Preiļos vienā no vecākajām, bet rūpīgi renovētajām koka mājām pašā pilsētas centrā saimnieko fotomākslinieks, fotovēsturnieks un Latgales fotogrāfu biedrības dibinātājs un vadītājs Igors Pličs. Mājas otrajā stāvā viņš iekārtojis pasaulē atzītā un starptautisku atzinību ieguvušā fotomākslinieka Jāņa Gleizda piemiņas istabu, apkopojot viņa atstāto mantojumu melnbaltajā mākslas foto laukā.
"Te ir Jāņa Gleizda darbi, negatīvi. Te ir dokumentācija, apbalvojumi, starptautiskās medaļas – zelta, sudraba, bronzas. Nozīmīgākā – zelta no Starptautiskās fotomākslas federācijas EFIAP," piemiņas istabā Igors Pličs rāda mākslinieka augstākos apbalvojumus, medaļas, diplomus, arī viņa darbus, plašo negatīvu un diapozitīvu klāstu.
Fotografēja bez plaukstām
Jānis Gleizds 1924. gada 7. maijā dzimis netālu no Rēzeknes. Lielāko daļu dzīves viņš pavadīja Rīgā. Vēl jaunībā 24 gadu vecumā viņš nelaimes gadījumā zaudēja abu roku delnas, bet, neskatoties uz to, ka abas plaukstas viņam tika amputētas, viņš ar neatlaidīgu darbu, īpaši pielāgojot fotoaparātus un citu tehniku fotografēšanai bez rokām, dzīves gaitā ieguva pasaules slavu ar saviem mākslas foto.
Jānis Gleizds piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs un mājās no izstādēm visos pasaules kontinentos atvedis diplomus un neskaitāmi daudz medaļu. "Un te ir viņa "dainu skapis". Cik tur darbu iekšā!" Par Jāņa Gleizda dainu skapi Igors Pličs sauc skapi ar daudzām mazām atvilktnēm, kur rūpīgi glabājas tūkstošiem negatīvu ar mākslinieka darbiem. Skapis atvests no dzīvesvietas Rīgā, kur savulaik dzīvojis Jānis Gleizds.
Un, norādot uz skapja saturu, Igors Pličs saka – te liels darbs vēl priekšā pētniekiem un Jāņa Gleizda darbu interesentiem.
"Pasaulei nav rādījis nevienu krāsainu bildi"
Jānis Gleizds bija melnbaltās fotogrāfijas mākslinieks. Un nevienu savu darbu plašākai sabiedrībai nav rādījis, iepriekš to neapstrādājot, visi darbi ir īpašās tehnikās piestrādāti, veiktas aplikācijas un retušas.
"Jānis Gleizds pasaulei nav rādījis nevienu krāsainu bildi. Izrādās, viņš visu ir taisījis uz diapozitīviem, bet pēc tam no diapozitīviem jau ir daudzas reizes pārreproducējis uz dažādiem materiāliem, pārtaisījis, licis aplikācijas, pastiprinājis un caur savu izohēlijas tehniku laidis. Un tad panācis to, ko ir gribējis. Viņam bija vīzija. Viņš zināja, kādam jābūt gala rezultātam," stāsts Igors Pličs.
Izohēlija un akti
Izohēlija – tā ir īpaša tehnika, kurā strādāja Jānis Gleizds, kad viens kadrs pavairots vairākkārt dažādās izgaismojuma pakāpēs, tādējādi panākot vajadzīgo gaismas efektu, ko tautā sauc par balto tehniku. "Gleizda laikā neviens ar to nenodarbojās, izņemot viņu. Izohēlija un meitenes ir tās lietas, ar ko Jānis Gleizds uzbrauca pasaules dimanta kalnā," – par meitenēm Igors Pličs sauc Jāņa Gleizda vienu no īpaši piekoptajiem foto mākslas žanriem – aktus. "Viņš ir celmlauzis. Viņš sāka tās meitenes fotografēt tad, kad padomju laikā to uzskatīja par pornogrāfiju, tāpēc viņš darbus sūtīja uz ārzemēm – uz Ungāriju, Vāciju, Čehiju. Tur viņš saņēma apbalvojumus, tikai pēc tam šeit atzina, ka tā nav pornogrāfija, tā ir māksla, kuras žanru sauc par aktu. Interesantākais ir tas, ka viņš, pirms tās meitenes fotografēt, viņš, jau būdams bez rokām, tās uzzīmēja."
