"Es jūtos droši, ka Zviedrija ir ar NATO. Bet es nejūtos droši, ka viņi var sākt… nevis pasaules karu, bet, ka var izcelties karš."
Tā nesen sarunā aģentūrai "Associated Press" pēc nodarbības, kurā tika pārrunāta Zviedrijas dalība NATO, teica Edita Maksensa, 14 gadus veca pamatskolniece.
ĪSUMĀ:
- Pētījums: 60% zviedru uzskata valsts dalību NATO par pareizu.
- Mazāk aliansei uzticas 16 līdz 29 gadus veci zviedru jaunieši.
- Jauniešiem ir daudz jautājumu par aliansi; novērojams uztraukums par iespējamu karu.
- Skolas jauniešus izglīto par NATO ar īpašu mācību programmu.
- Pētnieks: Sabiedrība saprot kopējās drošības nozīmīgumu.
- Nav izslēgta iespēja pēc Krievijas kara Ukrainā beigām Zviedrijai atgriezties pie neitralitātes.
Jauniešu uzticība aliansei zemāka
Marta sākumā publicētā firmas "Novus" pētījuma dati liecina, ka trīs piektdaļas zviedru uzskata valsts dalību NATO par pareizu. Nesen publicētā Gēteborgas Universitātes SOM institūta krājumā par Zviedrijas sabiedrības viedokli aizvadītajā gadā secināts, ka NATO uzticas 47% iedzīvotāju, bet neuzticas – 18%. Mazliet vairāk aliansei uzticas vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 51% un 43%).
Skatoties uz vecuma grupām, 16 līdz 29 gadus vecu jauniešu uzticība aliansei ir 38%, kamēr pārējās vecuma grupās atbalsts ir nedaudz augstāks – gandrīz puse iedzīvotāju.
Apgalvojumam, ka Zviedrijai ir jāpiedalās NATO vadītajās militārajās operācijās, piekrīt 61% iedzīvotāju.
Bērni jūtas satraukti
Pat pēc iestāšanās Ziemeļatlantijas līguma aliansē jauniešiem rodas jautājumi par to, kas gaidāms pēc iestāšanās, kāpēc Zviedrijai vajag būt NATO. Daļa jūtas tik satraukti, ka zvana pat uz valsts mēroga bērnu palīdzības numuru. Atbildīgie ir atzīmējuši, ka arvien vairāk bērnu zvana, lai uzzinātu, vai dalība NATO palielina riskus valstij.
Lūk, 15 gadus vecā pamatskolas audzēkņa Ādama Sālena pārdomas par klasē notikušo diskusiju, vai Zviedrijai vajadzētu sadarboties ar autoritārām valstīm, par piemēru skolotājam minot Turciju un Ungāriju:
"Mums bija grūti nonākt pie viena secinājuma. Taču no militārās perspektīvas mēs tikai redzējām lielas iespējas. Protams, armija kļūst spēcīgāka un labāka, ja mēs sadarbojamies ar pārējiem, īpaši, piemēram, ar Turciju, kura ir lielākā militārā valsts Eiropā/kurai ir Eiropā lielākā armija."
Skolās īpaša mācību programma
Stokholmas Viktora Ridberga pamatskolas skolotājs Masai Bjerkvals sagatavoja īpašu mācību programmu, lai izglītotu skolēnus par NATO vēsturi un ģeopolitiku. Bjerkvals sarunā ar "Associated Press" norādīja, ka pieņēmis šādu lēmumu, jo redzējis, ka jauniešus satrauc iespējamība, ka pēc valsts iestāšanās NATO varētu izcelties karš:
"Tagad redzot, ka nesen kā valsts pievienojāmies NATO, protams, mums ir jārēķinās ar studentu bažām par kara un konflikta risku, jāskaidro, kāpēc esam pievienojušies. Mums tik ilgi, vairākus simtus gadu, bija neitralitātes politika. Līdz ar to man ir jāmāca par to, kas noticis pasaulē. Kas mainījies un mudinājis mūs mainīt politiku."
Bjerkvals kopā ar citiem mācībspēkiem palīdzējis par izglītošanu atbildīgajai Zviedrijas raidsabiedrībai "Utbildningsradion" sagatavot video materiālu programmu un metodiskos materiālus par NATO.
Lēsts, ka kopš marta, kad Zviedrija kļuva par alianses dalībvalsti, ar šiem materiāliem ir iepazinušies 100 000 Zviedrijas skolēnu.
Pētnieks: Jau Aukstā kara laikā NATO bija Zviedrijas suverenitātes garants
Sabiedrība saprot, ka kopējā drošība ir svarīga, ja kaimiņos ir agresors, vērtēja Upsalas Universitātes Krievijas un Eirāzijas institūta pētnieks Matīss Kots:
"Es teiktu, daļēji tas ir paaudžu jautājums. Vecākā paaudze ir uzaugusi ar mītu par neitralitāti un ka Zviedrija stāv ārpus visām aliansēm. Bet jau Aukstā kara laikā ASV, NATO bija jau de facto Zviedrijas suverenitātes garants.
Ja Padomju Savienība būtu uzbrukusi neitrālajai Zviedrijai, Zviedrijas suverenitāti aizstāvētu ar ASV kodolieročiem. To zināja visi Zviedrijas valdības vadītāji Aukstā kara laikā.
Taču plašākā sabiedrībā uzturēja neitralitātes fasādi. Līdz ar to ir jau grūti šai paaudzei pieņemt, ka nu tagad esam vienā klubā ar amīšiem.
Bet. Ja redz, cik ātri pat sociāldemokrātu partija nomainīja savu oficiālo nostāju, var redzēt, ka visi jau saprot, ka reālpolitika ir tāda, ka kopējā drošība ir vienīgā iespēja tādai mazai valstij bīstamā rajonā ar agresīviem kaimiņiem. [..] Jaunā paaudze, viņi saprot. Es domāju, ka tie, kuriem, piemēram, ir obligātais militārais dienests – mani pārsteidz, cik atklāti viņi ir par to, ka viņi saprot šo solidaritātes principu. Teiksim, ka mēs jau nevaram sagaidīt, ka citi mūs aizsargās, ja ne mēs esam gatavi arī palīdzēt citiem krīzes un kara laikā. Tātad, es domāju, ka nepaies pārāk ilgs laiks."
Kots uzsvēra, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā pirms diviem gadiem veicināja izmaiņas pat kreiso partijas un "Zviedrijas demokrātu" attieksmē pret valsts dalību NATO.
Pētnieks gan pieļāva iespēju, ka Ukrainas uzvaras un drošības situācijas stabilitātes izmaiņu gadījumā varētu aktualizēties ideja, ka, visam normalizējoties, valsts var atgriezties pie neitralitātes.
Lai arī pētnieka vērtējumā šī ir savtīga un nesolidāra nostāja, tajā pat laikā Kots vērsa uzmanību, ka daudzi zviedri neuzskata, ka vajag palīdzēt citiem, bet vēl cita daļa ir solidāra ar cilvēkiem citās pasaules daļās, bet ne Eiropā vai Baltijas jūras reģionā.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
2023. gada aprīļa sākumā Somija kļuva par NATO alianses 31. dalībvalsti. 2024. gada martā arī Zviedrija pievienojās aliansei.
