Lai pasargātu karavīrus, nāksies atkāpties

Ja pirms nedēļas beidzot bija pienācis laiks priecāties par ilgi gaidīto un ASV beidzot apstiprināto palīdzību Ukrainai, tad šobrīd prieku par militāro palīdzību nomāc smagas ziņas no frontes līnijas, kuras apstiprinājis arī Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

"Rochan Consulting" vadītājs, neatkarīgais poļu konsultants Konrads Muzika, kurš specializējas Krievijas un Baltkrievijas monitorēšanā, pat norādījis, ka šobrīd frontē sasniegts gluži vai sliktākais brīdis pēdējo divu gadu laikā. Skaitliskais pārspēks iebrucēju rindās novedis pie Krievijas uzbrukumu skaita pieauguma līdz pat 2022. gada marta līmenim. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Muzika norādījis uz trim galvenajām problēmām Ukrainas pusē: munīcijas, karavīru un nocietinājumu trūkuma. 

"Šiem vērtējumiem es principā piekrītu, visi trīs ir ļoti akūti jautājumi, kuri jau mēnešiem attīstās. Jautājums ir, cik ātri tagad Ukraina varēs tos atrisināt un kurus no tiem. Palīdzība nāk, pretgaisa aizsardzības sistēmas un tamlīdzīgi [ieroči], tas viss tiek papildināts, un pirmais miljards kustējās ātri, bet pārējais, protams, iet lēnāk," atzina Bērziņa.

Visi ASV solītie miljardi nonāks Ukrainā šogad, bet tas nenotiks pāris dienās, tāpēc militārā ziņā maija un jūnija mēneši būs sliktākie punkti Ukrainai, skaidroja drošības politikas eksperte.

"Tāpēc katra ziņa par to, ka taktiski un stratēģiski tiek zaudēta teritorija, ir jāizvērtē kā kaut ko, kas ir gan ārkārtīgi drūms ziņojums, gan arī šobrīd vienkārši gaidāms. Ukrainā uz frontes līnijas šobrīd risinās jautājums, vai pasargāt karavīrus un atkāpties, tādējādi zaudējot teritoriju. Ņemot vērā, ka Ukrainai mobilizēto, labi apmācīto karavīru skaits ir grūtākā, sliktākā problēma, tad dabīgi sanākt atkāpties un zaudēt teritoriju," skaidroja Bērziņa.

Tas, protams, ir ļoti sarežģīti, jo atkāpties un zaudēt konkrētu pilsētu, lai pasargātu savus karavīrus, jāvar tā, lai tas nekļūtu par veselu atkāpšanās vilni, kas pārņem visu frontes līniju. 

"Te ir runa par jūniju, kad varētu uzlaboties situācija. Maijā pārāk labas ziņas es negaidu. Jūnijā jau būtiski kaut kas var mainīties, tāpēc mērķis ir noturēties," atzina Bērziņa.

Veiksmīgi iebiedētas Ķīnas lielākās bankas

Kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Rietumi pret to vērsuši dažādas ekonomiskās sankcijas. Nu atklāts, ka īpaši efektīvas ir izrādījušās sekundārās sankcijas, ja runā par bankām un uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krieviju.

Ziņu aģentūra "Reuters" nākusi klajā ar pētījumu, kurā secināts, ka, baidoties no Amerikas sekundārajām sankcijām, daudzas Ķīnas bankas vairs neapkalpo klientus Krievijā.

Līdz ar to Ķīnas ražotājiem ir ļoti apgrūtināta dzīve – lai Krievijas pasūtītāji ar viņiem varētu norēķināties, dažādu apkārtceļu meklēšana kļuvusi jau par ikdienu.

"Ķīna šobrīd atbalsta un uzsāk dažāda veida sadarbību ar Krieviju civilmilitārajā telpā, bet Ķīnas lielās bankas, četras lielās komercbankas, baidās no darījumiem ar Krieviju, baidās saņemt naudu no Krievijas, jo baidās no Rietumu sankcijām," norādīja Bērziņa.

