Mūsdienās pāra portrets parasti redzams vienā attēlā. Savukārt senāk vēsturē pāra portretus bieži veidoja kā diptihus – kā divus atsevišķus mākslas darbus, kas tomēr abi bija cieši vienoti un nešķirami.
Tieši šādi portreti arī apskatāmi izstādē "Saderīgi pāri". Tapuši laikā no 17. līdz 20. gadsimtam, īstenoti dažādās mākslas tehnikās – tās ir gleznas, grafikas, gravīras, zīmējumi un miniatūras. Portretos redzam gan labi zināmas vēsturiskas personības, viņu vidū vācu filozofs un literāts Johans Gotfrīds fon Herders un viņa sieva Marija Karolīne, gan ne tik plaši zināmus cilvēkus, to starpā rātskungi, mācītāji, tirgotāji, muižnieki un, protams, viņu sievas.
Darbs pie izstādes kuratorei Ingai Karlštrēmai nozīmēja pamatīgu izpēti, kuras laikā viņai izdevās identificēt arī vairākus līdz šim neatpazītus pārus, kā arī dažus savest kopā pēc daudzu gadu šķirtības.
Piemēram, nesen muzeja krājumā ienāca jaunieguvums, – pāra portreti, kuros redzamie cilvēki nebija atpazīti, bet tagad zināms, ka tas ir pirmais Rīgas anglikāņu draudzes mācītājs Džons Eliss un viņa sieva Mērija Anna. Inga Karlštrēma atklāj: "Viņu personību izdevās precizēt un identificēt, pateicoties vairākām pavisam nelielām niansēm uz paša darba. Proti, jūs redzat – šajā Elisa kundzes portretā ir neliela vēstulīte uz galda, uz tās gandrīz vai ar aci nesaskatāmā rokrakstā ir uzrakstīts "misis Eliss". Tas ļāva identificēt abus viņus kā komplektu."
Abas gleznas arī darinātas uz koka dēlīšiem, kas abi ražoti vienā un tajā pašā laikā Londonas firmā, par ko liecina uz abām vienādais zīmogs.
Tieši izstādē pēc 50 gadu šķirtības satikušies Blankenfeldes muižas īpašnieku grāfa Andreasa fon Kēnigsfelsa un viņa skaistās kundzes Annas Barbaras portreti. Muzeja kolekcijā tie nonākuši 19. gadsimtā, bet laika gaitā dažādu iemeslu dēļ zaudējuši gan identitāti, gan savstarpējo saikni kā vienots pāris, stāsta Inga Karlštrēma: "Mums bija tāda interesanta epizode. Kad Jelgavas muzeja pētnieks Edgars Umbraško veica šī nezināmā kunga portreta atribūciju, mēs noskaidrojām pēc analoģijas, ka tas ir Blankenfeldes muižas īpašnieks. Ņemot vērā, ka muzejā Poznaņā bija gan viņa portreti, gan viņa kundzes portrets, mēs sākām pētīt, vai mūsu krājumā nav kāda nezināma sieviete šajā pašā formātā, arī ovālā. Mēs meklējām pārinieku."
Kad Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Inga Karlštrēma šo gleznu neatrada, viņa sāka meklēt plašāk, un noskaidrojās, ka šāds sievietes portrets patiešām ir, tikai 70. gados kā neatpazīts ir pārcelts uz glabāšanu Rundāles pils muzejā: "Tur viņa savukārt bija salikta komplektā ar Manteifeļa kungu. Ilgus gadus atradās līdzās viņam novietota.
Un tagad uz šīs izstādes laiku ir brīnišķīga iespēja, ka faktiski pēc 50 gadu ilga pārtraukuma abi šie portreti ir nostājušies viens otram līdzās."
Lai arī izstāde aptver 400 gadu laika posmu, kuratorei pārsteigums bijis atrast saiknes starp dažādu gadsimtu personībām. Piemēram, 17. gadsimta personības – portretos redzamais Rīgas rātskungs Ludvigs Hintelmanis un viņa sieva Katrīna – bijuši dāsni ziedotāji, par viņu līdzekļiem, piemēram, uzcelts altāris Rīgas Jēzus baznīcā un uzbūvēta Rīgas Doma kancele. Gadsimtu vēlāk Jēzus baznīcā sprediķojis Johans Gotfrīds fon Herders, kura portrets arī ir izstādē.
20. gadsimtu pārstāv arhitekta Edgara Slavieša un viņa sievas Tatjanas portreti, un tieši Slavietis, iespējams, nosargāja Rīgas Doma kanceli no iznīcības, kad 70. gados bija šīs baznīcas renovācijas projekta vadītājs, stāsta kuratore: "Viņa laikā Doma baznīca tiek pārveidota par koncertzāli, un Doma baznīcas kanceli bija paredzēts demontēt, tātad likvidēt. Savukārt Slavietis esot devis atzinumu, ka tai ir konstruktīva nozīme. Faktiski viņa autoritātes dēļ Hintelmaņa ziedotā kancele – nu jau gandrīz 400 gadu sena – ir saglabājusies."
Ļoti būtiska nozīme izstādes uztverē ir tās īpašajam vizuālajam tēlam, ko veidojis scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Viņš skaidro: "Izstādē ir runa par vienu no pašām nozīmīgākajām dzīves daļām, jo mēs nedzīvojam vieni, mēs vai nu ļoti ilgi vadām laiku, esot pāros, vai nedaudz, bet tā tomēr ir kaut kāda mūsu ļoti svarīga tiecība. Vispār dzīvības apliecinājums. Tu apliecinies caur otru vai ieraugi sevi caur otru. Man tas liekas nozīmīgi."
Portretu izstāde "Saderīgi pāri" Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā apskatāma līdz novembra vidum.
