam asaru daudzumu un tas tiek noteikts ar asaru testiem. Šis tests parāda, cik dzīvniekam izdalās asaras vienā minūtē. Šis tests parāda, ja asaras ir mazāk, tad dzīvniekam iespējams ir sausās acs sindroms, kas ir nepatīkama sajūta acī, berze," procedūru skaidro veterinārārste Kovaļčuka.
Tāpat izmeklēšanas gaitā tiek izmērīts acu spiediens un noteikti vēl daudzi citi rādītāji.
"Dzīvniekiem reti ir tik lielas novirzes no normas, kā cilvēkiem. Parasti novirzes ir 0,5 - 0,75 dioptriju līmenī. Suņi var būt tuvredzīgi, tālredzīgi un var būt tā saucamā normālā redze tieši tāpat kā cilvēkiem," iespējamos suņu redzes defektus skaidro ārste.
Mazo šķirņu sunīši bieži mēdz būt tuvredzīgi. Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir brilles, tiesa gan, tās vairāk tiek izmantotas darba suņiem. Jāuzsver, ka acu slimību ārstēšana ir dārgs process. Lai gan pasaulē dzīvniekiem katarakta tiek operēta, Latvijā šāda prakse ir reta tieši finansiālo apsvērumu dēļ.
Dzīvnieku acu veselību galvenokārt ietekmē iedzimtība.
"Protams, redzi ietekmē arī vide. Dzīvnieks ir daudz zemāks. Viņa acu līmenis ir daudz tuvāks grīdai, kur ir vairāk putekļu, ja ir apsildāmās grīdas, tad ir daudz sausāks gaiss. Ja dzīvnieks dzīvo ārā, tad tur ir vējš, sniegs," dažāds ietekmējošos faktorus izklāsta veterinārārste Kovaļčuka.
Maldīgs ir priekšstats, ka suņi, kuru acīm priekšā ir apmatojums, redz sliktāk. Tas nekādā ziņā neietekmē viņu acu veselību, ja vien saimnieks kažociņu rūpīgi kopj.
Izrādās, cilvēka un dzīvnieka redze atšķiras – suns redz daudz īsāku attālumu nekā mēs, taču acis ir daudz jūtīgākas uz kustību.
"Krāsas nav tik pilnvērtīgas kā mums. Tiek uzskatīts, ka suņi neredz sarkano krāsu. Parastās gammas ir zila, dzeltena un dažādu pelēku nokrāsa," krāsu redzi skaidro daktere Līga Kovaļčuka.
Ir vairāki paņēmieni, kurus saimnieks var izmantot, lai sunim redzi pārbaudītu mājas apstākļos.
"Mājās, es pat teiktu, ir diezgan grūti pārbaudīt, jo suns šajā vietā jūtas ļoti labi, pazīst visas istabas. Ļoti bieži ir tā, ka dzīvnieks jau ir ļoti vājredzīgs vai pat akls, bet vizuāli tas nav redzams, jo viņš šo teritoriju ļoti labi pazīst.
Ja dzīvnieks ir maziņš, tad mēs varam paņemt viņu rokās un pret kāda galda virsmu nedaudz tuvināt. Ja dzīvnieks ir redzīgs, viņš vienmēr uzliks ķepiņas uz galda. Lieliem dzīvniekiem iespējams veidot dažādas šķēršu joslas. Piemēram, mājās samainīt krēslus vietām vai nolikt priekšmetus un mēģināt viņu vest cauri šai šķēršu joslai, to var darīt gan gaismā, gan tumsā, jo citreiz gaismā vēl redz labi, bet tumsā redze ir traucēta.
Labs veids ir kāda pavisam maza gaismas avota izmantošana. Ar gaišu gaismas avotu tumsā vajadzētu spīdināt uz grīdu un skatīties, vai dzīvnieks vēro gaismu vai nē. Vēl var izmantot vati kā pavisam mazu pūciņu un, neradot nekādu gaismas plūsmu, to lidināt un vērot, vai suns par to izrāda interesi," ar dažādiem variantiem iepazīstina Līga Kovaļčuka.
"Tie redzes testi ir ļoti subjektīvi. Citreiz saimnieks saka, ka viņš kustina roku un dzīvnieks seko līdzi, bet ir iespējams kļūdīties, jo kustība rada gaisa vilni, ko dzīvnieks jūt ar saviem matiem," raidījumam "Ķepa uz sirds" piebilst veterinārārste Kovaļčuka.
Labākā ārstēšana ir savlaicīga profilakse. Tādēļ nevajadzētu aizmirst ikgadējā vetārsta apmeklējuma laikā arī apjautāties par dzīvnieku acu veselību.
