Ramzans Kadirovs ir tikai 47 gadus vecs, bet pēdējo pāris gadu laikā viņa veselības problēmas kļuvušas acīmredzamas. Krievijas neatkarīgie mediji vēsta, ka viņš sirgst ar kādu smagu slimību.
ĪSUMĀ:
- 2004. gada 9. maijā sprādzienā tika nogalināts Čečenijas līderis Ahmads Kadirovs.
- Pēc viņa nāves varu Čečenijā pakāpeniski pārņēma Ahmada dēls Ramzans Kadirovs.
- Kremlis ir atbalstījis Kadirovu, kurš pārņēmis savā kontrolē Čečenijas ekonomiku un politiku.
- Apmaiņā pret miera nodrošināšanu Maskava katru gadu piešķir Čečenijai miljardiem eiro.
- Kadirovs ir iznīdējis jebkādu konkurenci; viņa sāncenši ir nogalināti vai aizbēguši no Čečenijas.
- Ramzana veselības stāvokļa pasliktināšanās liek uzdot jautājumus par iespējamo pēcteci.
Putina un Kadirova simbioze
Ramzana tēvs, toreizējais Čečenijas prezidents Ahmads Kadirovs uz viņsauli pārcēlās strauji, kad 2004. gada 9. maijā "Uzvaras dienas" svinību laikā Groznijas futbola stadionā viņa pretinieki sarīkoja sprādzienu.
Tajā tika nogalināts Ahmads Kadirovs un vēl vairāki cilvēki, desmitiem cilvēku tika ievainoti. Atbildību par sprādziena organizēšanu uzņēmās čečenu kaujinieku komandieris Šamils Basajevs, kurš pats pēc pāris gadiem tika nogalināts citā sprādzienā.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins nekavējoties izteica līdzjūtību Kadirova tuviniekiem un Kremlī uzņēma Ramzanu Kadirovu, kurš uz tikšanos ar Kremļa saimnieku ieradās, ģērbies treniņtērpā.
Šī tikšanās ievadīja Putina un Kadirova sadarbību, kas turpinās jau 20 gadu.
Putins ir nodrošinājis Čečenijai dāsnu finansējumu no Krievijas federālā budžeta, bet Kadirovs ir izpildījis solījumu "ieviest Čečenijā kārtību", pieliekot punktu bruņotai cīņai pret Maskavas varu.
Tiesa gan, cilvēktiesību aizstāvji asi kritizē Kadirova režīmu, kas ignorē jebkādas cilvēktiesību normas un vajā valdošā klana pretiniekus.
No Maskavas ienaidnieka par sabiedroto
Tēva nāves gadadienā Ramzans Kadirovs ceturtdien sociālajos tīklos publicējis veltījumu Ahmadam. "Tu saliedēji čečenu sabiedrību un izlēmīgi pieliki punktu smagiem pārbaudījumiem, ko daudzu gadsimtu laikā pārcietusi mūsu nācija. Šodien es lepni turpinu tevis sākto ceļu, pa kuru tu aizgāji kā šahīds [islāma moceklis]," veltījumā tēvam raksta Ramzans.
Ahmads Kadirovs bija čečenu garīdznieks un armijas komandieris, kurš pirmā Čečenijas kara laikā 90. gadu vidū kopā ar Čečenijas neatkarības atbalstītājiem cīnījās pret Krievijas varu.
"Pasaulē ir miljons čečenu un 150 miljoni krievu. Ja katrs čečens nogalinās 150 krievu, mēs uzvarēsim," tolaik teicis Ahmads Kadirovs.
Taču laika gaitā viņa nostāja mainījās. 1999. gadā Krievijā pie varas nāca Putins, kurš sāka otro Čečenijas karu. Šajā karā Kadirovs atteicās cīnīties pret Maskavu. Kā salīdzinoši mērenā islāma atzara pārstāvis viņš bija noraizējies, ka lielāko ietekmi Čečenijas pretošanās kustībā bija ieguvuši islāma ekstrēmisti, kas sludināja daudz radikālākas idejas.
