Šīs darba grupas galvenais uzdevums ir sagatavoties nākamajai rudens un ziemas apkures sezonai apstākļos, kad Krievija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas energoapgādes un arī citu infrastruktūru.

"Šodien mēs saskaramies ar neierastiem izaicinājumiem – iespējams, lielākajiem visa pilna apmēra kara laikā. Pirmais izaicinājums – postījumu apmēri. Iznīcināti vai sabojāti virs 800 siltumagādes objekti," stāstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

"Pēc masveida apšaudēm Ukraina ir zaudējusi līdz 8 gigavatiem elektroenerģijas ģenerācijas, ir zaudējumi arī sadales sistēmās. Lai sabalansētu patēriņu ar saražoto, nākas izmantot avārijas palīdzību no mūsu Rietumu kaimiņiem. Tāpēc, protams, aicinām visus patērētājus uz taupību – īpaši pīķa stundās. Lai atjaunotu zaudēto, ir nepieciešama kolosāla summa – tuvu vienam miljardam dolāru (gandrīz 932 miljoni eiro). Tas ir šobrīd, bet acīmredzot uzbrukumi turpināsies un zaudējumu summa tikai augs," norādīja valdības vadītājs.

Otrs izaicinājums, ar kuru strādā darba grupa, ir, kā palielināt starptautiskās palīdzības apmērus. Ukraina ir pateicīga visiem sabiedrotajiem, kas to šajā grūtajā periodā atbalsta, taču vajadzības ir daudzkārt lielākas nekā šobrīd ienākošais atbalsts. 

"Ukrainas enerģētikas atbalsta fondā jau ir savākti virs 410 miljoniem eiro. No ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) mēs esam saņēmuši palīdzību, kas ir 120 katlumājas, 91 kooģenerācijas iekārta, 55 transformatori un daudz cita aprīkojuma. Šobrīd startē jauna USAID programma Ukrainas enerģētikas atbalstam 190 miljonu dolāru vērtībā.

Mums nepieciešams dubultot pūliņus resursu piesaistei.  Ukrainas enerģētikas atjaunošanā jāiesaistās visai pasaulei – mēs to lūdzam," uzsvēra Šmihaļs.

Trešais lielais izaicinājums, ko Ukrainas valdības darba grupai nākas risināt, ir energoapgādes uzņēmumu finansiālais stāvoklis. Lielie iedzīvotāju un uzņēmumu parādi par elektrību un siltumu kavē uzņēmumu iespējas investēt atjaunošanā un modernizācijā, tāpēc tiek domāts, kā risināt šīs problēmas.

Vissmagāk cietušajam Harkivas apgabalam par labu jau ir pieņemti atsevišķi lēmumi – piemēram, šī apgabala iedzīvotāji saņems piecreiz lielāku atbalstu norēķiniem par elektrību, lai viņi varētu atļauties apmaksāt alternatīvus elektroenerģijas avotus.

Tāpat milzīgs izaicinājums pašreizējos apstākļos ir ne vien atjaunot visu, ko Krievija šobrīd ir iznīcinājusi vai sabojājusi, bet arī sākt sistēmisku enerģētikas un siltumapgādes sistēmas pārbūvi ar mērķi to decentralizēt.

Tas viss tiek darīts, rēķinoties, ka Krievijas uzbrukumi turpināsies, taču decentralizācija palīdzēs ievērojami mazināt postījumu apmērus. Piemēram, ja kādā stacijā trāpa raķete, tā tiek atslēgta no kopējā tīkla, nenodarot postījumu visam apgabalam. Tādējādi pēc iespējas vairāk cilvēku būtu iespēja nākošo ziemu pārlaist siltumā un  gaismā.