"Otrā pasaules kara upuru piemiņas un uzvaras pār nacismu dienā nacists Putins uzsāka masveida raķešu uzbrukumu Ukrainai," sociālajā tīklā "X" rakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Visai pasaulei ir jāsaprot, kas ir kas. Pasaule nedrīkst dot iespēju jaunam nacismam," viņš piebilda.

Ukrainas lielākais elektroapgādes uzņēmums DTEK, ka šī rīta uzburkumos cietušas trīs kompānijas pārziņā esošas termoelektrostacijas. Pēdējo gandrīz divu mēnešu laikā tas bijis piektais uzbrukumus šī uzņēmuma objektiem.

Krievijas spēku apšaudēs bojāti enerģētikas objekti, aptuveni 30 dzīvojamās ēkas, sabiedriskais transports, automašīnas, kā arī ugunsdzēsības un glābšanas vienības ēka Zaporižjā. Ir zināms, ka cietuši trīs cilvēki, – divus ievainoja Kijivas apgabalā, bet Kirovohradas apgabalā apšaudēs ievainots bērns.

Virs galvaspilsētas Kijivas esot notriektas visas Krievijas palaistās spārnotās raķetes, paziņoja Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko. Viņš apliecināja, ka pilsētā nav nodarīti postījumi un nav arī cietušo.

Arī Ļvivā darbojās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpat sprādzieni bija dzirdami Zaporižjā.

Ļvivas apgabalā Krievija uzbrukusi gāzes infrastuktūras objektam.

"No 12 raķetēm, kas ielidoja apgabala teritorijā, lielāko vairumu – astoņas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt. Diemžēl ir trāpījumi, (..) kur jau vairākkārtīgi šogad ienaidnieks tēmējis pa gāzes infrastruktūras objektu, tāpat notika uzbrukums pa siltumģenerācijas staciju. Par laimi, nav cietušo," stāstīja Ļvivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Kozickijs.

Neskatoties uz mēģinājumu iznīcināt šo gāzes infrastuktūras objektu Ļvivas apgabalā, tam nav nodarīti kritiski smagi postījumi un pazemes gāzes krātuvi var turpināt izmantot.

Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko paziņoja, ka Krievijas raķetes un droni bija mērķēti arī pa enerģētikas objektiem Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos. Ministrs neatklāja, vai Krievijas uzbrukumi ir nodarījuši kādus postījumus.

8. maija rītā Krievija uzbruka arī civilajai dzelzceļa infrastruktūrai Hersonā. Triecienu rezultātā tika bojāti sliežu ceļi un dzelzceļa stacija. Vilcienu kustība starp Kijivu un Hersonu uz laiku ierobežota līdz Mikolajivai, bet pasažieri uz Hersonu tiks nogādāti ar autobusiem.

Krievijas karaspēks uzbrucis Ukrainai no gaisa ar 76 dažādiem ieročiem – 55 raķetēm un 21 "Šahed" kaujas bezpilota lidaparātu, paziņoja Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.

Pēc viņa teiktā, Krievijas spēki izmantoja vienu raķeti "Kinžal", divas ballistiskās raķetes, kas izšautas no kompleksa "Iskander-M", četras kreisās raķetes "Kalibr", vienu spārnoto raķeti, kas izšauta no kompleksa "Iskander-K", divas vadāmās raķetes Kh-59/X-69 un 45 spārnotās raķetes Kh-101/X-555. 

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem kopumā izdevies iznīcināt 59 raķetes un dronus.

Naktī uz 8. maiju Krievijas okupanti uzbruka trim termoelektrostacijām, nopietni bojājot iekārtas.

"Vēl viena ārkārtīgi smaga nakts Ukrainas enerģētikas nozarei. Ienaidnieks apšaudīja trīs mūsu termoelektrostacijas. Iekārtas ir nopietni bojātas. Enerģētiķi šajās minūtēs strādā, lai novērstu uzbrukuma sekas," saziņas vietnē "Telegram" vēstīja Ukrainas enerģētikas uzņēmums "DTEK".

Šis ir jau piektais Krievijas masveida uzbrukums Ukrainas enerģētikas objektiem pēdējā pusotra mēneša laikā.

"Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma "DTEK" termoelektrostacijas ir apšaudītas aptuveni 180 reizes. Šajā laikā apšaudēs stacijās tika ievainots 51 darbinieks un nogalināti trīs enerģētiķi," norādīja "DTEK".

Kā norādīja Ukrainas enerģētikas ministra Hermana Holuščenko vietniece, pēc aizvadītās nakts uzbrukumiem vissmagākā situācija saistībā ar elektroapgādi joprojām saglabājas Harkivā un Harkivas apgabalā.

Tur visapjomīgākie postījumi Ukrainā tika nodarīti arī 22. martā – todien apgabals pilnībā palika bez elektrības un daļēji arī sakariem. Tur arī šobrīd vēl turpinās plānveida elektroapgādes atslēgumi, jo postījumu atjaunošanai vajadzēs ilgāku laiku, turklāt Krievija gandrīz katru dienu uzbrūk no jauna un tur, kur jau viss ir savests kārtībā, atkal darbi jāsāk no jauna.

Atslēgumi rūpnieciskajiem patērētājiem ir arī Krivijrihā. Un, kā trešdien atzina ministra vietniece, – visdrīzāk trešdienas vakarā Ukraina arī izmantos iespēju piepirkt klāt elektroenerģiju no Rietumu kaimiņiem, jo nodarīto postījumu dēl visu vajadzību segšanai tās nepietiks. Arī Ukrainas iedzīvotāji tiek  aicināti taupīt elektrību – īpaši vakara un rīta stundās, kad patēriņš ir lielāks.

Aizvadītās nakts postījumu rezultātā bojājumi nodarīti ne vien elektroapgādes infrastuktūrai, bet arī kādam civilās infrastuktūras objektam Brovaros – Kijivas pievārtē. Uzbrukuma rezultātā tur ir arī cietuši divi cilvēki, kas nogādāti slimnīcās.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala,  bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.

Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.