Maskava izmantoja izdevību, lai pārvilinātu Kadirovu savā pusē. Daudzi čečeni viņu uzskatīja par nodevēju, bet Maskava parūpējās, lai 2003. gada rudenī Kadirovs tiktu ievēlēts par Čečenijas prezidentu. Viņa valdīšanas laiks gan nebija ilgs, jo nākamā gada 9. maijā Kadirovs gāja bojā sprādzienā.
Ramzans ir iznīdējis visus konkurentus
Kadirova seniora vadībā Čečenija jau bija uzņēmusi kursu uz tagadējo modeli attiecībās ar Maskavu. Abas puses apņēmās izbeigt bruņoto konfliktu, kas divu Čečenijas karu laikā bija prasījis milzīgus upurus. Čečenija palika Krievijas Federācijas sastāvā, taču ieguva "de facto" neatkarību, jo Maskava apsolīja nejaukties čečenu iekšejās lietās un dāsni finansēt karadarbībā izpostītās zemes atjaunošanu.
2004. gadā, kad gāja bojā viņa tēvs, Ramzans Kadirovs vēl nevarēja oficiāli kļūt par Čečenijas līderi, jo likumā bija rakstīts, ka Čečenijas prezidentam jābūt vismaz 30 gadu vecam, bet Ramzans tolaik bija tikai 27 gadus vecs.
Tādēļ viņš kādu laiku pildīja Čečenijas premjera vietnieka un premjera pienākumus, bet 2007. gadā, kad bija sasniedzis 30 gadu vecumu, oficiāli tika apstiprināts Čečenijas prezidenta amatā.
Kadirova juniora vara sākotnēji nebūt nebija neierobežota, jo tolaik par ietekmi Čečenijā cīnījās vairāki savstarpēji konkurējoši klani.
Taču pamazām visi Kadirova konkurenti tika cits pēc cita iznīcināti vai bija spiesti bēgt uz ārzemēm. Kadirova režīms līdzīgā veidā izrēķinājās ne tikai ar konkurējošo bandu līderiem, bet arī ikvienu, kurš uzdrošinājās kritizēt Čečenijā valdošo varu.
Kadirova režīms tiek turēts aizdomās arī par vairākām skaļām Krievijā pastrādātām politiskām slepkavībām, piemēram, čečenu noziedznieki bijuši saistīti ar žurnālistes Allas Poļitkovskas un Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavībām.
Čečeni nealkst Ukrainā mirt par Putina "krievu pasauli"
Čečenijas vadonis Kadirovs daudzkārt publiski zvērējis neierobežotu uzticību Kremļa saimniekam Putinam. Ne velti Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti Čečenijā vienmēr ir safabricēti tā, lai uzrādītu milzu atbalstu Putinam: arī šogad "prezidenta vēlēšanās" viņš Čečenijā esot saņēmis 99% balsu.
Kadirovs ar saviem kaujiniekiem arīdzan aktīvi atbalstījis Putina sākto karu Ukrainā. Tiesa gan, šis atbalsts bieži vien aprobežojies ar skaļiem paziņojumiem, nevis reālu pienesumu kaujas laukā.
Čečenu kaujinieki, pretēji Kadirova apgalvojumiem, nebūt nealkst doties karot uz Ukrainu, lai īstenotu Putina murgainās idejas par "krievu pasaules" paplašināšanu.
"Es izdzīvoju divos karos pret Maskavu ne jau tāpēc, lai Putina vārdā kristu kaujā Ukrainā," laikrakstam "The Wall Street Journal" stāsta kāds čečenu karotājs, kurš atteicies doties uz Ukrainu.
Čečenu uzticība nopirkta par lielu naudu
Kadirova uzticība Putina režīmam ir nopirkta par naudu, ļoti lielu naudu. Kremļa piešķirtais finansējums veido vairāk nekā 80% no Čečenijas budžeta. Kadirovs stāstījis, ka Čečenija no Krievijas federālā budžeta saņem vairāk nekā 300 miljardus rubļu (ap trīs miljardi eiro) gadā.
