ISW analītiķi uzskata, ka Belousova iecelšana ministra amatā ir svarīgs notikums centienos radīt visus ekonomiskos nosacījumus ilgstošam konfliktam.
Līdzšinējais Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu saskāries ar apsūdzībām korupcijā un ticis pakļauts asai kritikai. Par viņa aizstāšanu tika spekulēts ilgstoši. Tikmēr līdzšinējais pirmais vicepremjers Andrejs Belousovs teju desmit gadus pavadījis ekonomiskās attīstības ministra amatā, kā arī piedalījies dažādu inovācijas projektu, arī dronu izstrādes vadībā.
Belousovam ir efektīva tehnokrāta reputācija, un avoti apgalvo, ka viņam ir labas attiecības ar Vladimiru Putinu.
Putins, pēc visa spriežot, apņēmies izmantot Belousova pieredzi, lai apvienotu militāro un ekonomikas politiku. Tas, pēc ekspertu domām liecina, ka Kremlis turpina gatavoties ilgstošam karam Ukrainā.
Šoigu atstādināšana no aizsardzības ministra amata ir nevis viņa atlaišana vai sodīšana, bet gan rotācija, kas kopumā nav nekas ārkārtīgi neparasts, sarunā ar Latvijas Radio vērtēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
"Šoigu vairs nebūs aizsardzības ministrs, bet nevarētu teikt, ka Krievijas sistēmā viņa jaunais amats būtu bez ietekmes. Varētu pat argumentēt – vismaz [kādreizējā Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja] Patruševa laikā šim amatam bija pat, varētu teikt, lielāka ietekme," viņš teica.
Sārts arī piebilda, ka drīzāk jāseko līdzi tam, kas tālāk notiks ar kādreizējo Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāru Patruševu.
"Šobrīd pēc pieejamām ziņām var secināt, ka tieši viņš ir tas, kura nākotnes scenārijs ir neskaidrs. Viņš tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem Putina tuvējā lokā," teica Sārts.
Skarbāk Šoigu atstādināšanu gan vērtēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Bērziņš. Viņš sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka Putins ir acīmredzami neapmierināts ar korupcijas problēmām Krievijas Aizsardzības ministrijā.
"Mēs redzējām, kā pirms dažām nedēļām ģenerālis Timurs Ivanovs tika diezgan demonstratīvā veidā arestēts. Tas nebija tā – klusi," viņš sacīja.
"Šoigu principā ir nekompetents, ir korumpēts, un visi to zina, bet tajā pašā laikā viņš ir diezgan Putinam lojāls cilvēks. Un šīs lojalitātes dēļ un, protams, ņemot vērā, ka starp abiem arī pastāv personiskas attiecības, [Putins] atrada tādu vietu viņam, lai viņš tomēr būtu ietekmīgs un augstā amatā, bet tālu no Krievijā šobrīd diezgan lielā aizsardzības budžeta," sacīja Bērziņš.
Pētnieks uzsvēra, ka jebkura stratēģiskā plānošana vai jebkuras stratēģiskās ambīcijas bez attiecīgiem resursiem esot vien halucinācija.
"Tāpēc ir diezgan svarīgi, lai Krievijas militārā industriālā nozare spētu saražot pietiekoši daudz spēju – munīcijas un iekārtu, bruņumašīnu, tanku un tā tālāk. Un, ja korupcija ir pārāk augsta, tas nenotiek. Un tad cerība ir, ka jaunais aizsardzības ministrs – jo viņš ir tāds tehnokrāts – ka viņš būs spiests tomēr risināt šo jautājumu," viņš pauda.
Abi Latvijas Radio uzrunātie eksperti gan bija vienisprātis, ka aizsardzības ministra maiņa situāciju frontē Ukrainā tuvākajā laikā būtiski neietekmēs.
