Rutes ilgā kampaņa ceļā uz NATO vadītāja amatu tuvojas noslēgumam. Palicis vien oficiālais alianses balsojums, kas varētu notikt tuvāko dienu laikā. Kaut divas trešdaļas dalībvalstu atbalstu viņam izteica jau pavasarī, dažas valstis, kā Ungārija, ar lēmumu vilcinājās.
Kā vēsta mediji, apmaiņā pret atbalstu viņa kandidatūrai Rute Orbānam piedāvājis paturēt iespēju nepiedalīties NATO palīdzības sniegšanā Ukrainai.
Following the recent European elections, where Hungarians voted in huge numbers in favour of #peace, we reached an important agreement with #NATO Secretary General @jensstoltenberg . We agreed that no Hungarian personnel will take part in the activities of NATO in Ukraine and no… pic.twitter.com/Cliu4rZGCE
— Orbán Viktor (@PM_ViktorOrban) June 18, 2024
Līdzšinējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš amatā pavadījis veselu desmitgadi, ilgi tika uzskatīts par neaizvietojamu. Baidens vēl šonedēļ pajokoja, ka viņa termiņu varētu pagarināt vēl piekto reizi.
Bet arī Rute zina, ko nozīmē ilgi būt vienā amatā – viņš vada Nīderlandi kopš 2010. gada.
Stoltenbergs savu pēcteci raksturoja kā labu draugu ar kopīgām vērtībām un pauda pārliecību par viņa spēju mantojumu turpināt.
"Marks Rute būs ļoti labs NATO ģenerālsekretārs. Viņam ir ievērojama pieredze premjera amatā. Viņš ir stingrs NATO atbalstītājs un mans draugs un kolēģis, kuru pazīstu jau daudzus gadus. Esmu priecīgs, ka esam tuvu viņa apstiprināšanai amatā," teica Stoltenbergs.
Rute darbu sāks oktobrī, un viņu sagaida vismaz četri gadi amatā, kuru viņš ieņems izšķirīgā laikā. Atsevišķas alianses dalībvalstis apšaubījušas papildu atbalstu Ukrainai, bet novembrī gaidāmas ASV vēlēšanas, kas varētu sašķobīt alianses vienotību vēl vairāk.
Taču par vienu no Rutes galvenajiem trumpjiem tiek uzskatīta tieši spēja rast kopīgu valodu arī ar sarežģītiem politiķiem, piemēram, Trampu, kurš ievēlēšanas gadījumā draudējis atbalstu Ukrainai samazināt.
Sabiedroto vidū gan izskanējusi arī kritika – par Nīderlandes premjera savulaik izrādīto atbalstu "Nord Stream 2" projektam, kā arī par nespēju sasniegt valsts aizsardzības tēriņu 2% no IKP mērķi. Tomēr viņš bijis nelokāms Ukrainas atbalstītājs. Nīderlande bija viena no pirmajām valstīm, kas Ukrainai apsolīja F-16 iznīcinātājus.
NATO ģenerālsekretāra pilnvaras gan ir ierobežotas – alianses vadītājs vada dalībvalstu tikšanās un pārrauga lēmumu pieņemšanas procesu, taču vienpersoniski lēmumus nepieņem.
