"Es domāju, ka ir ļoti daudz mūsu pašu sabiedrības tulkojumi un tieši par tiem tulkojumiem mums būtu jāmāk izrunāt argumentētāk, ar cieņu un empātiju pret nozarēm, pret cilvēkiem," diskusijā pauda "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Tikmēr Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka atgādināja, ka ieteikumi mazināt birokrātiju Latvijā atrodami arī svaigākajās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD rekomendācijās.
"Eiropā ir sava birokrātija, un mums ir sava birokrātija. Un visi cīnās. Cik ilgi es strādāju Eiropas Komisijā, visu laiku cīnās pret birokrātiju. Pie mums vairs necīnās," ironizēja Šteinbuka.
Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš savukārt pieļauj, ka viens no birokrātisko prasību iemesliem ir tas, ka Latvija ir salīdzinoši nabadzīga valsts, kas daudz ko nevar atļauties finansēt no pašu līdzekļiem.
"Tāpēc ministrijās ir daudz ierēdņu, kas šos (Eiropas Savienības fondu – red.) projektus apsaimnieko. Mums ir šāda veida projekti un tāda veida projekti. Mēs visam tam rakstām Ministru kabineta noteikumus, tam visam ir jāseko līdzi, tam visam ir jābūt atskaitēm. Savukārt mūsu pusē arī visi šie attīstības projekti, kas mums nāk, piemēram, augstākajā izglītībā un zinātnē, viņi ir ļoti saistīti. Mums ir jāraksta projekti, atkal ir atskaites, trīs gadi paiet atkal," stāstīja Krūmiņš.
"Citās valstīs, kas ir bagātās valstis, viņiem objektīvi šādas problēmas nav, jo viņi paši no sava pamatbudžeta šīs lietas nofinansē," viņš teica.
"Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, atbildot uz Jāņa Dombura repliku, ka ar savām publiskajām pārdomām par tā dēvēto zaļo kursu viņš nonācis eiroskeptiskās pozīcijās par atsevišķām politikām, oponēja, uzsverot, ka tic tam, ka zaļās vienošanās mērķi ir pareizi. Jautājums esot par izpildījumu un ātrumu, kādā izmaiņas plānots panākt.