"Karalauku aizvien vadīs [Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks [Valērijs] Gerasimovs. Belousovs ir tāds pats kā Šoigu – arī viņam nebija nekādas militāras pieredzes, pirms viņš kļuva par aizsardzības ministru. Šoigu ir civilists, un tāpēc arī daļa Krievijas bruņoto spēku viņu nicina. Bet Gerasimovs ir karjeras ģenerālis. Cik kompetents – tas ir cits jautājums. Un viņš turpinās [vadīt bruņotos spēkus]. Cik ilgi viņš to darīs – tas arī ir labs jautājums tāpēc, ka parasti, kad mainās aizsardzības ministri, mainās arī bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieki," skaidroja Bērziņš.
Tikmēr Sārts piebilda, ka par inovatīvu un par tehnoloģiju attīstībā ieinteresētu personu dēvētais Belousovs arī, visticamāk, nespēs ieviest jūtamas izmaiņas tehnoloģiju izmantošanā Krievijas bruņotajos spēkos.
"Belousova iesaiste dažādos tehnoloģiju un inovāciju jautājumos – viņš [Putins], ticamāk, mēģina tā dot impulsu Krievijas armijai. Bet no viena cilvēka šādi impulsi, protams, nerodas – tas ir daudz lielāks un sistemātiskāks jautājums. Un es šaubos, vai viņam veiksies ar lielu inovāciju ieviešanu Krievijas bruņotajos spēkos," vērtēja Sārts.
65 gadus vecais Belousovs pēc profesijas ir ekonomists. Iepriekš bija pirmais vicepremjers, ilgstoši arī Putina padomnieks un ministrs Krievijas ekonomiskās attīstības jautājumos.
Aizsardzības ministrija pārvalda milzīgus resursus, tā atbild par visiem militārās rūpniecības pasūtījumiem. Pēc Kremļa publiskotajiem datiem, Krievijas aizsardzības ministrijas un spēka struktūru kopējais budžets vēl nesen bija 3 % iekšzemes kopprodukta.
To palielināja līdz 3,4 %, bet šobrīd tas sasniedz jau 6,7 %. Izdevumi tuvojas aukstā kara gadu līmenim, kad militārie tēriņi sasniedza 7,4 %.
Kā norādījis Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, ģeopolitiskā situācija pieprasot ļoti būtiskus lēmumus.
"Ir ļoti svarīgi drošības jomas ekonomiku iekļaut kopējā valsts ekonomikā, lai tas atbilstu šī brīža attīstības dinamikai. Šodien kaujas laukā uzvar tas, kurš ir vairāk atvērts inovācijām, vairāk atvērts to ieviešanai maksimāli ātri. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka prezidents šobrīd ir nolēmis, ka Aizsardzības ministrijas vadītāja amatā būs civila persona," viņš teica.
Vairāki Krievijas informācijas avoti arī norādīja, ka Putinam patiešām esot nopietnas bažas par korupciju un līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu armijā. Aizsardzības ministrija, kuru vairāk nekā 10 gadus vadīja Sergejs Šoigu, bieži ir kritizēta par augsta līmeņa korupciju, birokrātiju un Krievijas karaspēka neveiksmēm Ukrainā.
Belousova kandidatūra vēl formāli jāapstiprina Federācijas padomei. Pirmdien, uzstājoties Aizsardzības un drošības komitejā, viņš aicināja nodrošināt karavīriem labāku aprūpi.
"Īpaši tas attiecas uz medicīnisko aprūpi. Manuprāt, tas ir nepieņemami, kad speciālās militārās operācijas dalībniekus, kuri atbrauc atvaļinājumā, trenkā pa civilām ārstniecības iestādēm un sūta uz slimnīcām, kuras bieži vien ir pārpildītas," teica Belousovs.
Savukārt līdzšinējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu turpmāk būs Drošības padomes sekretārs un arī atbildēs par militāro industriju. Bet Nikolajs Patruševs atbrīvots no Drošības padomes sekretāra amata, kā teikts, sakarā ar pāriešanu citā darbā.