Par šo naudu Kadirova klanam izdevies atjaunot karā nopostīto galvaspilsētu Grozniju, ko tagad rotā debesskrāpji un vērienīgas mošejas. Arī pats Kadirovs un viņa līdzgaitnieki uz Maskavas rēķina tikuši pie milzu bagātības.
Kremlis piever acis uz Čečenijā plaši izplatīto korupciju, jo līdzīgā veidā darbojas arī Putina klans Maskavā.
Kadirovs atzinis, ka bez Maskavas atbalsta Čečenija nevarētu izdzīvot pat pāris mēnešu, jo reģionam nav ne naftas, ne gāzes, ne elektrības.
"Putina atbalsts un nauda palīdzēja Kadirovam kļūt no nulles par varoni, taču vienlaikus tas padarījis viņu ievainojamu un pilnībā atkarīgu," sarunā ar "The Wall Street Journal" secina Ziemeļkaukāza politikas pētniece Jekaterina Sokirjanska.
Ņemot vērā Kadirova milzīgo lomu Čečenijas politikā, Kremļa satraukumu izraisījušas ziņas par Ramzana slikto veselības stāvokli.
Pēdējo gadu laikā viņš ir ievērojami pieņēmies svarā; runā un pārvietojas ar grūtībām. Nereti izskanējuši minējumi, ka Kadirovam ir nopietnas problēmas ar nieru darbību. Trimdā iznākošais laikraksts "Novaja Gazeta Eiropa" šogad vēstīja, ka Kadirovs jau kopš 2019. gada sirgstot ar aizkuņģa dziedzera nekrozi.
Kadirovs un viņa pārstāvji centušies izkliedēt šīs baumas, publicējot video, kuros Kadirovs redzams dažādās sportiskās aktivitātēs.
In an attempt to once again prove the good state of his health, propagandists filmed Ramzan Kadyrov allegedly pulling a pickup truck pic.twitter.com/CWSmcJDFsh
— WarTranslated (Dmitri) (@wartranslated) May 8, 2024
Ramzana dēls vēl pārāk jauns vadoņa lomai
Runas par Kadirova slikto veselības stāvokli likušas uzdot arī citu jautājumu: kas stāsies viņa vietā, ja Ramzans nomirs vai pilnībā zaudēs darbaspējas?
Kadirovs nav kautrējies izdalīt amatus saviem līdzgaitniekiem un ģimenes locekļiem, piemēram, Ramzana meita Aišata tika iecelta par Čečenijas kultūras ministri.
Sabiedriskās aktivitātes liecina, ka pats Ramzans sava pēcteča lomai gatavo vienu no saviem dēliem Adamu, kurš pagājušogad tika iecelts par prezidenta apsardzes dienesta vadītāju. Adams jau saņēmis arī Čečenijas augstāko apbalvojumu: Čečenijas varoņa titulu.
Taču ir kāda problēma: Adams Kadirovs pašlaik ir tikai 16 gadu vecs, tādēļ skaidrs, ka tēva nāves gadījumā viņš diez vai varētu uzņemties Čečenijas līdera pienākumus.
Adams pagājušogad nokļuva ziņu virsrakstos, kad internetā parādījās video, kurā redzams, kā cīņas mākslās trenētais jauneklis izmeklēšanas izolatorā piekauj kādu krievu, kurš bija apsūdzēts par Korāna dedzināšanu.
"Novaja Gazeta Eiropa" raksta, ka Kremlis par iespējamo Kadirova pēcteci viņa nāves gadījumā uzskata čečenu kaujinieku komandieri Apti Alaudinovu, kurš nesen iecelts ietekmīgā amatā Maskavā.
Taču uz Čečenijas līdera posteni noteikti būtu arī citi pretendenti, un klanu savstarpējās cīņas gadījumā ātri vien varētu izgaist Putina režīma uzturētais priekšstats, ka Maskavai ir izdevies "sakārtot Čečeniju".
