Mežaparka Lielā estrāde kā pastāvīga un visu turpmāko Dziesmu svētku norises vieta uzcelta 1955. gadā. Tas ir arī gads, kad pirmo reizi līdzās dziedātāju kopkorim uzstājās dejotāji. Tomēr šāds jaunievedums ne visiem bija pa prātam, un visskeptiskāk to vērtēja vecākās paaudzes diriģenti.
Lai gan televīzija ir pat nedaudz senāka par estrādi, video liecību Latvijas Televīzijas arhīvu plauktos par pirmo koncertu estrādē nav. Tolaik televizori Latvijā bija vien dažiem desmitiem cilvēku un svētku koncertu translēja tiešraidē, tomēr neierakstīja.
Pirmie televīzijas ieraksti no lielajiem noslēguma koncertiem ir tapuši vien 70. gadu beigās. Vieni no senākajiem Latvijas Televīzijas video materiāliem, kas ļauj rekonstruēt, kā sākotnēji estrāde izskatījusies, ir kadri no 1964. gada, kad otrpus estrādei notikusi Vācijas Demokrātiskās Republikas konstruktoru tehnisko ideju parāde.
Lai arī Daugavas stadions, kura izveide iestiepjas daudz senākā vēsturē, izveidots jau 1927. gadā, pirmoreiz dejotāji 1948. gada svētkos pulcējās “Dinamo” stadionā – vietā, kur šobrīd atrodas “Skonto” stadions.
Abas mūsdienās ar Dziesmu un deju svētkiem nesaraujami saistītās būves piedzīvojušas dažādus laikus, ideoloģijas un varas – ar deju bija iespējams arī uzskatāmi pasniegt komunisma idejas un laukumā veidot dažādus uzsaukumus, bet dziedātāji nebrīves laikā bija spiesti dziedāt bieži vien sev nemīlamu dziesmu vārdus.
Interesanti, ka tikai 1985. gadā pirmo reizi stadionu klāj sintētisks segums, lai dejotājiem nebūtu jādanco pa zālāju un dubļiem. Tas ir arī gads, kad estrāde piedzīvo neaizmirstamu brīdi – tribīnē uzkāpj leģendārais Haralds Mednis un par spīti aizliegumam nodiriģē tautas pieprasīto “Gaismas pili”.
Daugavas stadions un Mežaparka estrāde dažādus uzlabojumus un pārmaiņas piedzīvoja ik pa laikam, tomēr vērienīgākās saistāmas ar simtgadi.
2017.gada vasarā, 15 mēnešus pirms svētkiem, pamatotu satraukumu raisīja fakts, ka nevienā no norises vietām vēl nebija sākušies solītie būvdarbi.
Un, ja par Daugavas stadionu Dziesmu svētku rīkotājiem sirds salīdzinoši mierīga, to nevar teikt par epopeju, kas apvij Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju. Daugavas stadions par būvbedri pārvērtās pērn aprīlī, bet Mežaparka Lielā estrāde – maijā.
Visbeidzot – šī gada 28. maijā atklāts Daugavas stadions, bet 18. jūnijā – Mežaparka Lielā estrāde.
Galvenās izmaiņas Daugavas stadionā: jaunas – ziemeļu un dienvidu tribīnes – un pilnībā rekonstruētas rietumu tribīnes, līdz ar to tagad stadions var uzņemt vairāk nekā 10 tūkstošus skatītāju. Bet Mežaparka Lielajā estrādē pēc piedzīvotajiem rekonstrukcijas darbiem tagad tribīnēs iepriekšējo 7,5 tūkstošu vietā varēs sastāties gandrīz 10 tūkstoši koristu, bet skatītāju laukumā uz soliņiem vietu var atrast vairāk nekā 30 000 skatītāju.
Tomēr ar šo pārmaiņas abās vietās nebeidzas – jau šoruden nojauks pašreizējo estrādi, lai būvētu un pēc diviem gadiem atklātu jaunu, bet Daugavas stadiona teritorijā līdz 2022. gadam parādīsies jauna ledus halle, vieglatlētikas manēža un multifunkcionāla halle.