Drošības politikas eksperte skaidroja, ka pirms nedēļas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens bijis Ķīnā un tieši runājis par iespējamajām sankcijām, cenšoties ierobežot Ķīnas palīdzību Krievijai. 

"Pēdējā mēneša laikā ir bijis daudz sarežģītāk Ķīnas uzņēmumiem sadarboties ekonomiski ar Krievijas uzņēmumiem. Ir grūti saņemt naudu, maksu par to, ko aizsūta. Protams, pagrīdē daudz ko var pastumt, un Ķīnā ir arī tādas bankas un uzņēmumi, kuri nav aktīvi pasaules tirgos, un tāpēc sankcijas pret tādiem uzņēmumiem vai bankām nebūtu iespējams ieviest, bet ir interesanti un svarīgi redzēt, ka tomēr lielie sankciju draudi pret lielākajām Ķīnas bankām ir nozīmīgi un ierobežo arī Krievijas brīvību attīstīt savu ekonomiku sadarbībā ar Ķīnu," vērtēja Bērziņa.

ASV pretrunīgie lēmumi

Vienlaikus ASV valsts kase ir nākusi klajā ar dokumentu, kas atļauj sadarbību ar Krievijas bankām un ļauj tām veikt transakcijas, kas saistītas ar enerģētikas sfēru. Šis sankciju izņēmums ir noteikts līdz 1. novembrim, dažas dienas pirms ASV prezidenta vēlēšanām, ar iespēju pēc tām to arī pagarināt. 

"Smuki tas neizskatās. Pēdējā laikā ļoti ceļas Krievijā gan dīzeļa, gan benzīna cenas. Ir bijuši daudzi dronu un citi uzbrukumi Krievijā naftas pārstrādes rūpnīcām, un pēdējā nedēļā ir pat par 10% cēlusies Krievijā dīzeļdegvielas cena. Pēdējā pusgadā benzīna cenas ir cēlušās par 20%," kontekstu sniedza Bērziņa.

Drošības politikas eksperte norādīja, ka līdz ar to Krievijas interesēs ir paplašināt savas eksporta spējas, lai varētu piepildīt savus makus un turpināt karu Ukrainā. 

"Dabīgi no Rietumiem būtu jābūt tādai reakcijai, lai Krievija mazāk veiktu eksportus, bet, ja sāpe notiek saistībā ar naftas cenām Krievijā, tad tā sāpe var notikt arī visās pārējās valstīs, jo globālie degvielas tirgi ir tādi, ka ierobežot sāpi vienā valstī parasti nav īsti iespējams. Šobrīd tas ir spekulācijas līmenī, jo šī ir jauna ziņa, bet izskatās, ka, lai varētu atvieglot iespējamo benzīna un citas degvielas cenu kāpumu, notiek sankciju atvieglojumi Krievijas bankām," skaidroja Bērziņa.

Protams, šo jautājumu pieņemšanu būtiski ietekmē ASV gaidāmās vēlēšanas un cīņa par vēlētājiem, no kuriem daudziem, iespējams, daudz svarīgāk par Ukrainas uzvaru karā šķiet degvielas cena pašu mājās.

"Tas varētu būt aprēķins, kas atļauj šāda veida sankciju politikas maiņu. Vai tas ir gudri vai nav? Tas noteikti nav smuki. Vai tas ir gudri – tas varbūt ir drusku cits jautājums, bet noteikti tas jūtas tā pavisam dīvaini, ņemot vērā visu pārējo ārpolitiku. Bet plašākā mērogā galvenais tomēr ir aizsardzība un noturēt demokrātiskās vērtības un stipru ārpolitikas nostāju visos lielajos aizsardzības jautājumos," norādīja Bērziņa.

Iespējams, ASV atvieglo šīs sankcijas, lai noturētu normālā līmenī naftas cenas pašu mājās un līdz ar to arī savu vēlētāju apmierinātību ar esošo ārpolitiku, pauda drošības politikas eksperte. 

"Vai tas ir pareizais ceļš – nu par to, man liekas, daudziem, īpaši Ukrainā, būs ļoti lieli jautājumi," atzina Bērziņa.