"Šajā izstādē mēs runājam par sešām pilsētām – Rēzekni, Gulbeni, Bausku, Jelgavu, Valmieru un Rīgu, kas parāda to stāstu, kā pilsētas iet bojā. Mēģinājām rādīt trīs šos posmus, kā pilsēta izskatās pirms kara, tad kara laikā un arī to, kā šīs vietas izskatās mūsdienās," Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis stāsta, ka jaunās ceļojošās izstādes centrā ir 1944. gada aviācijas uzlidojumi dažādām Latvijas pilsētām un citas Otrā pasaules kara militāras aktivitātes, kurās izpostīts Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums un arī industriāli objekti, kā tilti, dzelzceļi, elektrostacijas un citi. Pirms 80 gadiem tieši padomju bumbvedēju uzlidojumos aprīlī viena no būtiskāk cietušajām pilsētas ainavām bija Rēzeknē. Mērķis bija iznīcināt stratēģiskus dzelzceļa mezglus, pa kuriem pārvieto lielāko daļu kara materiālu.
"Sarkanā armija, sākot no 1944. gada pavasara, sāk intensīvi bombardēt, jo fronte ir pietuvojusies jau Latvijas teritorijai un līdz ar to šie tālās darbības aviācijas bumbvedēji, kas var nolidot vairākus simtus kilometru un pēc tam aizlidot arī atpakaļ uz savu bāzes lidlauku, viņi dodas uz Latvijas dzelzceļa mezgliem," skaidro Jānis Tomaševskis. "Piemēram, Rēzeknē, te varam redzēt Latgales prospektu, kas ir diezgan blīvi apbūvēts gan ar mūra, gan ar koka ēkām pirms kara. [..] Un te jau varam redzēt, kā mūsdienās šī vieta izskatās, te no tām ēkām nav palicis nekas, un tā ir ļoti dramatiski izmainīta.
Rēzeknē bombardēšana ir bijusi ļoti neprecīza un nakts laikā apmēram tikai 30% no bumbām krita mērķī, pārējās krita, kur pagadījās. Daļa no pilsētas bija koka apbūve un ar šīm bumbām pilsēta aizdegās, un īpaši Rēzeknes dienvidu apbūve faktiski nosvila divu diennakšu laikā."
Rēzeknē uzlidojumos tika izpostīti ap 70% no vēsturiskās apbūves. Tāpat īpaši cietusi Jelgavas arhitektūra – gājuši bojā 80–90%. Pārskatot izstādē apkopotos attēlus ar Jelgavas pirmskara un pēckara pilsētas skatiem, šķiet, tā laika jelgavnieks tagad pilsētā vairs nespētu orientēties nemaz. Turklāt pilsētas arhitektūra vēl papildus apzināti postīta kādas filmas uzņemšanas vajadzībām jau pēc kara, iezīmē vēsturnieks: "Te varam redzēt šo pirmskara Jelgavas apbūvi ar divstāvu mūra namiem, un bija arī augstākas ēkas, bet Jelgavu ne velti sauca par Zemgales pērli, jo no arhitektūras viedokļa tur bija ļoti daudzas ievērojamas baltvācu mantojuma ēkas. Te ir redzams tirgus laukums Jelgavā, kas tolaik fotografēts no Svētās Trīsvienības baznīcas torņa, un te ir tas pats rakurss mūsdienās, kur ir tikai satiksmes mezgls un tipiskas padomju laika blokmājas, un mēs nevaram no šīs fotogrāfijas pateikt, ka šai pilsētai ir savas raksturīgās iezīmes, kā tas bija pirms kara, kad bija Cēra viesnīca, Rātsnams, baznīcas. Tāpat Jelgavai ir tas traģiskais stāsts, ka 1946. gadā pilsētā tiek uzņemta filma "Lielais lūzums" jeb "Veļikij perelom" par Staļingradas kauju, un daļa no Jelgavas ēkām, kas atrodas starp Lielo ielu un Pasta ielu, šīs filmēšanas laikā tiek uzspridzinātas tīri filmēšanas vajadzībām."
Rādot vēsturiskos attēlus ar namu gruvešiem pilsētās, vēsturnieks norāda, ka lielu daļu ēku šajās vietās gan varēja atjaunot: "Tās ēkas, kuras bija cietušas no aviācijas uzlidojumiem, tām pārsvarā bija izdedzis jumts un interjers, bet palikušas sienas. Tās varēja atjaunot, skaidrs, ka tas varēja būt sarežģītāk un arī dārgāk, bet, no otras puses, tas bija kultūrvēsturisks mantojums, kas iedod pilsētai seju, ko brauc arī skatīties cilvēki, viņi nebrauc skatīties šīs padomju blokmājas.
Tas bija arī skaidrs politisks vēstījums par to, ka – nē, tās ēkas, kas bija, ir aizgājušas pagātnē un tagad mēs celsim šo jauno padomju arhitektūru."
Jānis Tomaševskis norāda, ka izstādē izceltais kultūras mantojuma posts izvēlēts arī saistībā ar mūsdienas notiekošo karu Ukrainā, kur līdzas civiliedzīvotāju upuriem tiek nopostīts kultūrvēsturiskais mantojums: "Ukrainas mūsdienu konteksts iedod šai izstādei arī aktualitāti, ka tas nekur nav pazudis un kultūrvēsturiskais mantojums joprojām tiek iznīcināts. Es teiktu, ka tā ir piederības sajūta, kas kara laikā daļai iedzīvotāju tiek atņemta. Skaidrs, ka varbūt tieši nami nav tas galvenais, par ko jāsatraucas no tāda dzīvības glābšanas viedokļa, bet, no otras puses, šie nami arī nodod vēstījumu no paaudzes paaudzē."
Izstādi par kara postījumiem atklās Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, 8. maijā. Brīvības laukumā Rīgā tā būs apskatāma līdz 17. maijam un vēlāk tā tiks izstādīta vairākās Latvijas pilsētās.
