Portugālē dubļu jūra bija ne tikai trasē, un Pauls pēc finiša nekavējās ielēkt uz vēdera pamatīgā kafijas krāsas peļķē, izbaudot uzvaras emocijas ne gluži ierastākajā veidā.
"Finišā es jau pēc brauciena biju dubļains pavisam. Tad es vīriem teicu: "Aiziet, jālec dubļos iekšā!" Tās emocijas tiešām bija tik augstu, ka jāmauc. Foršas bildes, foršs video – pēc tam ir, ko atcerēties, visi bija priecīgi," Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Jonass. "Es biju pārsteigts, cik daudz cilvēku nāca mani apsveikt. No visām komandām, visu komandu menedžeri. Pat no [sporta mārketinga uzņēmuma] "Infront", kas tur strādā, pēc brauciena nāca mani apsveikt. Es tiešām biju pārsteigts."
Jonasa pirmā uzvara MXGP klasē dubļu pilnajā Portugālē bija pirmā uzvara ne tikai latvietim prestižākajā motokrosa klasē, bet pirmā uzvara arī Paula pārstāvētajai "Honda" komandai.
"Beidzot, jā! Pirmā uzvara MXGP klasē. Gandrīz seši gadi kopš pēdējās uzvaras vispār, kas bija vēl MX2 klasē, ja nemaldos, 2018. gadā Anglijas posmā," panākumu vēsturi šķetināja Jonass. "Pagājis tik tiešām ilgs laiks, bija jau aizmirsies, kādas sajūtas ir, kad uzvari."
Pielijusī trase bija izaicinājums gan braucējiem, gan viņu tehnikai un mehāniķiem.
"Motors bija jāpietaupa, jo tik tiešām bija liela slodze mocim, arī pašiem braucējiem bija viegli pieļaut kļūdas. It īpaši arī komandai, jo viņi man pēc pirmā brauciena samainīja motoru, visādas detaļas mocim, lai uz otro braucienu nebūtu nekādu lieku risku. Pirmais brauciens bija ļoti slapjš, bija ierauts ūdens motorā nedaudz," teica Jonass.
Dubļu sacensības bieži vien ir loterija. Portugālē atpazīt braucējus bija grūti pat pašiem sacensību dalībniekiem – redzamība šādos apstākļos nospēlē pat lielāku lomu nekā tehnika.
"Ar konkurentiem jau vari cīnīties, bet trasē tu pat nezini – tas ir tavs tiešais konkurents, vai tu jau apdzen par apli atpalicēju, jo visi izskatās vienādi," paskaidroja Jonass. "Pirmajā braucienā [Romēns] Fevrs pēdējā aplī pieļāva kļūdu. Tad es noķēru vienu braucēju. Paskatos – nē? Ir Fevrs vai nav? O, šis laikam jāapdzen ir."
Pauls nešaubās, ka arī veiksme bija viņa sabiedrotā.
"Tiešām baigi paveicās, baigi sagāja pirmajā braucienā. Es biju uzlicis 14 noraujamās brilles uz rullīšiem. Pat nemācēšu teikt, cik rullītim ir tie rāvieni, bet man bija tā, ka pēdējā aplī sanāca pēdējais rāviens. Tad viss – izbeidzās, un tieši bija finišs. Tā kā tieši sagāja perfekti," sacīkšu norisi atstāstīja posma uzvarētājs.
Jonass atkal strādā kopā ar savu braukšanas treneri – leģendāro Stefanu Evertsu. Beļģis lielāko vērību pievērš savam dēlam – MX2 klases braucējam Liamam Evertsam, bet darbojas arī vecā saikne ar Jonasu vēl no KTM komandas laikiem, kad Pauls ienāca lielajā motokrosā.
"Pēc tā pirmā brauciena, kad Liams uzvarēja [MX2 klasē], es apsveicu Stefanu Evertsu tieši pirms starta, kad satiku. Tad viņš man pastāstīja par dažām trajektorijām, dažām līnijām. Tad viņš teica: "Centies mani pārsteigt šodien!" Es teicu, ka tiks darīts," pastāstīja Jonass. "Pēc pirmā brauciena es viņam prasīju, vai sanāca pārsteigt. Teica, ka sanāca. Pēc otrā [brauciena] gan viņš atzina, ka tik lielu pārsteigumu nebija gaidījis."
Allaž maksimālists, risku un ātrumu meklējošais Jonass tagad ir mainījies.
Stabilitāte un savu spēju novērtēšana ir atslēga, kāpēc Jonass pasaules čempionāta kopvērtējumā ir stabilā 5. vietā, ļoti maz atpaliekot no labāko trijnieka.
"Dzīves skaudrās mācības ko tik neizdara ar cilvēkiem, vai ne? Bet tā arī ir – pēdējie gadi ir bijuši smagi, ar traumām, kas daudz ko iemācījušas," atzina Jonass. "Protams, paskatāmies, ka Gajsers, Fevrs, Prado, Herlingss, viņi ir solīti pārāki, varbūt pat dažreiz divus solīšus pārāki. Viņi ir ātrāki, bet ne vienmēr tas atmaksājas."
Jau 12. maijā Paulu pasaules čempionātā gaidīs nākamās sacīkstes, motokrosistiem sezonu turpinot Galisijā, Spānijā.
