Medijs: Ukraina attīsta dronus, kas spēj sazināties savā starpā un uzbrukt bez cilvēka iejaukšanās

Ukrainas dronu izstrādātāji attīsta dronus, kas kaujas laikā var sazināties savā starpā un cīnīties komandā, bez cilvēka iejaukšanās, vēstījis laikraksts "The Times".

Kā atzīmēja Ukrainas digitālās transformācijas ministra vietnieks Oleksijs Borņakovs, viņš konflikta nākotni redz kā dronu karu, un apstiprināja, ka Ukraina izmēģina šādu tehnoloģiju ar vismaz diviem uzņēmumiem.

Kaujas droniem neļaus kļūt pilnīgi autonomiem

Tomēr viņš uzsvēra, ka Ukraina neļaus šādiem slepkavām kļūt pilnīgi autonomiem, piebilstot, ka lēmumam par mērķa apstiprināšanu ir jābūt cilvēka rokās.

Kā laikrakstam stāstījis viens no šādu dronu izstrādātājiem, Serhijs Krupjenko, viņa uzņēmums drīzumā izlaidīs jaunu, iepriekš neredzētu produktu – septiņu dronu komandu, kas spēj savstarpēji mijiedarboties un uzspridzināt tankus, kā arī izspiegot ienaidnieku.

Pēc izstrādātāja domām, šādi roboti varēs sazināties savā starpā, pieņemt lēmumus par to, kurš no tiem uzbrūk, kurš vāc informāciju – un viņi to darīs ātrāk nekā jebkurš cilvēks.

Laikraksts "Financial Times" tikmēr vēsta, ka briti šovasar veikuši jauna lēta radiofrekvenču ieroča izmēģinājumus, kas varētu būt pieejams jau nākamgad un spētu iznīcināt vairākus bezpilota lidaparātus vienlaikus, atslēdzot to elektroniku.

Arī svētdien vairāk nekā 30 Ukrainas droni uzbrukuši mērķiem Krievijā

Vairāk nekā 30 Ukrainas droni svētdien uzbrukuši Krievijas Brjanskas un Smoļenskas apgabaliem, paziņojuši šo apgabalu gubernatori.

Brjanskas apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs un Smoļenskas apgabala gubernators Vasilijs Anohins savos kanālos platformā "Telegram" raksta, ka visus dronus esot notriekusi pretgaisa aizsardzība. Tomēr Krievijas amatpersonu apgalvojumi, ka visi Ukrainas droni šādos uzbrukums notriekti, bieži neatbilst patiesībai.

Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka vairāki droni esot notriekti virs Ļipeckas un Tulas apgabaliem.

Netiek vēstīts, vai šajos uzbrukumos nodarīti postījumi vai cietuši cilvēki. 

Harkiva atkal apšaudīta ar aviobumbām

Krievija otro dienu pēc kārtas ar aviobumbām  apšaudījusi Harkivu. Triecienos nogalināts vismaz viens cilvēks, bet 11 ievainoti.

Krievija virs pilsētas nometusi vismaz trīs vadāmās aviobumbas, trāpot izglītības iestādei un divām privātmājām. Intensīvo uzbrukumu rezultātā puse pilsētas palikusi bez elektrības un nedarbojas metro.

Varasiestādes šobrīd strādā pie elektrotīklu darbības atjaunošanas. Tikmēr Krievijas vakar veiktajā uzlidojumā Harkivai, kurā tika daļēji sagrauts piecstāvu dzīvojamais nams, cietušo skaits sasniedzis 56 cilvēkus. 

Krimā notriektas raķetes atlūzas nogalina 5 cilvēkus

Pēc tam, kad Krievija notriekusi vienu no Ukrainas pret okupēto Krimu raidītajām raķetēm, nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā simt cilvēku, apgalvoja Krievijas kontrolētās varasiestādes.

Vienu raķeti Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca virs vienas no Sevastopoles pludmalēm, kur atradušies cilvēki, un tiem trāpījušas raķetes atlūzas. Sociālajos medijos publicēti video, kuros redzami no pludmales bēgoši cilvēki un dzirdami sprādzieni. Sevastopoles varasiestādes norāda, ka uzbrukumos aizdegusies arī kāda ēka un mežs.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti