Tā sauktā ārpolitikas piecnieka jeb Valsts prezidenta, premjerministra, Saeimas priekšsēdētāja, ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja tikšanās, kas notika piektdien, ir iespēja valsts augstākajām amatpersonām vienoties par kopīgu nostāju svarīgākajos pasaules notikumos. Tādu šobrīd netrūkst – gan sankcijas pret Krieviju, gan arī jūlija sākumā gaidāmais NATO samits ASV galvaspilsētā Vašingtonā.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pēc "ārpolitikas piecnieka" tikšanās pauda: "Es domāju, bija daudzas lietas, kas bija jāpārrunā, lai visi – gan Saeima, gan valdība, gan arī prezidents – ir uz tādas vienotas pozīcijas."
Latvijai svarīgs diskusiju temats NATO samitā Vašingtonā būs Baltijas reģiona aizsardzība, ņemot vērā Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei. Proti, kā mainīsies spēku izvietojums. Arī jautājumi saistībā ar pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli. Otrs nozīmīgs jautājums skar atbalstu Ukrainai.
Ārlietu ministre Braže sacīja: "Pašreizējais atbalsta līmenis, ko valstis ir sniegušas [Ukrainai], tiktu noturēts arī nākamajos gados, respektīvi, lai [Krievijas diktatora Vladimira] Putina kungam nerastos iespaids, ka sabiedrotie kaut kādā brīdī atkāpsies no sava solītā atbalsta Ukrainai. Būs gan finanšu atbalsta pakete, gan militārās spējas."
Latvija atbalsta Ukrainas dalību NATO un aicina arī citas valstis to darīt. Taču izskan bažas, vai šajā ziņā visi būs vienisprātis.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sacījis: "NATO samits – tur, es domāju, būs diskusija, kā palīdzēt. Bet tur apstāsies pie lēmuma – un diez vai tāds būs – sākt sarunas par iestāšanos NATO Ukrainai."
Eiropā Latvija aktīvi piedalās sankciju politikas veidošanā. Ne bez grūtībām panākta vienošanās par 14. ES sankciju pakotni pret Krieviju.
Šonedēļ Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas amatā apstiprinātā Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja: "Par to tika panākta vienošanās vēstnieku līmenī, šī sankciju pakete vēl ir jāpieņem. Tas ir pilnīgi skaidrs. Nu es domāju, ka Latvijā skaļākais bija mangāna rūdas tranzīta aizliegums."
Tāpat šajā sankciju pakotnē ir iekļauts aizliegums pieņemt ostās Krievijas "ēnu flotes" kuģus un Krievijas sašķidrinātās gāzes ierobežojumi. Arī nākamā sankciju kārta nesolās būt viegla.
Ārlietu ministre atzīmēja: "Sāksim darbu pie Baltkrievijas tēmas. Respektīvi, tās sankcijām pakļautās preces tirdzniecībā ar Krieviju, kas ir sarakstā, – mūsu vēlme ir piemērot arī attiecībā uz Baltkrieviju. Jo mēs statistikā redzam, ka faktiski tiek novirzītas preču grupas caur Baltkrieviju uz Krieviju, jo tur ir muitas savienība. Viņiem tur nav robežu savā starpā, importētās preces kaut kādā mērā nonāk Krievijā."
ES piemēro sektorālās sankcijas pret Baltkrieviju, aizliedzot noteiktu preču importu vai eksportu, bet šis saraksts nav tik plašs, kāds tas ir attiecībā pret Krieviju.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret Maskavu ieviestas vairākas sankcijas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar arvien jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
