Vjetnamas prezidents To Lams ir izteicis uzslavu Putinam un apsveicis viņu ar pārvēlēšanu amatā. Putins savukārt ir uzaicinājis piedalīties Vjetnamas līderi nākamajā Uzvaras dienas parādē Maskavā. Laipnības, protams, ir neatņemama divpusējo tikšanos sastāvdaļa, taču paredzams, ka attiecības abu valstu starpā tiks attīstītas.

Vjetnamas prezidents pēc tikšanās ar Putinu atzīmējis, ka abas puses vēlas stiprināt sadarbību aizsardzības un drošības jomā, kas nebūtu vērsta pret kādu trešo valsti.

Krievija ilgus gadus ir bijusi galvenā ieroču piegādātāja Vjetnamai, taču līdz ar sankciju ieviešanu pret Maskavu eksporta apjomi ir samazinājušies. Putins arī teica, ka Krievija ir ieinteresēta sadarboties ar Vjetnamu enerģētikas jomā. Kopumā abu valstu prezidenti parakstīja vairākus divpusējās sadarbības nolīgumus.

Nav gan sagaidāmas izmaiņas Vjetnamas nostājā par Krievijas karu Ukrainā. Putins iepriekš jau pateicās šai valstij par tās "līdzsvaroto nostāju" šajā jautājumā. Vjetnama ANO balsojumos saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir atturējusies, bet te jānorāda, ka tās ārpolitika balstās principā uzturēt labas attiecības ar visiem un konfliktos nenostāties kādā no pusēm.

Krievijas prezidents ar šo vizīti vēlas parādīt, ka viņam joprojām ir sabiedrotie reģionā. Tas bija manāms arī Putina uzņemšanā, kā arī viņam tiekoties ar virkni augstu Vjetnamas amatpersonu. Turklāt Putina retorika šajā valstī bija krietni mērenāka nekā Ziemeļkorejā.

Vašingtona ir nosodījusi šo vizīti. Kā aģentūrai "Reuters" iepriekš norādīja ASV vēstniecības Hanojā pārstāvis, nevienai valstij nav jādod platforma Putinam viņa īstenotās agresijas veicināšanai. 

Sarunā ar Japānas raidsabiedrību NHK Singapūras Jusofa Ishaka institūta viespētnieks Ngujens Kak Gjangs izcēla, ka Vjetnamas sadarbība ar Krieviju ir svarīga Ķīnas līdzsvarošanai reģionā.

"Vjetnamai svarīgs potenciāls ir Krievijas un Vjetnamas sadarbība naftas izpētes projektos Dienvidķīnas jūrā. Jo, kā zināms, aizvadītajā desmitgadē Ķīna ir agresīvi izvērsusi savu militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūrā. Un izskatās, ka Krievija ir vienīgais partneris, kam Vjetnama var uzticēties, lai attīstītu naftas izpētes projektus un aizsargātu Vjetnamas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Dienvidķīnas jūrā," sacīja Gjangs.

Bet Austrālijas raidsabiedrībai ABC Jaundienvidvelsas universitātes emeritētais profesors Karls Tejers skaidroja, ka Vjetnamas interesēs ilgtermiņā nav redzēt novājinātu un izolētu Krieviju, kaut vai tās dalības dēļ ANO Drošības padomē.

"Krievijai ļoti vajag izrauties no Rietumu izolācijas un parādīt, ka tai ir plašs atbalsts. [..] Krievijai Vjetnama ir vajadzīga kā alternatīva. Vjetnama var gūt pietiekamu atbalstu, lai tiktu ievēlēta ANO Drošības padomē kā nepastāvīgā dalībvalsts otrreiz. Tāpēc Krievija cenšas izmantot Vjetnamas prestižu. Vjetnama savukārt izmanto Krieviju, lai atvairītu ASV un Ķīnas spiedienu," vērtēja eksperts.

Rezumējot – šī bija laikus plānota vizīte, kura ir vienlīdz nozīmīga abām pusēm.