Krievijas zagtie un tālāk pārdotie lauksaimniecības produkti nenoliedzami grauj Ukrainas kara pārņemto ekonomiku un nodrošina Krievijai ienākumus, lai finansētu tās pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Žurnālisti, kas izmeklēšanā balstījušies uz oficiālajiem Krievijas dokumentiem un citiem avotiem, atklājuši, ka 2023. gadā Krievija ar atlaidi pārdevusi gandrīz 35 000 tonnu kviešu, miežu, kukurūzas un zirņu no Hersonas apgabala un Krimas.

Sūtījumos uz ārvalstīm no okupētajām Ukrainas teritorijām iesaistīti vismaz četri Krievijas uzņēmumi – "Agro-Fregat", "Pallada", "Sim-Trans Group" un "TD Fregat". Žurnālisti arī konstatējuši, ka uzņēmumam "Pallada" ir attāla saikne ar ģenerāluzņēmēju, kas būvē masīvu dzīvojamo kompleksu Krievijas Melnās jūras piekrastē, kas pazīstama kā "Putina pils".

Krievija no Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos nozagtos kviešus, miežus, kukurūzu, zirņus un citus produktus nosūta uz citām – vismaz piecām valstīm – Spāniju, Turciju, Azerbaidžānu, Irānu un Sīriju. Piemēram, pērn septembrī Krievijas kompānija "Agro-Fregat" uz Spāniju nosūtīja kravas ar kopējo svaru 4500 tonnas. No tām teju 2700 tonnas bija zirņi, kas izsūtīti no Sevastopoles ostas anektētajā Krimā. 2022.-2023.gadā Spānija bija otrā lielākā Krievijas eksportēto zirņu importētāja aiz Turcijas.

Savukārt Turcija 2022.-2023.gadā ierindojās kā galvenā Krievijas eksportēto graudu importētāja. Arī Turcijas sabiedrotā Azerbaidžāna, kurai ir ciešas attiecības ar Maskavu, ir pastāvīga kliente Krievijas nozagtajiem kviešiem no Ukrainas.

2022.gadā Azerbaidžānas kviešu imports no Krievijas pat apsteidza no Krievijas importēto naftas produktu apjomu. To, vai kāda no kompānijām, kas šajās valstīs Krievijas izsūtīto produkciju saņem, vispār kādreiz ir apšaubījusi iegādātās produkcijas izcelsmi, nav skaidrs, jo žurnālistiem neviens no uzņēmumiem uz jautājumiem nav atbildējis.

Tikmēr pati Ukraina, spītējot karam, graudu eksportu ir spējusi atjaunot pirmskara līmenī. Saskaņā ar lauksaimniecības ministra Tarasa Visocka teikto, situācija uzlabojās pērn rudenī, kad Ukrainai izdevās atgūt būtisko kuģošanas ceļu pa Melno jūru no Odesas.

"Eksporta apmērs ir pieaudzis. Tas ir pieaudzis vidēji par 7 miljoniem tonnu mēnesī. Spēja eksportēt pa Melno jūru pirmkārt, ir rezultāts militārām darbībām, jo militārpersonas ir spējušas padarīt Melno jūru drošu, lai kuģi tajā varētu ienākt," viņš teica.

Jūras droni un raķešu triecieni Krievijas floti ir atspieduši tālāk no Melnās jūras. Tāpat tiek attīstīti eksporta ceļi pa sauszemi. Taču karadarbība, saprotams, joprojām rada virkni izaicinājumu.

Piemēram, Ukraina joprojām eksportē arī tos graudus, kas ir uzkrāti. Kad tie beigsies, uzturēt šo eksporta apmēru būs izaicinājums. Vismaz 20 procenti lauksaimniecības zemes ir klāta ar mīnām vai to ir okupējusi Krievija.