Par iedvesmu viņai kalpoja atmiņas par savvaļas ciklamenām, ko viņa bija redzējusi kādā mežonīgā dārzā Francijā.
Ciklamenas motīvs redzams visos viņas četru gadu laikā tapušajos darbos, kas no 19. aprīļa apskatāmi izstādē "Ciklamenas slepenā dzīve" Rīgas Porcelāna muzejā.
Ja agrāk Ineses Margēvičas darbiem vairāk bija raksturīgi klusināti toņi un ģeometriski raksti, tad jaunajā izstādē ir uzplaukusi krāsainība un darbus piepilda ziedu, augu un figurāli motīvi. Šī jaunā izpausme – kā domā pati māksliniece – ir sava veida reakcija uz pēdējo gadu notikumiem pasaulē. Dažkārt tie nomāc tik ļoti, ka rodas sevišķi lielas alkas pēc skaistuma, gaismas un dzīvinoša spēka, un tā rezultātā viņa arī porcelānā uzbūrusi savu paradīzes dārzu, kurā atveldzēties gan pašai, gan skatītājiem: "Gribējās kaut kādu mieru, skaistumu. Tieši kovida laikā es sāku to darīt.
Bija tāda tik nepanesama sajūta, ka es aizbraucu uz darbnīcu, paņēmu akvareļa krāsas un uztaisīju mazu skicīti.
Tad arī radās doma par ciklamenām, par glābiņu, kur glābties pie kaut kā skaista, stabila – jo daba vienmēr būs un paliks arī pēc mums. Tāpēc es gribēju šādā virzienā strādāt. Šī tāda patvēruma paradīze."
Izstādē redzami izsmalcināti rokas lējuma porcelāna šķīvji, vāzes un figurāli veidojumi, kurus visus rotā maigi sārtās ciklamenas, kas apspēlētas dažādos sižetos.
Kāpēc iedvesmas avots tieši ciklamenas? Jo māksliniecei ir skaistas atmiņas par brīdi, kad viņa tās pirmo reizi ieraudzīja savvaļā kādā senatnīgā dārzā Bretaņā, Francijā, un viņai tās šķita ļoti neparastas: "Man patīk tā puķe, es to apbrīnoju. Sākumā ir tāds gums, tāds kokains bumbulis, pie kura pilnīgi var pieklauvēt kā pie koka. Kad es pirmo reizi to ieraudzīju, es prasīju – kas tas tāds? Man atbildēja – savvaļas ciklamenas. Tad paiet kāds laiciņš, un virs tā bumbulīša kaut kas sāk veidoties, pēc tam uzplaukst tāds maigi rozā ziediņš, lapiņa, tādas viļņainas līnijas. Mani tas ļoti uzrunāja, likās ļoti jauki."
No šiem vērojumiem Inese Margēviča attīstīja tēmu par dabas un augu fascinējošo spēku, par brīnumaino dzīvības enerģiju, velkot paralēles ar cilvēkiem piemītošām īpašībām: "Tad man bija ideja par to, ko ciklamena dara tajā savā apaļajā slēptuvē, ko viņa tur tumsā dara, kas tur notiek? Tad man radās paralēles – ciklamena un cilvēks, ciklamena un sieviete. Mēs jau arī nēsājam maskas, ja ir nelabvēlīgi apstākļi, mēs varbūt nocietināmies, un tad, kolīdz ir siltas vēsmas, pavasaris vai ūdens tiešā un pārnestā nozīmē, mēs uzplaukstam. Tāpat cilvēks, tāpat ciklamena."
Porcelāna darbos līdzās augu motīviem klātesošs arī noslēpumains sievietes tēls, kā zīmīgi simboli arī ūdens, dārzs un spogulis.
Rīgas Porcelāna muzeja pārstāve Diāna Lauriņa izceļ arī darbu ļoti augsto tehnisko meistarību un Ineses Margēvičas darbības plašo amplitūdu: "Ienākot izstādē, ir sajūta, ka tu esi nonācis kādā citā pasaulē – apburošā un saistošā. Izstāde arī ļoti labi sakrīt ar pavasara iestāšanos dabā, jo darbi ir krāšņi un rosinoši. Tie ir formāli daudzveidīgi. Izmantotas dažādas sarežģītas tehnikas. It kā ir tradicionāli priekšmeti – šķīvji un vāzes, bet tie ir ļoti neparastās formās. Darbi ir sarežģīti arī tonāli. Izmantotas dažādas apgleznošanas tehnikas."
Ineses Margēvičas personālizstāde "Ciklamenas slepenā dzīve" Rīgas Porcelāna muzejā apskatāma līdz 9. jūnijam. Darbi aplūkojami muzeja izstāžu zālē, kā arī pirmā stāva skatlogos.
