Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Vadims Filaškins informēja, ka Krievijas armija uz pilsētu izšāva divas ballistiskās raķetes "Iskander-M". Tās trāpīja kādā civilās infrastruktūras objektā, sagrāva privātmāju, bet 16 citām ēkām nodarīti bojājumi.
Ienaidnieks apzināti otru raķeti izšāva pa vietu, kuru izpostīja pirmais lādiņš, tāpēc starp ievainotajiem ir 3 policisti. Uzbrukumā cietuši arī četri bērni.
Analītiķi: Pokrovskas virziens ir prioritāte arī Krievijas sauszemes spēkiem
Tikmēr militārie analītiķi atgādina, ka Pokrovskas virziens ir prioritāte arī Krievijas sauszemes spēkiem. Ienaidnieks cenšas virzīties uz šoseju, kas šo pilsētu savieno ar Časivjaru, un šeit pēdējā diennaktī fiksēta gandrīz trešā daļa no kopējā frontes sadursmju skaita. Agresorvalsts vienlaikus cenšas iebiedēt arī citu pilsētu iedzīvotājus, un tā skaidrs piemērs ir uzbrukums Odesai. Uzbrukuma rezultātā aizdegās noliktavu komplekss, izpostīti citi civilās infrastruktūras objekti, bet ievainojumus guva trīs cilvēki.
Vismaz divi Krievijas apgabali šonakt piedzīvoja kārtējos dronu uzbrukumus. Virs Voroņežas apgabala esot notriekti divi bezpilota lidaparāti. Notriekta drona atlūzas trāpījušas kādam rūpniecības objektam, kur esot izcēlies ugunsgrēks.
Dronu uzlidojums notika arī Belgorodas apgabalā. Virs Belgorodas pilsētas esot notriekti vairāki droni, bet to atlūzas ir trāpījušas vismaz četrām daudzstāvu dzīvojamām ēkām.
Savukārt pirmdienas, 24. jūnija, vakarā Krievija nometa divas planējošās aviācijas bumbas uz Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu. Pilsētas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka uzbrukums ir skāris "bērnu atpūtas vietu" pilsētas nomalē un tā laikā ir ievainots viens cilvēks.
Ukrainas Jūras spēki ir atklājuši, ka sadarbībā ar Ukrainas Drošības dienestu pagājušajā nedēļā tika veikta sekmīga specoperācija, kuras laikā Krievijas Krasnodaras novadā iznīcināja 120 dažāda veida dronus, tostarp 20 Irānas piegādātos trieciendronus "Šahed", kas regulāri tiek izmantoti nāvējošos triecienos Ukrainā.
Krievija šorīt uzbrukusi arī Harkivai un Nikopolei
Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 853. dienā okupantu karaspēks turpina uzbrukt arī citām apdzīvotajām vietām Ukrainā. Otrdienas rītā par krievu uzbrukumu mērķiem kalpoja Harkiva un Nikopole.
Harkivā uzbrukums ar vadāmajām aviobumbām tika veikts dzīvojamo māju rajonam. Sākotnējā informācija liecina, ka cietušo nav, tomēr ir nodarīti postījumi dzīvojamajām mājām.
"Kauju intensitāte operatīvi taktiskā grupējuma "Harkiv" atbildības zonā saglabājas stabila. Diemžēl piecas, sešas sadursmes diennaktī ir realitāte. Aizvadītajā diennaktī tādas bija sešas. Kopš jaunās diennakts sākuma ienaidnieks sāka uzbrukumu Vovčanskai, tur šobrīd notiek divas kaujas. Ienaidnieks mūsu pozīcijām veica 21 aviācijas uzlidojumu, 28 uzbrukumus ar trieciendroniem, un veicis 336 apšaudes," situāciju Harkivas frontē Ukrainas sabiedriskajam medijam raksturoja operatīvi taktiskā grupējuma "Harkiv" runaspersona Jurijs Povhs.
Dnipropetrovskas apgabala Nikopolē krievu spēki veica uzbrukumus ar trieciendroniem. Bet Sumu apgabalā šonakt un šorīt krievu spēki veica septiņus uzbrukumus apdzīvotajām vietām.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
