Mazo bibliotēku likvidēšanas likme – dzīves pavediena iziršana laukos

Lauku bibliotēkās ir lasītāji 

Straumes bibliotēka ir kalpojusi vietējiem lasītājiem 63 gadus, pēdējos 23 Broņislavas Keišas vadībā. Bibliotēkas krājumā ir ap 4000 grāmatu. Vidēji dienā bibliotēkā ienāk 4-10 cilvēki.

Tiem, kas vairs nevar paši atnākt, Broņislava Keiša grāmatas pievedot uz mājām. "Mēs vietējiem cilvēkiem esam kā ģimene. Un tas vārds kopiena, ui, man nepatīk, kas mēs par kopienu! Mēs esam savā dzimtenē, kāda vēl kopiena?" viņa pauž.

Viens no aktīvākajiem Straumes bibliotēkas lasītājiem ir rakstnieks Aivars Kļavis, kuram vajadzīgi materiāli saviem darbiem: "Man pašam ir mājās diezgan laba bibliotēka, bet ne tuvu viss, kas vajadzīgs konkrētā brīdī. Arī šeit ne vienmēr ir viss, kas vajadzīgs, bet šeit ir bibliotekāre, kas sazinās ar kolēģiem citviet, un tad es braucu vai uz Limbažiem uz bibliotēku vai uz Saulkrastiem."

Broņislavas Keišas pārraudzībā ir arī 20 kilometru attālā Bīriņu bibliotēka, kur ir arī gados jauni lasītāji. Viņu vidū arī brāļi Patriks un Filips, kuri mēģina uz bibliotēku tikt vairākas reizes nedēļā.

"Es jau mazā vecumā iemācījos lasīt angliski, kad mēs bijām aizbraukuši uz Angliju. Man diezgan ieinteresēja un arī gribējās iemācīties latviski. Esmu diezgan atvērts arī jaunām grāmatām,"  stāsta desmit gadus vecais Filips. 

Arī lauku bibliotēkas kļuvušas par vietējiem informācijas centriem

Tiesa, abas bibliotēkas jau sen nav tikai vieta, kur paņem lasīšanai grāmatas. Straumes un Bīriņu galvenā bibliotekāre Broņsilava Keiša atzīst, ka bibliotēkas kalpo vietējai sabiedrībai kā informācijas centri.

"Te nāk rēķinus kārtot, visu ko prasa, piemēram, piezvana uz bibliotēku un prasa man, kur var dabūt asenizatora pakalpojumus. Vai kad iet vilciens, autobuss te ir tikai divreiz dienā. Es cenšos katru sagaidīt [..] ar smaidu, lūdzu, nākat, palīdzēsim, kā varam," stāsta Broņislava Keiša.

LNB Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone mudina pašvaldību apazināties bibliotēkas lomu mūslaiku sabiedrībā: "Bibliotēka ir kopienas tikšanās vieta, koprades vieta, bibliotēka ir vieta, kur skolas bērniem ir piekļuve valsts licencētām datubāzēm, kuras nav pieejamas skolas bibliotēkā. Skolas projektus var izstrādāt tikai publiskajās bibliotēkās, balstoties uz šīm zināšanām, ko tā sniedz. Tur ir apmācīts bibliotekārs, kas ir informācijas brokeris."  

Limbažu pašvaldībai mazās bibliotēkas pārāk ekskluzīvs pakalpojums

Straumes un Bīriņu bibliotēkas ir to septiņu Limbažu novada bibliotēku sarakstā, kuras pašvaldība ir apņēmusies slēgt. Tā kā bibliotēkas aktīvo lietotāju skaitlis ir sarucis zem 100, pašvaldība šo bibliotēku uzturēšanu laukos uzskata par pārāk ekskluzīvu pakalpojumu, pat ja tās tāpat ir atvērtas tikai dažas dienas nedēļā.

"Nāves spriedums, protams, izklausās daudzkārt par neatbilstošu patiesībai. Es domāju, ka būsim godīgi, tie darbinieki arī ļoti labi izprot gan nepieciešamību, gan arī to, kādēļ tas tiek darīts," uzskata Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis.   

