Brava stāstīja, ka Krievija var faktiski netraucēti kaitēt Latvijas un apkārtējā reģiona satelīta navigācijas sistēmām, turklāt aviācijas organizācijām ir ļoti sarežģīti stāties šiem procesiem pretī. Tās, gluži kā ANO, var tikai vārdiski nosodīt, bet soda sankcijas pieņemt nevar.
"Jūs varat identificēt vietu, no kurienes sakaru traucēšana nāk, ir pat iespējams noteikt pašu traucētāju, taču tas nenozīmē, ka jūs zināt, kurš to vada," stāstīja eksperte. "Tas var atrasties ļoti konkrētā vietā, piemēram, pie Kaļiņingradas, kā tas bija pavisam nesena incidenta laikā, bet tas joprojām nenozīmē, ka to vada Krievijas valdība. Un tas tiešām ir pats lielākais izaicinājums, kādēļ tik grūti arī uz to visu atbildēt. Ja mēs nevaram pierādīt, ka aiz tā visa stāv Krievijas valdība, tad mēs arī nevaram Krieviju sodīt. Un pat tad, ja mēs to gribētu, kā mēs to varētu izdarīt?"
Eksperte arī norādīja, ka satelītu navigācijas sistēmu traucēšana ir ārkārtīgi nepatīkama globālās aviācijas sektoram un šajā gadījumā – jo īpaši Baltijas jūrā. Taču piloti zina arī, kā lidot bez šīm sistēmām.
"Nav tā, ka tad, ja ir traucētas satelīta navigācijas sistēmas, viss kļūst bezcerīgs. Viņi zina, kā šādās situācijās rīkoties. Protams, ar šīm sistēmām ir daudz efektīvāk," skaidroja Brava.
Par piemēru eksperte minēja nesenu gadījumu, kad divas "Finnair" uzņēmuma lidmašīnas bija spiestas griezties apkārt un pārtraukt lidojumus, jo lidostai nebija spēju turpināt darbu bez satelīta navigācijas sistēmām.
"Tā konkrēti bija neliela lidosta Igaunijā. Lielākoties lidostām ir šīs spējas un piloti tiešām zina, ko darīt, bet jebkurā gadījumā – tas ir kaitējums avio sektoram pat tad, ja tas, par laimi, neizraisa negadījumus," atzīmēja eksperte.
Rietumiem naidīgās valstis – Krievija, Ziemeļkoreja, Baltkrievija un citas – , viņasprāt, izmantos jebkādus instrumentus un reģionus, lai nodarītu kaitējumu. Tās vispirms pārbaudīs, vai cerētie traucēkļi darbojas, un, ja darbojas un rada lielu kaitējumu, tad tās turpinās strādāt šajā virzienā.
"Un tādēļ, ka mums ir sarežģīti tās sodīt, tās arī netiek pienācīgi apturētas. Un, protams, Rietumu sabiedrībā nebūtu pienācīgi pateikt – redziet, Krievija traucē mūsu aviācijai, mēs traucēsim viņiem. Demokrātiskās valstīs tā vienkārši nedara. Un tas patiešām ir liels izaicinājums, jo Krievija var izmantot tādus instrumentus pret mums, kādus mēs nevaram pret viņiem," norādīja eksperte.
Brava arī brīdināja, ka Krievija, cenšoties kaitēt tai naidīgām valstīm, var īstenot sabotāžas, sprādzienus, dzelzceļa katastrofas un citas ļoti graujošas lietas, kas nav militāri uzbrukumi.
"Es par to esmu runājusi jau gadiem. Mūsu valstīs – NATO un Eiropas Savienībā – ir ļoti laba aizsardzības plānošana, bruņotie spēki zina, ko darīt. Bet, ja tā nav militāra agresija, tad tā nav bruņoto spēku atbildība. Un, ja tiešām no sliedēm tiek nolaists vilciens, tad armija uzreiz neuzbruks Krievijai, lai gan tas būtu nopietns pāri nodarījums – īpaši, ja to ir izdarījusi naidīga valsts," viņa teica.
Pēdējos divos gados eksperte ir redzējusi to, ka NATO valstu valdības šajā ziņā sāk atmosties un domāt, kā tam visam labāk sagatavoties. Taču šie priekšdarbi neattiecas tikai uz valdībām, bet arī uz privāto sektoru, ko šie uzbrukumi var skart.
"Dzelzceļa līnijas bieži pieder privātajiem īpašniekiem, un arī cita būtiska infrastruktūra. Tāpēc valdībām šajā ziņā ir ļoti būtiski sadarboties ar privātajām struktūrām, un daudzās valstīs tas tikai sākas. Bet, ļaujiet man uzsvērt, ka Latvija šajā ziņā ir izdarījusi labu darbu un ir labs piemērs. Arī Čehijai ir laba prakse, un ir arī vēl citas valdības, kam šajā ziņā nav sena vēsture, bet kas domā inovatīvi un šobrīd ir priekšā daudzām citām," viņa uzsvēra.
