"Kremļa informatīvā operācija, kas saista notikumus Dagestānā un Krimā, ir bezjēdzīga. Kaut vai tāpēc, ka civiliedzīvotāju upuri Krimā bija rezultāts tam, ka Krievija pārtvēra raķeti, kas lidoja uz Krimu, nevis apzinātam Ukrainas mērķtiecīgam lēmumam," norādīts ziņojumā.
Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma piespieda Ukrainas raķeti novirzīties no lidojuma trajektorijas un uzsprāgt Sevastopolē.
Arī kāda vārdā nenosaukta ASV amatpersona aģentūrai "Reuters" pastāstīja, ka Krievijas spēki spējuši pārtvert ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmali apbēra šrapneļi.
Eksperti piebilst, ka Krievijas amatpersonas arī nav sniegušas nekādus pierādījumus, kas pamatotu viņu apgalvojumus, ka teroraktā Dagestānā būtu iesaistīta Ukraina vai Amerikas Savienotās Valstis.
Kā ziņots, notriektas raķetes atlūzas svētdien krievu okupētajā Krimā Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus. No viņiem 79 joprojām atrodas slimnīcā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