Aprēķini liecina, ka, slēdzot 7 no novada 28 bibliotēkām un atlaižot 3 bibliotekārus, pašvaldība gadā ietaupīs 135 tūkstošus eiro.

Limbažu Galvenās bibliotēkas jaunā direktore Elīna Lilenblate šo risinājumu atbalsta.

"Skatoties racionāli uz šiem jautājumiem, kāpēc tas tiek darīts, mums ir jāpalielina bibliotēku darbiniekiem atalgojums. Tas šobrīd ir ļoti, ļoti zems. Šis solis ir arī veids, kādā šo atalgojumu varam palielināt, tajā pat laikā varam uzlabot infrastruktūru bibliotēkās, stiprināt bibliotēkas un bibliotekāro pakalpojumu," viņa pauž.

Arī pašvaldības izpilddirektors norāda, ka šis ir veids, kā īstenot Kultūras ministrijas ieteikumu pārskatīt kultūras iestāžu darbinieku atalgojumu.

"Nebija norādīts, no kurienes finansējums [jāgūst] vai ka viņi mums piešķirs kādu ekstra finansējumu.

Tātad tā būtu divkosība no Kultūras ministrijas puses šobrīd raut stāvbremzi vai ko, ļoti labi apzinoties finanšu situāciju pašvaldībās un nozarē kopumā.

Darbinieki, kas paliks mūsu struktūrā, strādās ar atalgojumu, kas dažiem sasniegs pieaugumu pat 20% mēnesī. Mēs šo kvalitāti pakalpojumu saņēmējiem tikai uzlabosim," pārliecināts ir Artis Ārgalis.

Tikmēr LNB Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone netic Limbažu pašvaldības skaļajiem paziņojumiem.

"Limbaži patiešām ir gājuši uzbrukumā savai bibliotēku sistēmai, kas agrāk bija viena no paraugiem Latvijā. Limbaži kā reģionālajām bibliotēkām metodiskais centrs ar ārkārtīgi spēcīgu komandu tika sabradāta, iznīcināta, aizgāja gan vadītāji, gan metodiskā vadība, tika pazemināti visi vadošie darbinieki, padarīti par bibliotekāriem, viņiem samazināja algas.

Es neticu nevienam vārdam, ka tagad šajos spiedīgajos finanšu apstākļos ietaupītie līdzekļi tiks izmantoti vēl palikušo bibliotēku stiprināšanai.

Jūs varēsiet par to pārliecināties pēc gada, veidojot jaunu sižetu," pauž Kārina Pētersone.

Slēdzot mazās bibliotēkas, lauki zaudēs "kultūru"

Par spīti tabulām un skaitļiem, un solījumiem uzlabot darba apstākļus citās bibliotēkās, Straumes un Bīriņu bibliotēku lasītājiem ir grūti saprast, kāpēc par to, ka viņi laukos palikuši ir tik maz, ir jāsaņem sods un viņi kā iedzīvotāji vairs netiek uzskatīti par vērtību.

Desmit gadus vecajam Bīriņu bibliotēkas lasītājam Filipam ir ko teikt Limbažu domes deputātiem pirms plānotā balsojuma:

"Ir arī jāpadomā, ko tas nozīmētu citiem cilvēkiem, kas arī šeit dzīvo, jo es nedomāju, ka var vienkārši paņemt un aizslēgt bez padomāšanas, kā tas citus ietekmētu."

Rakstniekam Aivaram Kļavim ir apnicis, ka visi likvidēšanas lēmumi tiek sabiedrībai izskaidroti ar nabadzību.

"Tas ir vājprāts! Mēs dzīvojam valstī, kura ir neatkarīga jau 30 gadus, 20 gadus mēs esam Eiropas Savienībā, un ar katru gadu vienkārši nospiedošāk vai, es pat nevaru to vārdu atrast, agresīvāks kļūst sauklis, – ko jūs iedomājieties, ko jūs gribat, naudas nav šim, tam naudas nav.