Jānis Gleizds ir latviešu fotomākslas klasiķis. Viņš miris 2010. gadā, pēc sevis atstājot milzīgu fotomākslas mantojumu, kā arī vēl lielu skaitu nepabeigtu darbu un foto negatīvu kolekciju.
"Mana misija ir saglabāt, pacelt viņu tik augstu, lai viņš dzīvotu ilgi un būtu kā paraugs arī nākošajām paaudzēm gan pētniecībā, gan mākslas attīstībā, jo tā ir latviešu klasika.
Kā es nosaucu Jāni Gleizdu – pasaules brīnums, Latvijas gods un Latgales lepnums," tā Igors Pličs.
Gaismas maliņa
Šobrīd, svinot Jāņa Gleizda simtgadi, Latgales vēstniecības "Gors" Rēzeknē mākslas galerijā ir skatāmas Jāņa Gleizda lielformāta reprodukcijas – pusgadsimtu atpakaļ radītie melnbaltie akti. Izstāde, kuras nosaukums "Gaismā. punkts", iekārtotāja, Latgales kultūrvēstures muzeja mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure īpaši uzsver izstādes nosaukumā ietverto gaismu: "To var uzreiz redzēt, ka viņam patika fotografēt pretgaismā. Tā, ka viņš fotografē no ēnas puses, nevis figūru no gaismas puses vai puspagriezienā, bet bieži vien tieši no ēnas puses. Tāpat, kad mēs paskatāmies ārā, kad saule mums ir priekšā, mēs katrai formai apkārt redzam mazu zelta maliņu. Tā arī šeit katrai figūrai ir gaismas maliņa. Un kur tā ir vairāk paplūdusi, tur mēs redzam to Jāņa Gleizda devumu. Tas ir viņa tas paspilgtinājums, tas uzsvars uz to gaismas areālu apkārt šīm skaistajām sievietes formām."
Jāņa Gleizda laikabiedrs, fotomākslinieks Gunārs Binde īpaši uzsver Jāņa Gleizda devumu foto mākslas un izohēlijas tehnikas izkopšanā: "Viņš jau arī bija viens no tiem, kas fotogrāfijā meklēja mākslu. Nevis vienkārši attēloja notikumus, kā reportieri to dara, viņš meklēja jau mākslas valodu fotogrāfijā. Bet kas viņam bija augsts līmenis, īpaši augsts, kas jānovērtē, tā ir tā sauktā izohēlijas tehnika, tur nu gan viņš pārspēts netika."
Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā
Sagaidot izcilā un pasaulslavenā fotomākslinieka Jāņa Gleizda simtgadi un godinot viņa devumu fotomākslas attīstībā, Rēzeknes novada pašvaldība sadarbībā ar Latgales fotogrāfu biedrību iedibinājusi arī kādu jaunu tradīciju – Jāņa Gleizda balvu fotogrāfijā. Inese Dundure, viena no konkursa žūrijas pārstāvēm, atzīmē necerēto konkursa atsaucību un iesūtīto darbu kvalitāti. Melnbaltās fotogrāfijas konkursam iesniegti tika vairāk nekā 1000 darbi, konkursā piedalījās 282 fotogrāfi no visas Latvijas. Te jāatzīmē, ka darbi bija jāiesniedz žanros, kuros pamatā strādāja arī Jānis Gleizds – ainava, akts, klusā daba, portrets un sports. Šobrīd Latgales vēstniecībā "Gors" vērojama arī labāko 30 darbu izstāde.
"Ar Gleizu un viņa darbiem es iepazinos no tā laika grāmatām un žurnāliem. Un Gleizds man asociējas tieši ar sporta fotogrāfiju, tāpēc ka laikam visvairāk es viņa darbus redzēju tieši sporta rubrikā," starp 30 labākajiem darbiem izstādē skatāms arī vietējā Rēzeknes fotogrāfa Eduarda Medvedeva darbs sporta tematikā. "Es bieži fotografēju sporta sacensības un reportāžas, un viena no tām bija tieši bērnu un jauniešu skolas fotoreportāža baseinā."
Kā izcilā fotomākslinieka Jāņa Gleizda lielformāta aktu reprodukcijas, tā Jāņa Gleizda balvas fotogrāfijā konkursa labāko darbu izstāde Latgales vēstniecībā "Gors" apskatāma vēl līdz 19. maijam. Bet jau 10. maijā te tiks godināts arī konkursa uzvarētājs, Jāņa Gleizda balvu melnbaltajā fotogrāfijā iedibinot par regulāru notikumu.
