Eiropas Komisijas priekšsēdētāja sarunā ar žurnālistiem skaidroja savu ieceri, atbildot uz jautājumu, vai Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk vajadzētu pārorientēt savu bruņojuma ražošanu uz kara ekonomikas režīmu.
"Mēs visi redzam, ka Krievijas agresijas kara dēļ uz kārts ir daudz kas un ka Eiropai ir jāspēj sevi aizsargāt. Tam mums ir nepieciešama spēcīga aizsardzības nozare. Eiropai vairāk jātērē aizsardzībai, jātērē labāk un jātērē vairāk eiropeiski, lai ar šo ieguldījumu aizsardzībā mums ir labi ienākumi labās darba vietās Eiropā. Tāpēc nākamajā pilnvaru termiņā es vēlētos iecelt amatā aizsardzības komisāru, kas pārrauga aizsardzības nozari un labāk koordinēt vienoto tirgu. (..) Mums vajag spēcīgu aizsardzības nozari, lai varētu aizsargāt Eiropu un nodrošināt, ka Eiropas Savienībā saglabājas miers," sacīja amatpersona.
Fon der Leiena paziņoja, ka jaunā aizsardzības komisāra pirmais uzdevums būs sagatavot tā saukto "Balto grāmatu" jeb ziņojumu par to, cik lielā mērā Eiropas valstis ir gatavas pašas sevi aizstāvēt.
Ziņojums tiktu sagatavots, sadarbojoties ar jauno ES augsto pārstāvi ārlietās. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pārvēlēšanas gadījumā sola arī citu ambiciozu ieceri.
"Ja es būšu nākamā Eiropas Komisijas prezidente, es nākšu klajā ar vairākiem aizsardzības projektiem, kas skar kopējas Eiropas intereses, lai nodrošinātu, ka lielus projektus var attīstīt un izvietot Eiropas teritorijā," solīja Leiena.
Viņa arī savā runā norādīja, ka steidzami vajag atjaunot Eiropas valstu bruņoto spēku spējas.
Pozitīvi fon der Leienas plānus novērtējis Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Viņš norādījis, ka iecere par aizsardzības komisāra izvirzīšanu ir bijusi Polijas iecere un ir gandarīts, ka Briselē tā ir tikusi ņemta vērā.
Tajā pašā laikā Tusks atzina, ka šī iecere prasīs lielus naudas līdzekļus.
Fon der Leiena ar domu, ka ir jābūt komisāram aizsardzības jautājumos, nāca klajā vēl februārī Minhenes drošības konferences laikā. Vēl pirms tam šādu ieceri atbalstīja nu jau bijusī Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Ollongrēna, Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni, bet šī gada martā arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Bet pagājušajā nedēļā – arī Kipras prezidents Niks Hristodulidis.
Daudzi pamato lēmumu ar nepieciešamību stiprināt Eiropas aizsardzības nozari. Fon der Leienas iniciatīva varētu tikt vērtēta arī kā daļa no priekšvēlēšanu kampaņas atbalsta nostiprināšanai.