Ne jau tāpēc savulaik mēs domājām par neatkarīgu valsti, un iestājamies par to, lai pēc 30 gadiem mums pateiktu, ka nekur nekam nav naudas, nauda ir milzīgai ierēdņu armijai,"

sašutis ir Aivars Kļavis.

Bibliotekāre Broņislava Keiša apzinās, ja Straumes bibliotēku slēgs, tad apkaimē zudīs "kultūra". "Paliks tikai veikals ar stikla desām," viņa piebilst.

Uz lauku bibliotēkām jāskatās plašāk, arī valsts drošības kategorijās

LNB Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone ar "Kultūršoka" starpniecību grib uzrunāt Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), uzdodot jautājumu – vai mēs kā valsts varam noskatīties un vienkārši norakstīt šos cilvēkus.

"Ir tāds ilgtermiņa plānošanas dokuments "Centrā cilvēks", kur ir teikts, ka izglītots un informēts iedzīvotājs Latvijā ir mūsu drošības garants. Tajā ir ļoti dziļa doma, jo man arī daudzi pašvaldību vadītāji, kuri vēl domā šādās kategorijās, ir teikuši, ka bibliotēka šodien ir nevis kultūras iestāde, bet tas ir mūsu drošības jautājums," vērtē Kārina Pētersone. "Tā ir cilvēkiem iespēja piekļūt drošai, ticamai informācijai, ar viņu rīkoties, zināšanām, protams, arī."

Arī kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere- Le Galla skubina domāt plašāk:

"Politiķi tagad ieklausās tikai Fiskālās disciplīnas padomes nolēmumos un ieteikumos vai OECD ieteikumos, bet faktiski šeit ir jānostājas stingrā pozīcijā kā Mārtiņš Luters –  te es esmu un savādāk es nevaru, tās ir mūsu valsts un kultūras intereses, mēs esam kā kultūrnācija nākusi vēsturē, no kultūrnācijas kļuvām politiskā nācija. Un ja mēs apcērpam šīs saknes ar šiem kultūras centriem, jo bibliotēka ir tāds centrs, kur atnāk cilvēki, tas nav tikai veikals, kur nav faktiski iespējas sapulcēties vietējiem iedzīvotājiem." 

Limbaži gatavi īstenot savus nodomus, pat ja Bibliotēku padome iebildīs

Tehniski līdz galam Limbažu novada bibliotēku liktenis nav izlemts. Limbažiem ir jāsagaida Bibliotēku padomes atzinums. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš šaubās, ka tas būs pozitīvs.

"Piemēram, pagājušajā Bibliotēku padomē, kur tika spriests par četrām bibliotēkām Dienvidkurzemes novadā, argumentācija no pašvaldību puses bija diezgan spēcīga un saprotama, bet padome neapstiprināja šo četru bibliotēku slēgšanu vai reorganizāciju. Jāsaka, Limbažu argumentācija bija daudz skopāka nekā Dienvidkurzemes gadījumā. Ja man būtu jāprognozē, es droši vien lēstu, ka Bibliotēku padome visdrīzāk neapstiprinātu šo Limbažu pašvaldības lēmumu slēgt bibliotēkas, bet vēl nevaram zīlēt, ir jāsagaida šis padomes sēdes laiks," teic Uldis Zariņš.

Limbažu novada pašvaldība gan negrasās mainīt savu nostāju, pat ja Bibliotēku padomes atzinums būs negatīvs.

"Darba grupa nemainīs savu priekšlikumu arī pie negatīva atzinuma un, saprotams, ka pozitīvs tas noteikti nebūs. Ar to arī mēs rēķināmies, bet sagaidīsim atzinumu. Ja tur būs kāds vērā ņemams priekšlikums par to, kā papildināt vai ko izdarīt vairāk par mūsu priekšlikumu, to aspektu par to, ka neslēgt un viss, tādus gan mēs neņemsim vērā," pārliecināts izpilddirektors Artis Ārgalis. 

Limbaži var izraisīt mazo bibliotēku likvidēšanas vilni visā valstī   

Rakstnieks Aivars Kļavis uzskata, ka Limbažu 7 mazo bibliotēku liktenis izšķirs, kas notiks citos novados, kur pašvaldības domā līdzīgās kategorijās, kā ietaupīt naudu.

"Nav nekāds noslēpums, ka tagad visos citos novados arī trin nažus un gaida, kas šeit notiks.

Ja Limbažu novadā izdosies nolikvidēt visas tās 7 bibliotēkas, tad ardievu Latvijas mazās bibliotēkas! Tas ir nāves spriedums pilnīgi bez jebkādiem jokiem," viņš uzskata.

KM valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš aicina pašvaldības apsvērt, kā katras kultūrvietas slēgšana ietekmēs novada attīstību tālākā nākotnē.

"Jebkura šāda slēgšana pavelk līdzi kaut kādu nākamo soli. Tiek slēgta skola, tas attiecīgi uzreiz ļauj secināt – bibliotēkai samazinās apmeklētāju skaits, varbūt bibliotēka ir jāslēdz, un tādā veidā šis process padomes ieskatā tiešām aiziet apburtajā ritenī, ka katra slēgšana ietekmē arī iedzīvotāju vēlmi turpināt dzīvot šajā apdzīvotajā vietā, jo viņiem samazinās pakalpojumu pieejamība," atzīst Uldis Zariņš.

Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla mudina politiķus būt ne tikai pragmatiskiem, bet arī godprātīgiem pret saviem iedzīvotājiem: "Latviešu kultūrā ir ticība, ka Latvija vienmēr atdzimst no laukiem, un lauku bibliotēkas, tautas nami, mazās skoliņas, tā ir daļa no mūsu sistēmas. Kultūras socioloģijā mēs sakām, ka tur, kur iekšējās struktūras sakārtotības mērs paliek arvien mazāks, parādās entropija, respektīvi, izirst dzīves pavediens, izirst kaut kas daudz būtiskāks."

LNB Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone uzskata, ka arī valdības rīcībā ir instrumenti, kā samazināt pašvaldību vēmi likvidēt pēdējās kultūrtelpas laukos. Piemēram, Bibliotēku likums, pēc viņas domām, ir ārkārtīgi novecojis.

"Tieši Limbaži bija tie, kuri izmantoja likuma novecojušo burtu, kur ir parādītas tikai divas pamatfunkcijas –krāt, glabāt un padarīt pieejamu kultūras mantojumu un šodienas kultūras vērtības. Bibliotēkas sen ir izaugušas no šī rāmja." 

Limbaži sola uzturēt lauku bibliotēku ēkas, ja vietējiem tās vajadzēs

Limbažu pašvaldība nejūtas kā ļaunais varonis šajā stāstā. Katrā pagastā būs atvērta vismaz viena bibliotēka. Tās esot gatavas apkalpot vairāk lasītāju. Dažas bibliotekāres ir apņēmušās arī pievest grāmatas lasītājiem mājās.

Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors sola, ka slēgšanai nolemtās bibliotēkas vismaz uz laiku palikšot piedāvājumā kā telpas, kur vietējai kopienai pulcēties.

"Ja tur ir vietējā kopiena vai biedrība, mēs esam gatavi šīs telpas nodot biedrībai bezmaksas lietošanā un finansiāli atbalstīt, lai viņi spēj šo kultūras dzīvi un vietējās kopienas uzturēšanu organizēt tā, kā viņi to vēlas ar pašvaldības finansēm. Ja nē, tad tikai tuvākā vieta, kur pašvaldība nodrošina, tuvākā bibliotēka, pagastmāja vai kultūras nams," teic Artis Ārgalis.

Bibliotekāre Broņislava Keiša stāsta, ka pēc gadiem ilgā darba ar viņu neviens nav cilvēciski aprunājies, tikai paziņots, ka darba vairs nebūs, kas licis justies pazemotai. "Divus gadus atpakaļ, redziet, kādi skaisti plaukti, bija tie veco laiku ar bleķiem, tagad visu nomainīja. Naudu taupa," piebilst viņa.